cogniturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of cognōscō.
Participle
[edit]cognitūrus (feminine cognitūra, neuter cognitūrum); first/second-declension participle
- about to recognize
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | cognitūrus | cognitūra | cognitūrum | cognitūrī | cognitūrae | cognitūra | |
| genitive | cognitūrī | cognitūrae | cognitūrī | cognitūrōrum | cognitūrārum | cognitūrōrum | |
| dative | cognitūrō | cognitūrae | cognitūrō | cognitūrīs | |||
| accusative | cognitūrum | cognitūram | cognitūrum | cognitūrōs | cognitūrās | cognitūra | |
| ablative | cognitūrō | cognitūrā | cognitūrō | cognitūrīs | |||
| vocative | cognitūre | cognitūra | cognitūrum | cognitūrī | cognitūrae | cognitūra | |