Če Gevara: Atšķirības starp versijām

Dzimis 1928. gada 14. jūnijā [[Rosario]], [[Argentīna|Argentīnā]], pārtikušā [[īri|īru]] izcelsmes<ref>{{efn|Če Gevaras ģimenes saknes nāk no Īrijas - — viņa sencis PatrickPatriks LynchLinčs dzimis Galvejā, 1715. gadā. Pats Ernesto Če Gevara savā dzīves laikā trīs reizes ir bijis Īrijā. - <ref>[http://baltic-ireland.ie/2007/10/4832/ Če Gevaram īru saknes]</ref>}} vidusšķiras ģimenē (kopā 5 bērni). Kopš bērnības cieta no [[astma]]s lēkmēm, tomēr nodarbojās ar sportu - — peldēja, spēlēja [[Futbols|futbolu]], [[Golfs|golfu]] un brauca ar velosipēdu, 12 gadu vecumavecumā apguvis šahu, sāka piedalīties šaha turnīros. Aizrautīgi lasījis grāmatas - — viņam patika dzeja, un, tā kā mājās bija milzīga bibliotēka, viņš lasīja [[Žils Verns|Žilu Vernu]], [[Viljams Folkners|Viljamu Folkneru]], [[Francs Kafka|Francu Kafku]], [[Žans Pols Sartrs|Žanu Polu Sartru]]. Studēja medicīnu Buenosairesas universitātēUniversitātē (spēlēja [[Regbijs|regbiju]] augstskolas komandā). Zvērināts atturībnieks.

Studiju trešajā gadā kopā ar kursa biedru Alberto Granadosu ar motocikliem devās uz Peru (šis ceļojums attēlots filmā "Motociklista dienasgrāmatas"), un viņu šokēja lielais posts, nabadzība un sociālā beztiesība, kādā dzīvo miljoniem cilvēku. Sociālā netaisnīguma ietekmēts, aizrāvās ar [[Marksisms|marksisma]] idejām un nonāca pie secinājuma, ka vienīgais šī Latīņamerikas problēmu risinājums ir bruņota revolūcija. Atgriezies, Gevara absolvēja augstskolu un kļuva par ārstu- kardiologu. 1953. gadā viņš atkal apceļoja [[Bolīvija|Bolīviju]], [[Peru]], [[Kostarika|Kostariku]], [[Hondurasa|Hondurasu]] un citas valstis. Redzētā rezultātā viņš palika [[Gvatemala|Gvatemalā]], kur valdība dalīja zemniekiem neapstrādātās zemes, lai kļūtu par lauku ārstu (šajā laikā iesaukts par "Če Gevaru"). 1954. gadā Gvatemalā ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] specdienestu palīdzību armija īstenoja valsts apvērsumu un valstī militāru diktatūru. Če Gevara iesaistījās bruņotā grupā ar ideju pretoties režīmam, tomēr gāztais valsts prezidents jau bija devies uz [[Meksika|Meksiku]] un aicināja līdzi visus savus atbalstītājus. 1954. gada septembrī Gevara ieradās Meksikā, kur satika kubiešu disidentus brāļus Kastro, kurikas viņu aicināja doties uz [[Kuba|Kubu]], lai gāztu diktatora Batistas režīmu. 1956. gada decembrī Kubas piekrastē izkāpa 82 kaujinieki ar brāļiem Kastro un Če Gevaru priekšgalā, kuri aizsāka sacelšanos, kas 1959. gada 1. janvārī vainagojās ar diktatūras krišanu.

Pēc nākšanas pie varas Če Gevara ieņēma dažādus amatus [[Fidels Kastro|Fidela Kastro]] valdībā, bija Centrālās bankas vadītājs un rūpniecības ministrs (ieņemot šo amatu, viņš vienlaikus bija arī Kubas vēstnieks un ceļoja pa pasauli), taču birokrāta darbs viņu garlaikoja. Daudz publicējās un sarakstīja grāmatu par partizānu kara teoriju. Če, vīlies padomju komunistiskajā ideoloģijā un jaunā tipa varas funkcionāros, tika atstādināts no visiem amatiem<ref>{{efn|"Kad Fidels publiski nolasīja vēstuli, kurā Če atteicās no visiem posteņiem un Kubas pilsonības. Če sāka dauzīt radiouztvērēju, kliedzot: "Lūk līdz kam noved [[personības kults]]," - — laikraksts “El Pais" citē Danielu Alarkonu Ramiresu. - <ref>[http://www.elmundo.es/elmundo/2009/01/25/internacional/1232881499.html Un ex guerrillero cubano acusa a Castro de traicionar al Che por orden de Moscú.]]</ref>}} un 1965. gadā izraidīts no valsts. Devās uz Kongo-Kinšasu (vēlāk nosaukta par [[Kongo DR|Demokrātisko Kongo Republiku]]), kur apmācīja nemierniekus partizānu karam pret varu sagrābušo diktatoru Mobutu. Kad sacelšanās tika apspiesta, vēlējās atgriezāsatgriezties Kubā, taču bija spiests samierināties ar aizliegumu atgriezties, pieņemot Kastro rīkojumu pievienoties partizānu kustībai [[Bolīvija|Bolīvijā]], kur Gevaram bija jāapmāca partizānu cīņas taktikā nemiernieku spēkus, kuri cīnījās pret Renē Barjentosa Ostonju diktatūru. Īsi pirms došanās savā pēdējā ekspedīcijā uz Bolīviju 1966. gada rudenī Če uzrakstīja aicinājumu [[Āfrika]]s, [[Āzija]]s un [[Latīņamerika]]s tautu solidaritātes organizācijas kongresam, kam bija jānotiek [[Havana|Havanā]] 1967. gada aprīlī. Šajā aicinājumā, kurā viņš aicināja radīt “divas, trīs, daudzas [[Vjetnama]]s” un uzsākt totālu karu pret imperiālismu un “cilvēces lielāko ienaidnieku  — Amerikas Savienotajām Valstīm”, ir šādas rindas: “Naids kā cīņas faktors, nesamierināms naids pret ienaidnieku, kas pārvar cilvēka spēju dabiskās robežas un pārvērš viņu efektīvā, nevaldāmā, selektīvā un aukstā nogalināšanas mašīnā. Tādiem ir jābūt mūsu kareivjiem; tauta, kas nespēj nīst, nespēj arī sakaut nežēlīgu ienaidnieku.” Šajās rindās ir viss Če Gevaras “garīgais testaments”  — testaments, kuru viņa apoloģēti ne visai mīl pieminēt.<ref>[http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=13809648 Valdis Ābols: Če Gevara Superstārs 2. // Rīgas Laiks. marts 2006.]</ref>

Ierodoties Bolīvijā, Če atklāja, ka Bolīvijas komunistiskā partija liedz viņam savu atbalstu "pēc pavēles no Maskavas".<ref>{{efn|"Padomju Savienība uzskatīja Gevaru par cilvēku, kurš ir bīstams tās imperiālistiskajai stratēģijai, bet Fidels piekāpās valstisku apsvērumu dēļ, jo Kubas izdzīvošana bija atkarīga no Maskavas palīdzības. Viņš likvidēja neērtu kaujas biedru. Tieši Če bija tautā pats iemīļotākais vadonis," - — laikraksts “El Pais" citē Danielu Alarkonu Ramiresu. - <ref>[http://www.2v.lv/index.php/history/2115 Fidels Kastro nodeva Če Gevaru pēc pavēles no Maskavas.]{{Novecojusi saite}}</ref>}} 1967. gada 7. oktobrī ziņotājs Bolīvijas armijai nodeva Gevaras grupas atrašanās vietu, un tie [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]] militāro konsultantu vadībā ielenca revolucionārus un 8. oktobrī saņēma gūstā. 9. oktobrī Če Gevara 39 gadu vecumā tika bez tiesas nogalināts (jau gaidot nošaušanu, viņš teicis šāvējam, kas kavējās: "es zinu, tu esi nācis mani nogalināt, šauj, tu grasies tikai nogalināt cilvēku") un anonīmi apbedīts masu kapā (kopā ar valdības spēku un CIP aģentu apšautajiem apkaimes zemniekiem un notvertajiem partizāniem), pirms tam nogriežot līķim rokas, lai ar pirkstu nospiedumiem varētu pierādīt, ka tas patiešām ir Če Gevara (15. oktobrī pirkstu nospiedumu pārbaudē Argentīnā apstiprinājās, ka mirušais tiešām ir Gevara).<ref>[http://lr1.latvijasradio.lv/sakums/g00002.htm Linda Rulle. Šī diena vēsturē - — 9. oktobris.]</ref>

Če Gevaras mirstīgās atliekas 1997. gada 17. oktobrī pārapbedītas Kubā, īpaši viņam un sešiem viņa līdzgaitniekiem veidotā Santa Klāras mauzolejā, pār kuru paceļas sešus metrus augsta Če Gevaras statuja. 40 gadu pēc nāves Če Gevara joprojām ir Kubas valdošā režīma cildināts varonis; pionieri katru dienu sāk ar saukli: “Komunisma pionieri, mēs būsim kā Če!”. Pie tam, viņšViņš tiek godināts ne tikai Kubā, bet arī visās citās [[Latīņamerika]]sLatīņamerikas valstīs apspiesto sociālo slāņu vidū kā svētais.

Kā neordināra personība, Če Gevara ieguva lielu popularitāti jau dzīves laikā, bet pēc nāves kļuva par pretošanās varai simbolu visā pasaulē. Žurnāls "Time" Če Gevaru ierindojis XX gs20. gadsimta 100 ietekmīgāko personību sarakstā. [[Alberto Korda]]s fotogrāfija, kurā redzams Gevara, ir ļoti pazīstama un daudz pārveidota, uzskatāma par vienu no XX gs20. gadsimta grafiskajiem simboliem. Bijušais boksa čempions [[Maiks Taisons]] un futbolists [[Maradona]] pat izrotājuši savu ķermeni ar Če Gevaras tetovējumu.<ref>[{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.frut.lv/lv/ppl/celebrities/13540 |title=Če Gevara kļuvis par nemirstīgu ikonu.] |access-date={{dat|2009|10|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080625000742/http://news.frut.lv/lv/ppl/celebrities/13540 |archivedate={{dat|2008|06|25||bez}} }}</ref>

Če Gevaras tēla kā popkultūras ikonas popularitāte sākās sešdesmito gadu beigās, kad tas kļuva plaši atpazīstams simbols nesavtīgai, personisko labklājību vispārības labā ziedojošai cīņai par sociālo taisnīgumu. Fotogrāfa Alberto Kordas uzņemtais Če Gevaras attēls pēc tā reproducēšanas sāka rotāt neskaitāma daudzuma dažādas plaša patēriņa preces, piemēram, T kreklus, [[Plakāts|plakātus]], cepures. Kā visiem simboliem, arī ikonogrāfiskajam Če ar reālo personu ir maz sakara un galvenais ir tas, ko tas simbolizē pašiem šī tēla pielūdzējiem. Kur vien 1968. gadā uzviļņoja studentu nemieri, visur klāt bija arī Če Gevaras ikoniskā seja  — uz mūra sētām, karogiem, tēkrekliemT krekliem, nozīmītēm, brezenta somām un ģitārām. Neatkarīgi no tā, cik daudz vai maz viņi zināja par Če, viņa attēls simbolizēja pretošanos un opozīciju  — opozīciju de Gollam, Niksonam, valdībai, karam Vjetnamā, imperiālismam, konservatīviem profesoriem, simbolizēja opozīciju jebkādai brīvību ierobežojošai varai neatkarīgi no tās ideoloģijas.

==== Kinofilmas ====

== Atsauces un paskaidrojumi ==

* Josifs Lavreckis. Ernesto Če Gevara. - — Liesma: Rīga, 1975., 333 lpp.

* Hagens Valtrauds, Jakobss Peters. Ernesto Če Gevara. - — Jumava: Rīga, 2008., 144 lpp., {{ISBN |9984-38-606-6}}

* [https://web.archive.org/web/20060520072317/http://www.sancristobal.cult.cu/sitios/che/VideosGaleria1.HTM Če Gevaras videofotogrāfijas]

* [http://fund.dnbnord.lv/index.php/certificate/cuba/ Banco Nacional De Cuba, 1963, parakstījis Ernesto Če Gevara.]{{Novecojusi saite}}

* [http://www.alternet.org/movies/64713/ The Death of Che, 40 Years Later - — interviev by Greg Grandin, a history professor at New York University] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080517193520/http://www.alternet.org/movies/64713/ |date={{dat|2008|05|17||bez}} }}

* [https://web.archive.org/web/20080912094757/http://www.che-lives.com/home/ Che-Lives - — a leftist Internet project dedicated to the memory of the communist revolutionary Ernesto "Che" Guevara]

* [http://www.youtube.com/watch?v=jppkff5mk34&feature=player_embedded Natalie Cardone. Hasta siempre - — youtube.com]

[[Kategorija:Politiķi,Ar kuriemnāvi izpildītssodītie nāvessodspolitiķi]]