Marta klimats Latvijā

Marta klimats Latvijā. Mēneša vidējā gaisa temperatūra ir no −2,6, −2,7 grādiem Latvijas austrumu daļā — Vidzemes un Alūksnes augstienēs — līdz −0,2, −0,4 grādiem Kurzemes rietumu daļā — Baltijas jūras piekrastē. Martā visaukstākais laiks ir bijis 1942. un 1952. gados, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijas centrālajā un austrumu daļā noslīdēja līdz −10, −12, bet Kurzemē līdz −6, −9 grādiem. Vissiltākais laiks martā bija 1989. un 1990. gados, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā svārstījās no +2, +3 grādiem Vidzemes austrumu daļā līdz +4, +5 grādiem Latvijas vidienē un Kurzemes rietumu daļā — Baltijas jūras piekrastē. Kopumā Latvijā marta vidējā gaisa temperatūra ir +0,2 °C.

Marta klimats Latvijā
Temperatūra
	Latvija	Rīga
Vidējā	+0,2 °C	+1,5 °C
Minimālā	−34,4 °C	−30,3 °C
Maksimālā	+22,8 °C	+21,7 °C
Nokrišņi
Mēnesī	154 mm (Latvija) 75 mm (Rīga)
Diennaktī	75 mm (Latvija) 30 mm (Rīga)
Vējš
10 min. summa	20 m/s (1966, 1969)
Vēja brāzmas	40 m/s (1961)
Citi gada notikumi

Mēnesī kopumā saule spīd 22—24 dienas. Dienā ar sauli tās spīdēšanas ilgums vidēji ir 6 stundas. Saulei strauji ceļoties augstāk debesjumā, mēneša gaitā diennakts vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā pieaug no –3,7 grādiem mēneša sākumā līdz +1,3 grādiem mēneša beigās. Mēneša trešajā dekādē teritorijas lielākajā daļā diennakts vidējā gaisa temperatūra kļūst stabili augstāka par 0 °C, tādējādi iezīmējot meteoroloģiskā pavasara sākumu.

Temperatūra

Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir +1, +3 grādi. Līdz šim reģistrētā absolūti maksimālā gaisa temperatūra ir +21,7 °C Rīgā un +22,8 °C Skultē un ir uzstādīta 2024. gada 31. martā. Mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra ir −3, −7 grādi. Līdz šim reģistrētā absolūti minimālā gaisa temperatūra ir no −23 grādiem Pāvilostā un Kolkā līdz −34 grādiem Ainažos un ir uzstādīta galvenokārt 1942. un 1987. gados (−34,4 °C, 1942. gada 14. martā, Ainažos).

Nokrišņi

Rīga, Imanta. 2009. gada 20. marts.

Vidēji 12—15 dienās ar nokrišņiem to vidējā mēneša summa Latvijā kopumā ir 35 mm ar teritoriālām svārstībām no 26 līdz 47 mm. Ar nokrišņiem visbagātākais marts ir bijis 1994. un 1983. gados, tad mēneša nokrišņu daudzums bija no 40 līdz 100 mm. Līdz šim vislielākais marta mēneša nokrišņu daudzums ir reģistrēts 1978. gadā Tērandē (Ventspils rajons) — 154 mm. Vismazāk nokrišņu martā Latvijā ir bijis 1942. un 2022. gadā, kad mēneša nokrišņu daudzums vidēji valstī bija tikai 4—5 mm.

Dienā ar nokrišņiem to daudzums vidēji ir 2—3 mm. Līdz šim vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Liepājā — 1886. gada 29. martā tas bija 75 mm.

Vējš

Vējš martā pārsvarā pūš no dienvidaustrumiem, dienvidiem un dienvidrietumiem. Tā mēneša vidējais ātrums ir 3—5 m/s. Visstiprākie vēji pūš Kurzemes rietumu daļā — Baltijas jūras piekrastē. Šeit praktiski katru gadu martā vēja ātrums (10 minūtēs vidējā vēja ātruma vērtība) var sasniegt mēreni stipra vēja spēku (8 m/s), bet vidēji reizi 10 gados kļūt vētrains (17—20 m/s). Līdz šim reģistrētais martā vislielākais vēja ātrums ir 20 m/s (1966. gadā Liepājā un 1969. gadā Ventspilī). Brāzmās Kurzemes rietumu daļā — Baltijas jūras piekrastē katru gadu martā vējš var sasniegt ļoti stipra vēja spēku (14 m/s), bet vidēji trijos gados no četriem brāzmas var sasniegt dažādas intensitātes vētras spēku. Kā ļoti reta parādība, Ventspilī 1961. gada 30. martā ir reģistrētas vēja brāzmas, kas sasniedza orkāna spēku — 40 m/s. Rīgas līča piekrastē līdz šim reģistrētais maksimālais vēja ātrums ir 19, bet brāzmas — 28 m/s, Latvijas kontinentālajā daļā — 18 un 28 m/s.

Sniega sega

Mēneša pirmajā dekādē tās vidējais sniega segas biezums piekrastes, rietumu un centrālajos rajonos ir 6—11, austrumu rajonos — 15—26 cm. Temperatūrai paaugstinoties, sākas sniega segas kušana. Rietumu un centrālajos rajonos stabila sniega sega izzūd marta otrajā, austrumu daļā — marta trešajā dekādē, visilgāk, līdz mēneša beigām, saglabājoties austrumu augstieņu rajonos (vidējie datumi). Atsevišķās dienās sniega segas biezums var ievērojami pārsniegt dekādes vidējos rādītājus. Līdz šim visbiezākā sniega sega jūras piekrastes rajonos ir bijusi 58 cm (Ventspilī 1940. gada 23. martā) un 76 cm (Rīgā 1900. gada 3.—6. martā), Kurzemē — 92 cm (Stendē 1940. gada 30. un 31. martā), Vidzemē — 130 cm (Gaiziņkalnā 1931. gada 16.—20. martā).

Citas parādības

No nelabvēlīgām atmosfēras parādībām martā var būt:

• Apledojums — vidēji 1 diena, maksimāli — līdz 7 dienām (visbiežāk — Latvijas austrumu rajonos).
• Putenis — vidēji 3—4, maksimāli 11—12 dienas.
• Migla — vidēji 2—7, maksimāli 8—20 dienas (visbiežāk — Latvijas rietumu daļā).

Kā ļoti reta parādība martā ir reģistrēts pērkona negaiss.

Mēneša meteoroloģiskie ekstrēmi

Latvijā reģistrētie marta meteoroloģiskie ekstrēmi
Raksturojums	Dati	Vieta	Datums
Absolūtais gaisa temperatūras minimums	−34,4 °C	Ainaži	1942. gada 14. marts
Absolūtais gaisa temperatūras maksimums	+22,8 °C	Skulte	2024. gada 31. marts
Vislielākais nokrišņu daudzums mēnesī	154 mm	Ventspils rajons, Tērande	1978. gads
Vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī	75 mm	Liepāja	1886. gada 29. marts
Visbiezākā sniega sega	130 cm	Gaiziņkalns	1931. gada 16.—20. marts
Visstiprākais vējš (vēja summa 10 minūšu intervālā)	20 m/s	Liepāja Ventspils	1966. gads 1969. gads
Visstiprākās vēja brāzmas	40 m/s	Ventspils	1961. gada 30. marts

Skatīt arī

• Latvija
• Latvijas klimats
• Marts

Atsauces

• Rakstā ir izmantota Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā publicētā informācija.
• Izmantoti materiāli no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapas.
• Izmantoti materiāli no portāla "Погода и климат" (krieviski)
• Izmantoti materiāli no portāla cliware.meteo.ru (krieviski)
• Izmantoti materiāli no portāla ogimet.com (angliski)

Ārējās saites

• Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
• Mēneša un gada vidējā gaisa temperatūra Rīgā (1795—2019)
• Mēneša un gada nokrišņu summa Rīgā (1850—2019)
• Diennakts maksimālā nokrišņu summa Rīgā pa mēnešiem (1943—2019)