1608. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1608. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, bet dienviddaļā Grobiņas apgabals, kuri nebija pakļauti Kurzemes hercogistei. Pārdaugavas Livonijas hercogistes teritorijā turpinājās poļu—zviedru kara pirmā kampaņa.

Pasaulē:	1605 1606 1607 - 1608 - 1609 1610 1611
Latvijā:	1605 1606 1607 - 1608 - 1609 1610 1611
Laikapstākļi:	1605 1606 1607 - 1608 - 1609 1610 1611
Sportā:	1605 1606 1607 - 1608 - 1609 1610 1611
Kino:	1605 1606 1607 - 1608 - 1609 1610 1611

Valdnieki

• Livonijas lielhercogs skaitījās Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa.
• Kurzemes un Zemgales hercogistes Kurzemes daļu pārvaldīja Vilhelms Ketlers, bet Zemgales un Sēlijas daļu viņa brālis Frīdrihs Ketlers.

Notikumi Latvijas teritorijā

Nezināms laiks vai visa gada laikā

• Zviedru karaspēks ieņemtajā Jūrmalas teritorijā pie Slokas uzcēla nocietinājumus.
• Pēc izcelšanās Daugavgrīvā neriskēdams savus spēkus virzīt tālāk uz Rīgu, zviedru karaspēka vadonis grāfs Mansfelds Daugavas kreisajā krastā pie Lielupes ietekas Daugavā uzcēla četrstūrveida šternskansti (tagadējais Daugavgrīvas cietoksnis). Šo skansti, kas deva iespēju uzraudzīt kuģniecību gan Daugavā, gan Lielupē, nosauca par Neimindes skansti. Tās apbruņojumā bija 29 falkoneti un to sargāja 250 cilvēku liels garnizons.
• Mansfelds ieņēma Koknesi.
• Zviedrijas karalis Kārlis IX Daugavgrīvā noteica muitas nodevu 5 % apmērā no pārvadājamo preču vērtības, taču tirgotāji atteicās to maksāt.
• Par Rīgas pilsētas skolu inspektoru sāk strādāt luterāņu mācītājs Hermanis Samsons.
• Par Rīgas pils komendantu tika iecelts Volmārs fon Fārensbahs.
• Vācu mācītājs un teologs (latviešu rakstniecības pamatlicējs) Georgs Mancelis pārcēlās uz Rīgu un iestājās Domskolā.
• Zemgales hercogs Frīdrihs Ketlers un viņa sieve Elizabete Magdalēna devās uz kūrēm (rehabilitāciju) Vīzenbādē.
• Mollīna tipogrāfija Rīgā izdeva 3 jaunas grāmatas.

Jūlijs

• Pētera baznīcas tornī iespēra zibens.

Augusts

• 1. augusts — Zviedru spēki grāfa Mansfelda vadībā izcēlās malā netālu no Daugavas ietekas un ieņēma Daugavgrīvas pili (Dinamindi).
• 5. augusts —Zviedru karaspēks naktī ieņēma Kokneses pili un pilsētu, gandrīz pilnībā iznīcinot poļu garnizonu (izņemot 30 kareivjus). Atstājot pilī un pilsētā 200 savējos karavīrus zviedri aizgāja.

Septembris

• Tika dibināta Kabiles luterāņu draudze.

Oktobris

• 1. oktobris — Mansfelds bij spiests atstāt Neimindi un atgriezties Zviedrijā, paturot Dinamindē nelielu garnizonu.
• 28. oktobris — Poļu spēki ielauzās Koknesē un tur atstāto zviedru garnizonu pilnībā iznīcināja.

Dzimuši

• Matiass Dītrihs I fon der Reke, Jaunpils mantinieks, veica Jaunpils pārbūvi. (miris 1652.)
• Johans Stenders, luterāņu mācītājs Latgalē un Kurzemes hercogistē, Sēlpils prāvests, Stenderu dzimtas aizsācējs Latvijas teritorijā. (miris 1669.)

Miruši

• 29. februāris — Jēkabs Šverins (Jacob II, Capitain), Kurzemes bruņniecības loceklis, Alsungas un vairāku citu Alsungas novada muižu īpašnieks, Kurzemes hercogistes sūtnis Krakovā.