1922. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1922. gada notikumi Latvijā.

Notikumi

Valstī pastāvēja divas burtu sistēmas — vācu mācītāju ieviestais gotiskais un katoliskajā Latgalē lietotais latīņu raksts. Izglītības ministra Plāķa laikā tika izdots rīkojums pāriet skolās uz vienu rakstības veidu — latīņu burtiem.
Tika pabeigta Latvijas Republikas Satversmes izstrāde, kas ilga aptuveni divus gadus.
Par pirmo Latvijas luterāņu bīskapu tika ievēlēts Kārlis Irbe.
Latvija tika uzņemta Starptautiskajā Futbola federācijā, un pirmajā spēlē Rīgā Latvijas futbola valstsvienība nospēlēja neizšķirti 1:1 ar Igaunijas izlasi.
Tiek atklāta, pēc arhitekta J. Neijas projekta celtā, Meitenes dzelzceļa stacijas ēka.

8. februāris — ar 70 balsīm par un 67 pret tika noraidīts likums par visas tautas vēlētu prezidentu.
15. februāris — Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas Satversmes pirmo daļu; par Satversmi nobalsoja visi klātesošie deputāti, izņemot piecus Latgales Kristīgo zemnieku partijas deputātus, kuri atturējās.^[1]

5. aprīlis — 62 deputātiem balsojot pret, 62 balsojot par un 6 atturoties, tika noraidīta Satversmes projekta otrā daļa, kas noteica pilsoņu tiesības un pienākumus.^[1]

3. maijs — Satversmes sapulce pieņēma agrārlikumu.
22. maijs — ministru prezidents un ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics Romā Latvijas vārdā parakstīja konkordātu ar Vatikānu.^[1]

9. jūnijs — tika pieņemts Vēlēšanu likums; tas paredzēja Saeimas tiešās, proporcionālās un aizklātās vēlēšanas ik pēc trim gadiem.
18. jūnijs — Rīgā notika pirmie jaunatnes svētki.
20. jūnijs — Satversmes sapulce pieņēma likumu "Par Latvijas Republikas Satversmes spēkā stāšanos un ieviešanu".^[1]

27. jūlijs — ministru prezidents Zigfrīds Anna Meierovics uzdeva kara ministra biedram pulkvedim J. Laimiņam izstrādāt noteikumus konkursam par piemiņas staba celšanu Rīgā, kas būtu veltīts Brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņai; konkurss ilga no 1922. līdz 1930. gadam, un par labāko tika atzīts Kārļa Zāles pieminekļa mets, kas tagad zināms kā Brīvības piemineklis.
28. jūlijs — kā pēdējā no lielvalstīm Latviju de iure atzina ASV.^[1]

3. augusts — tika pieņemti noteikumi par naudu; Latvijas rubļa maiņas kurss pret latu tika noteikts attiecībā 50 pret 1; viena lata vērtība tika noteikta 2 900 226 miljondaļas tīra zelta.
25. augusts — Ministru kabinets pieņēma "Noteikumos par valsts, tirdzniecības, amatu personu un atsevišķu iestāžu flagām un kara kuģu karogiem", kas noteica valsts karoga krāsu un karoga garuma un platuma attiecību.

7.—8. oktobris — Latvijā notika 1. Saeimas vēlēšanas; tās bija tiešas, aizklātas un proporcionālas, kurās piedalījās 88 saraksti un 82,2 % vēlētāju.^[2]

1. novembris — darbu uzsāka Latvijas Banka.
7. novembris — plkst. 12:00 dienā spēkā stājās Latvijas Republikas Satversme; uz savu pirmo sēdi sanāca 1. Saeima.^[1]
14. novembris — Saeima ar 92 balsīm, sešiem deputātiem atturoties, Jānis Čakste tika ievēlēts par 1. Latvijas Republikas prezidentu.

20. janvāris — Nikolajs Karagodins, gleznotājs (miris 2015. gadā)
28. janvāris — Andrejs Johansons, latviešu kultūrvēsturnieks, rakstnieks (miris 1983. gadā)
24. februāris — Skaidrīte Kaldupe, rakstniece (mirusi 2013. gadā)
1. marts — Arvīds Skalbe, dzejnieks (miris 2002. gadā)
30. marts — Jānis Dūmiņš, diriģents (miris 2011. gadā)
21. aprīlis — Valentīns Skulme, aktieris (miris 1989. gadā)
7. maijs — Rolands Kalniņš, kinorežisors (miris 2022. gadā)
6. jūnijs — Biruta Baumane, gleznotāja (mirusi 2017. gadā)
25. jūlijs — Ojārs Ābols, latviešu gleznotājs un mākslas teorētiķis (miris 1983. gadā)
14. oktobris — Jānis Leo Briedītis, trimdas gleznotājs, grafiķis un tēlnieks (miris 2007. gadā)
20. decembris — Bruno Saulītis, dzejnieks un tulkotājs (miris 1970. gadā)

3. aprīlis — Augusts Deglavs, rakstnieks, preses darbinieks un grāmatizdevējs (dzimis 1862. gadā)
22. septembris — Andrejs Jurjāns, komponists un folklorists (dzimis 1856. gadā)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.