Barselonas grāfiste
Barselonas grāfiste bija sākotnēji Karolingu dinastijas valdījumu robežreģions, bet kopš 10. gadsimta - de facto neatkarīga valsts, kas atradās nepārtrauktā karadarbībā ar Kordovas kalifātu un tā mantinieci Taifu. Barselonas grāfi, caur precībām un līgumiem, pamazām pārņēma savā valdījumā arī citas katalāņu grāfistes. 1162. gadā grāfs Alfons I mantoja Aragonas Karalisti, kļūstot par karali Alfonso II un izvedojot Aragonas kroni.
|
Kroņa ietvaros Barselonas grāfiste un citi Katalonijas apgabali pakāpeniski apvienojās valstī, kas pazīstama kā Katalonijas firstiste, kas uzņēmās Barselonas grāfistes institucionālo un teritoriālo nepārtrauktību.
Kristīgās Ibērijas (Pireneju) pussalas valstis no rekonkistas līdz mūsdienām | |||||||||
Portugāles Karaliste (1139 — 1910) (karaļi) |
Spānija (1715 — mūsdienas) (karaļi) | ||||||||
Kastīlijas kronis (1230 — 1715) (karaļi) | Navarras Karaliste (824 — 1841) (karaļi) |
Aragonas kronis (1162 — 1716) (karaļi) | |||||||
Galisijas Karaliste (409 — 1833) (karaļi) |
Astūrijas Karaliste (718 — 924) (karaļi) |
Leonas Karaliste (910 — 1230) (karaļi) |
Kastīlijas Karaliste (1065 — 1230) (karaļi) |
Aragonas Karaliste (1035 — 1707) (karaļi) |
Barselonas grāfiste / Katalonijas firstiste (801 — 1714) (grāfi) |
Valensijas Karaliste (1238 — 1707) (karaļi) |
Maļorkas Karaliste (1231 — 1715) (karaļi) |
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Barselonas grāfiste.
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |