Devons

Devons 416 – 359.2 miljoni gadu PreЄ Є O S D C P T J K Pg N
Vidējais O₂ saturs atmosfērā perioda laikā	ap 15 % apjoma (75% mūsdienu)
Vidējais CO₂ saturs atmosfērā perioda laikā	ap 2200 ppm (8 × no pirmsindustriālā laikmeta)
Vidējā virsmas temperatūra perioda laikā	ap 20 °C (6 °C virs mūsdienu līmeņa)
Jūras līmenis (virs mūsdienu)	180—120 m

Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma). Tam dots Devonas (Anglijā) nosaukums, kur pirmoreiz šī perioda ieži tika pētīti.

Devona perioda nogulumi veidojās Kaledonijas krokošanās cikla beigās, kad notika plašu Zemes garozas rajonu celšanās. Ar to ir saistīta biezu terigēno nogulumu, t.s. seno sarkano (angļu: Old Red) smilšakmeņu slāņkopu veidošanās. Vidējā un sevišķi vēlajā devonā ģeosinklināļu apgabalos un platformās norisinājās galvenokārt Zemes garozas grimšanas procesi. Epikontinentālās jūras klāja lielu Austrumeiropas un Ziemeļamerikas, Austrālijas u.c. platformu daļu. Devonā raksturīga arī vulkānisma aktivizācija atsevišķos ģeosinklināļu rajonos.

Devona sistēmas dalījums

Devona sauszemes augu valsts mākslinieka skatījumā.

Devona sistēmu iedala 3 virsnodalījumos, 3 nodalījumos un 7 stāvos:

Periods (sistēma)	Apakšsistēma (virsnodalījums)	Epoha (nodalījums)	Laikmets (stāvs)	Intervāls
Devona periods	Ardenu	Augšdevons	Famenas	372,2—358,9 Ma
		Augšdevons	Frānas	382,7—372,2 Ma
		Vidusdevons	Živetas	387,7—382,7 Ma
	Reinas	Vidusdevons	Eifela	393,3—387,7 Ma
	Reinas	Apakšdevons	Emsas	407,6—393,3 Ma
	Bohēmijas		Prāgas	410,8—407,6 Ma
	Bohēmijas		Lohkovas	419,2—410,8 Ma

Dzīvība

Devona periodā sāka izmirt pirmie sauszemes augi — psilofīti. To vietu ieņēma staipekņi, kosas, paparžveidīgie un kailsēkļi, daži no kuriem izveidojās kokveidīgi (piemēram, Archaeopteris). Uz sauszemes sāka veidoties augsne. Sauszemes augi nebija diferencēti pēc klimatiskajām zonām.

Devona jūrās radās pirmie kaļķa sūkļi. Rifus veidojošie organismi bija četrstarainie koraļļi un stromatoporas. Pleckāji kļuva par daudzveidīgu un plaši izplatītu grupu. Primitīvos taisnčaulu nautilīdus sāka nomainīt spirāliskie nautilīdi; radās pirmie amonīti. Trilobīti zaudēja savu dominējošo stāvokli. Uzplaukumu sasniedza sēdošie adatādaiņi: jūraslilijas un blastoīdi.

Baltikas, Laurentijas un Avalonijas kontinenti ekvatora tuvumā ordovika (Ordivizium, apakšā), silūra un devona laikmetos.

Devonu sauc par zivju laikmetu, jo zivis toreiz apdzīvoja visas ūdenstilpes un bija tā laika visaugstāk organizētie dzīvie organismi. Šajā laikā dzīvoja visas zivju pamatgrupas: bruņuzivis, akantodes, skrimšļzivis, daivspures un starspurzivis. Bruņuzivis devona perioda beigās izmira.

Devona perioda vidū, pirms aptuveni 390 miljoniem gadu, parādījās pirmie četrkājainie sauszemes mugurkaulnieki (abinieki), no kuriem vēlāk veidojās dinozauri, jūras rāpuļi, pterozauri un zīdītāji. Paleontologi uzskata, ka tie izveidojās no purvos dzīvojošajām otiņspuru zivīm. Pirmajiem abiniekiem (Ichtiostega, Acanthostega) bija daudz zivju morfoloģisko īpašību, bet tiem bija pilnībā noformējušās ekstremitātes.

Derīgie izrakteņi

Devona periodā Austrumeiropas platformā notika kimberlīta magmatisma aktivizācija. Devona smilšakmeņos un gravelīta slāņkopās Timānā un Rietumu Urālos (Višeras upes baseins) ir atrasti dimanti. Sibīrijas platformā izveidojās kimberlīta caurules "Udačnaja" u.c. Arī Latvijas teritorijas devona nogulumos tika veikti dimantu atradņu pētījumi.

Devons Latvijā

Devona perioda jūras nogulumi atrodami visā Latvijā zem pēdējā Ledus laikmeta ledāja sanesto smilšu, māla un grants uzslāņojumiem. Zemes virspusē tie redzami upju dziļāko senleju krastos vai māla karjeros. Devona nogulumi atrodas tieši zem kvartāra nogulumiem. Tie veidojās sakarā ar to, ka zemes virsmu mūsdienu Latvijas teritorijā virs Baltikas kontinenta pamatklintāja klāja sekla jūra, kurā veidojās biezs nogulumiežu slānis. Tikai Latvijas dienvidrietumu daļā devona nogulumus sedz vēlāko ģeoloģisko periodu slāņkopas. Kā derīgie izrakteņi izmantojami devona māls un dolomīts un zem tiem uzkrājies minerālūdens.

Cieceres upes krastos Latvijā atrastas pirms 365 miljoniem gadu dzīvojušā pasaulē primitīvākā tetrapoda jeb četrkāja Ventastega curonica fosilās atliekas. Lodes mālu karjerā pie Cēsīm atrastas devona bruņuzivju fosilijas.^[1]

Paleontologiem ir labi zināmas arī Lodes mālu karjerā atrastās unikālas, lieliski saglabājušās bruņuzivju, to mazuļu, pasaulē senāko parazītisko tārpu, citu dzīvnieku un augu atliekas. Latvija ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurās atrastas pirmo četrkājaino fosilās atliekas, kā arī tetrapodiem ļoti līdzīgu zivju Panderichthys gandrīz pilni skeleti. Viens no svarīgākajiem atklājumiem Baltijas mugurkaulnieku paleontoloģijas vēsturē ir četrkājainā Ventastega curonica atradums vēlā devona nogulumos Kurzemē. Ventastega pārstāv pārejas formu starp vidējā un vēlā devona zivīm, tādām kā Panderichthys no Baltijas un Tiktaalik no Kanādas, un „klasiskajām” četrkājaino formām Acanthostega un Ichthyostega no Grenlandes.

2000. gadā pasaules masu medijos ziņoja par vēl vienas tetrapodveidīgās zivs Livoniana atradumu Latvijā un Igaunijā.^[2]

Literatūra

V. Kuršs. Devonā, zivju laikmetā. Rīga, "Zinātne", 1984.

Atsauces

↑ «Paleontoloģija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 14. februārī. Skatīts: 2015. gada 9. janvārī.
↑ Ervīns Lukševičs. «Par paleontoloģiju Baltijā un mūsu ”devona senčiem”». LZA. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 28. septembrī. Skatīts: 2015. gada 16. jūnijā.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Devons.

Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

[1] «Paleontoloģija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 14. februārī. Skatīts: 2015. gada 9. janvārī.

[2] Ervīns Lukševičs. «Par paleontoloģiju Baltijā un mūsu ”devona senčiem”». LZA. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 28. septembrī. Skatīts: 2015. gada 16. jūnijā.

[1]

[2]