Georgs Frīdrihs Hendelis
Georgs Frīdrihs Hendelis (vācu: Georg Friedrich Händel; 1685. gada 23. februāris — 1759. gada 14. aprīlis), zināms Lielbritānijā kā Džordžs Frideriks Hendels (angļu: George Frideric Handel), bija vācu baroka komponists, kurš lielu daļu no mūža pavadījis Londonā.
|
Biogrāfijas galvenās iezīmes
labot šo sadaļuDzimis 1685. gada 23. februārī, Hallē. 17 gadu vecumā bija ērģelnieks Hallē. No 1703. līdz 1706. gadam bija Hamburgas operteātra vijolnieks un klavesīnists. No 1706. līdz 1710. gadam dzīvoja un mācījās Itālijā, šai laikā iezīmējās sacensība ar itāļu komponistu Domeniko Skarlati klavesīna spēlē.
No 1710. līdz 1716. gadam bija Hannoveres kūrfirsta galma kapelmeistars. 1717. gadā pārcēlās uz Londonu, kur pastāvīgi strādāja līdz mūža beigām. Lielā mērā uzskatāms par angļu komponistu. Daudz nodarbojies ar operu komponēšanu, bet izteikti traucējuši aristokrātijas novecojušie uzskati saistībā ar to sižetiem. Miris 1759. gada 14. aprīlī Londonā, apglabāts Vestminsteras abatijā.
Pazīstamākie darbi
labot šo sadaļuOperas
labot šo sadaļuSarakstījis pavisam 44 operas.
- "Rinaldo" (1711)
- "Radamisto" (1720)
- "Jūlijs Cēzars Ēģiptē" (1724)
- "Kserkss" (1738)
- "Aleksandrs" (1726)
- "Rodelinda" (1725)
- "Admets" (1728)
Operetes
labot šo sadaļu- "Akīds un Galateja" (1708)
Oratorijas
labot šo sadaļu- Problēmas failu atskaņošanā? Skatīt mediju palīdzību.
Aleluja | |
koris no oratorijas "Mesija" |
Kopā ap 30 oratorijas:
- "Brīvprātīgo himna"
- "Gadījuma oratorija" (Occasional oratorio, 1746)
- "Zauls" (1739)
- "Izraēlietis Ēģiptē" (1739)
- "Mesija" (1740)
- "Samsons" (1741)
- "Jūda Makabejs" (1747)
Citi slavenākie skaņdarbi
labot šo sadaļu- kompozīcija orķestrim "Mūzika uz ūdens" (1717)
- kompozīcija orķestrim "Karaliskā uguņošanas mūzika" (1749)
Oratoriju sacerēšana
labot šo sadaļuPamatojoties uz Bībeles rakstiem, viņš radījis episki varenas, dramatiski pret apspiedējiem vērstas tautas ciešanas. Oratoriju tematika atbilda augstajiem mērķiem, ko mūzikā izvirzīja Hendelis, līdz ar to nebija tādu satura izkropļojumu kā opera seria. Apkopojis vesela laikmeta kora dziedāšanas tradīcijas. Tieši koru dziedājums piešķir darbiem monumentalitāti. P. Čaikovskis par to izteicies, ka līdz ar to piešķirts dominējošs "spēka un varenības efekts".[1] Kora funkcija pieauga tajos darbos, kur galvenais spēks ir tautā ("Izraēlieši Ēģiptē" Šūmanis nosaucis par "kora simfoniju"). Kora intonācijas dažkārt papildina arī angļu folkloras motīvi.
Bēthovens par šīm oratorijām izteicies: "Redziet, pie kā vajag mācīties, lai vienkāršiem līdzekļiem sasniegtu satriecošu efektu".[2]
Citi darbi, devums mūzikas vēsturē
labot šo sadaļuSacerējis operas operetes, oratorijas, darbus klavesīnam, ērģelēm.
Pēdējos dzīves gadus pavadījis aklumā Anglijā. Uzzinot par viņa nāvi, to uztvēra kā nacionālu zaudējumu, bet komponistu nevar uzskatīt tikai par vienas kultūras sasniegumu kaldinātāju: viņš attīstījis vāciešu polifoniju, itāļu operu; angļu kora kultūras tradīcijas arī piedzīvoja augšupeju, pateicoties šim komponistam.
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Georgs Frīdrihs Hendelis.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Georgs Frīdrihs Hendelis AllMusic (angliski)
- Hendeļa notis IMSLP (angliski)
- Halles Hendeļa biedrība (vāciski)
- Halles Hendeļa muzejs (angliski)
Šī mūziķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |