Location via proxy:   [ UP ]  
[Report a bug]   [Manage cookies]                
Šis raksts ir par hokeja klubu. Par citām jēdziena Ak Bars nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Hokeja klubs "Ak Bars" (krievu: «Ак Барс»; tulkojumā no tatāru valodas — 'sniega leopards') ir Krievijas hokeja komanda no Kazaņas. 1998. un 2006. gadā „Ak Bars” kļuva par Krievijas čempioni. 2008.—2009. gada sezonā klubs kļuva par pirmo KHL čempionu, izcīnot Gagarina kausu. Nākamajā sezonā komanda Gagarina kausu izcīnīja atkārtoti, finālsērijā ar 4—3 pārspējot Balašihas "HK MVD". Mājas spēles komanda aizvada TatNeft Arena.

Ak Bars
Pilsēta Kazaņa
Līga Kontinentālā hokeja līga
Konference Austrumu konference
Divīzija Černišova divīzija
Dibināts 1955. gadā
Halle TatNeft Arena
Krāsas               
Galvenais treneris Valsts karogs: Krievija Zinetula Biļaļetdinovs
Trenera asistents Valsts karogs: Krievija Igors Gorbenko
Valsts karogs: Krievija Jevgeņijs Petrovs
Valsts karogs: Krievija Pāvels Zubovs
Kapteinis Valsts karogs: Krievija Aleksandrs Radulovs
Sadarbojas ar HK Bars (JHL)
Nosaukuma vēsture
1956—1958 HK „Mašstroj”
1958—1990 Uricka SK
1990—1996 HK „Itiļ”
kopš 1996. gada HK „Ak Bars”
Tituli
Gagarina kausi 3
Krievijas Superlīgas kausi 2
Eiropas čempiona kausi 1
Kontinentālie kausi 1
 
2009. gadā izcīnot Gagarina kausu

Klubs tika dibināts 1956. gadā kā „Mašstroj”, bet, kad komanda 1958. gadā pievienojās PSRS hokeja līgai, tā tika pārsaukta par Uricka SK (revolucionāra Moiseja Uricka vārdā). Tā iekļuva KPFSR čempionātā, kur izcīnīja tiesības piedalīties PSRS augstākajā līgā, kur rādīja atzīstamu spēli, lai gan tik un tā līgā klubam neizdevās noturēties. Klubs nostabilizējās otrajā divīzijā, kur sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados vidēji spēlē guva četrus vārtus, bet 1962. un 1976. gadā uzvarēja divīzijā un tika atzīta arī par Krievijas čempioni. Septiņdesmito gadu otrajā pusē un astoņdesmito gadu sākumā komanda bija vēl spēcīgāka, bet tai tā arī neizdevās atgūt vietu augstākajā divīzijā. Klubā tobrīd spēlēja tādi spēlētāji kā Sergejs Stolbuns, Ravils Šavalejevs, kurš tika uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem Tatarstānā augušajiem aizsargiem, kā arī Genādijs Maslovs, kurš 1982.—83. sezonā 76 spēlēs atzīmējās ar 140 rezultativitātes punktiem, kas vēl joprojām ir kluba rekords.

Pēc PSRS sabrukuma, klubs tika pārsaukts par „Itiļ” (ItiļVolgas sens tjurku nosaukums). Klubs spēlēja Starptautiskajā hokeja līgā, bet tā sniegums nebija pārāk veiksmīgs — „Itiļ” tik tikko noturējās līgā.

Kluba zelta ēra sākās 1996. gadā, kad tika dibināta Krievijas Superlīga un klubs ieguva savu pašreizējo nosaukumu — „Ak Bars” (tatāru: aq — 'balts', bars — 'sniega leopards'). Pirmajā sezonā klubs uzvarēja tikai savā divīzijā, bet jau 1997.—98. sezonā izcīnīja Krievijas čempiona titulu. 2000. un 2002. gadā klubs palika otrajā vietā. 2004.—05. NHL sezonas lokauta laikā klubs parakstīja līgumus ar vienpadsmit NHL spēlētājiem, kuru vidū bija Aleksejs Kovaļovs, Iļja Kovaļčuks, kā arī kanādieši Vinsents Lekavaljē un Denijs Hītlijs, bet klubam čempiona titulu neizdevās izcīnīt, finišējot vien ceturtajā vietā, bet izslēgšanas kārtas pirmajā kārtā piekāpjoties Jaroslavļas "Lokomotiv". Ap šo laiku komandā izveidojās arī slavenais ZZM uzbrucēju trijnieks — Sergejs Zinovjevs, Daniss Zaripovs un Aleksejs Morozovs. 2005. gada vasarā par komandas galveno treneri tika apstiprināts Zinetula Biļaļetdinovs, un jau nākamajā sezonā Kazaņas klubs vēlreiz izcīnīja čempiona titulu, taču 2006.—07. sezonā vienīgi finālā piekāpās Magņitogorskas "Metallurg" vienībai.

2008.—09. un 2009.—10. klubs uzvarēja jaunizveidotās KHL līgas pirmajās divās sezonās, izcīnot Gagarina kausu un vienlaicīgi arī kārtējos divus Krievijas čempiona titulus. 2008.—09. sezonā izjuka ZZM maiņa, kura spēlēja arī Krievijas izlasē, jo Sergejs Zinovjevs pievienojās Maskavas "Dinamo" vienībai. Arī turpmākajās sezonās "Ak Bars" bija viena no vadošajām līgas komandām, taču vien 2012.—13. gada sezonā "Ak Bars" izdevās tikt tālāk par Gagarina kausa otro kārtu, konferences finālā ar 3—4 piekāpjoties Čeļabinskas "Traktor". 2018. gadā komanda trešo reizi izcīnīja Gagarina kausu.

Pašreizējais sastāvs

labot šo sadaļu

Pēdējoreiz atjaunots 2022. gada 24. februārī.

Visu KHL sezonu rezultāti

labot šo sadaļu
Sezona Sp U Up Zp Z V+ V- Punkti Regulārā sezona Izslēgšanas spēles Rezultatīvākais spēlētājs Labākais vārtu guvējs
2008.—09. 56 36 4 6 10 189 123 122 1. Černišova divīzijā izcīna Gagarina kausu, 4—3 (Lokomotiv)   Aleksejs Morozovs   Daniss Zaripovs
2009.—10. 56 25 8 5 18 159 128 96 2. Harlamova divīzijā izcīna Gagarina kausu, 4—3 (MVD)   Aleksejs Morozovs   Aleksejs Morozovs
2010.—11. 54 29 5 8 12 181 133 105 1. Harlamova divīzijā zaudējums otrajā kārtā, 1—4 (Salavat Julajev)   Aleksejs Morozovs   A.Morozovs,   J.Immonens
2011.—12. 54 27 3 5 19 167 136 92 3. Harlamova divīzijā zaudējums otrajā kārtā, 2—4 (Traktor)   Aleksejs Morozovs   Daniss Zaripovs
2012.—13. 52 28 6 8 10 157 112 104 1. Černišova divīzijā zaudējums konferences finālā, 3—4 (Traktor)   Aleksejs Morozovs   Daniss Zaripovs
2013.—14. 54 26 8 6 14 139 108 100 2. Harlamova divīzijā zaudējums pirmajā kārtā, 2—4 (Sibirj)   Aleksandrs Burmistrovs   T.Steipltons,   J.Pesonens

Komandas KHL rezultatīvākie spēlētāji

labot šo sadaļu
Spēlētājs Poz Sp V RP P-ti P/S
  Aleksejs Morozovs U 256 112 152 264 1,03
  Daniss Zaripovs U 247 112 112 224 0,91
  Iļja Ņikuļins A 305 45 145 190 0,62
  Niko Kapanens U 264 53 110 163 0,62
  Jarko Immonens U 212 59 75 134 0,63
  Jevgeņijs Medvedevs A 289 28 97 125 0,43
  Aleksejs Tereščenko U 231 49 72 121 0,52
  Dmitrijs Obuhovs U 264 39 67 106 0,40
  Janne Pesonens U 181 61 40 101 0,56
  Kirils Petrovs U 168 43 36 79 0,47

Kluba spēlētāju rekordi

labot šo sadaļu

Regulārā sezona

labot šo sadaļu

Izslēgšanas kārta

labot šo sadaļu

Komandas kapteiņi

labot šo sadaļu

Zvaigžņu spēļu dalībnieki

labot šo sadaļu
Spēlētājs Gads
  Iļja Ņikuļins 2009, 2010, 2011, 2012, 2013
  Aleksejs Morozovs 2009, 2010, 2011, 2013
  Jevgeņijs Medvedevs 2012, 2013
  Daniss Zaripovs 2009, 2010
  Tonijs Mortensons 2009
  Aleksejs Terešenko 2010
  Konstantīns Korņejevs 2011
  Konstantīns Baruļins 2013