Intelsat I
Intelsat I (saukts arī par Early Bird) bija pirmais komerciālais sakaru pavadonis, kas ievadīts Ģeostacionārā orbītā.[1] To apkalpoja ASV uzņēmums COMSAT. Pavadonis nodrošināja televīzijas un balss un telegrāfa sakarus starp Ziemeļameriku un Eiropu. Palaists 1965. gada aprīlī un darbojās līdz 1969. gadam.
Intelsat I | |||||
KA veids | sakaru pavadonis | ||||
Operators | COMSAT / Intelsat | ||||
Izgatavotāji | Hughes Aircraft Company, ASV | ||||
Bāzes platforma | HS-303 | ||||
Starts | 06.04.1965. 23:47:50 UTC | ||||
Starta vieta | Kanaveralas zemesrags ASV | ||||
Nesējraķete | Delta D | ||||
Aktivitātes beigas | 1969. gada janvāris | ||||
Darbības ilgums | 3 gadi 5 mēneši | ||||
NSSDC ID | 1965-028A | ||||
SCN | 01317 | ||||
Enerģija | saules baterijas 40 W | ||||
Orbītas elementi | |||||
---|---|---|---|---|---|
Orbītas veids | GEO | ||||
Punkta koordinātas | 28° R (sākotnēji); tagad nekontrolēti dreifē | ||||
Programma Intelsat | |||||
|
Kosmisko aparātu izgatavoja ASV uzņēmuma Hughes Aircraft Company kosmosa un sakaru nodaļa (tagad ietilpst Boeing) uz platformas HS-303 bāzes. Tas bija cilindra formas (76 × 61 cm), stabilizācija nodrošināta ar rotāciju ap centrālo asi. Tam bija 2 C-joslas raidītāji.
Intelsat I tika palaists 1965. gada 6. aprīlī 23:47:50 ar nesējraķeti Delta D (Thrust Augmented Delta) no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas. Ģeostacionāro orbītu Intelsat I sasniedza 14. aprīlī un tika izvietots punktā 28° rietumu garuma virs Atlantijas okeāna.
28. jūnijā veikts pirmais transatlantijas sakaru seanss. 1965. gada decembrī Intelsat I nodrošināja kosmosa kuģa Gemini 6 nolaišanās pirmo televīzijas tiešraidi. Sākotnēji pavadoņa darbības laiks bija paredzēts 18 mēnešiem, bet tas nokalpoja gandrīz četrus gadus, un tika deaktivēts 1969. gada janvārī. Īslaicīgi tas tika aktivēts 1969. gada jūnijā, lai apkalpotu Apollo 11 lidojumu, kad sabojājās cits Intelsat pavadonis. Pēc tam 1990. gadā īslaicīgi reaktivēts, lai atzīmētu tā 25. gadadienu. Vēl joprojām Intelsat I atrodas ģeostacionārajā orbītā un nekontrolēti dreifē.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Our History Arhivēts 2013. gada 13. decembrī, Wayback Machine vietnē. Intelsat, (angliski)
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Early Bird Boeing
- Intelsat-1 Gunter's Space Page, (angliski)