Kavalērija
zirgu mugurā esoša kareivju vienība
Kavalērija (no franču: cavalerie, kas savukārt no latīņu: caballus — 'zirgs'[1]) ir uz zirgiem jājoša karavīru vienība, kas cīņā izmanto garus pīķus vai zobenus. Visvairāk tiek izmantota straujam uzbrukumam, kas spēj sagraut kājnieku ierindas morāli un cīņassparu. Ļoti efektīvi pret kājniekiem, bet vāji pret kājniekiem ar gariem šķēpiem.
Vēsture
labot šo sadaļuSenā Roma
labot šo sadaļu19. gadsimts
labot šo sadaļuLīdz 19. gadsimta sākumam Eiropas kavalērija iedalījās četrās galvenajās kategorijās:
- Kirasieri, smagā kavalērija, bruņoti ar krūšu bruņām, īpaši kirasa, un galvenokārt bruņota ar pistolēm un zobenu
- Dragūni, sākotnēji jātnieku kājnieki, bet vēlāk uzskatīti par vidējo kavalēriju
- Huzāri, vieglā kavalērija, galvenokārt bruņota ar zobenu
- Ulāni, vieglā kavalērija, galvenokārt bruņota ar šķēpu
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Svešvārdu vārdnīca (trešais izd.). Jumava. 2007. 350. lpp. ISBN 978-9984-38-332-3.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- CavalryScouts.org
- Napoleonic Cavalry
- Cavalry tactics from Francis J. Lippitt's, A Treatise on the Tactical Use of the Three Arms: Infantry, Artillery and Cavalry (1865)
- Cavalry in Mass (U.S. report on Russian cavalry organization and operations in World War II)
- Society of the Military Horse
- Gesellschaft der Freunde der Kavallerie (German)
- The Horse and Mule in the British Army during WW1
 | Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |