Kings Vidors
Kings Voliss Vidors (angļu: King Wallis Vidor, dzimis 1894. gada 8. februārī, miris 1982. gada 1. novembrī) bija amerikāņu kinorežisors, kinoproducents un scenārists. 1979. gadā saņēma Kinoakadēmijas goda balvu par "par neatkārtojamiem kino radītāja un novatora sasniegumiem."[1] Kings Vidors piecas reizes ticis izvirzīts Amerikas Kinoakadēmijas balvai nominācijā "Labākais režisors", kā arī savas karjeras laikā ieguvis astoņas dažādus starptautiskus kino apbalvojumus.
| Kings Vidors King Vidor | |
|---|---|
 1919. gada žurnāla lapa | |
| Dzimis |
Kings Voliss Vidors 1894. gada 8. februārī  Galvestona, Teksasa, ASV |
| Miris |
1982. gada 1. novembrī (88 gadu vecumā) Pasoroblesa, Kalifornija, ASV |
| Citi vārdi | Kings V. Vidors |
| Nodarbošanās | |
| Darbības gadi | 1913—1980 |
| Dzīvesbiedre |
|
|
Apbalvojumi
| |
Biogrāfija
labot šo sadaļuKings Vidors piedzima Galvestonā, Teksasā, kur pārcieta lielo 1900. gada Galvestonas viesuļvētru. Balstoties uz piedzīvoto, viņš 1935. gada žurnāla Esquire maija numurā publicēja māksliniecisku šī ciklona aprakstu ar nosaukumu Southern Storm.
Viņa vectēvs, Čārlzs Vidors, bija 1848. gada Ungārijas revolūcijas bēglis, kurš apmetās uz dzīvi Galvestonā 1850. gadu sākumā.
Iesākumā viņš strādāja par ārštata kinohroniku operatoru, režisora debija Vidoram bija 1913. gadā ar filmu The Grand Military Parade. Kopš 1915. gada viņš strādāja Holivudā par scenāristu un režisoru sešu sēriju īsfilmu ciklam par nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem, ko pasūtīja tiesnesis Viliss Brauns. Vidora pirmā uzņemtā pilnmetrāžas māksla filma bija The Turn in the Road (1919). Veiksmīga filmas Peg o' My Heart montāža 1922. gadā ļāva viņam parakstīt ilgstošas sadarbības līgumu ar Goldwyn Studios (vēlāk tika iekļauta MGM studijā). Pēc trim gadiem Vidors uzfilmēja The Big Parade, kas ir viena no visvairāk atzītajām mēmā kino laika kara filmām ar izciliem komerciālajiem panākumiem. Šis panākums viņu ierindoja MGM studijas labāko režisoru sarakstā. 1928. gadā Vidors saņēma savu pirmo Amerikas Kinoakadēmijas balvas nomināciju par filmu The Crowd. Tajā pašā gadā viņš režisēja Show People, komēdiju par kinoindustriju ar Merionu Deivisu galvenajā lomā, šajā filmā Vidors atveido pats sevi, kā arī ekscentrisko komēdiju The Patsy, kurā galveno lomu atveido Deivisa, kas bija viņa pēdējā mēmā filma.
Vidora pirmā skaņu filma bija Hallelujah!, novatoriska filma ar afroamerikāņu piedalīšanos. Viņam skaņu kino ienākšana neradīja nekādas problēmas un viņš turpināja filmēt pilnmetrāžas mākslas filmas līdz 1950. gadu beigām. Dažas no viņa zināmākajām skaņu filmām ir Stella Dallas, Our Daily Bread, The Citadel, Duel in the Sun, The Fountainhead un War and Peace.
1962. gadā Kings Vidors bija žūrijas prezidents 12. Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā.[2] 1969. gadā viņš bija žūrijas loceklis 6. Maskavas starptautiskajā kinofestivālā.[3]
Vidors ir iekļauts Ginesa rekordu grāmatā kā kinorežisors ar ilgāko aktīvo karjeru: sācis 1913. gadā ar Hurricane in Galveston un nobeidzis 1980. gadā ar The Metaphor, 36 minūtes ilgu dokumentālo filmu par gleznotāju Endrū Vaietu. Viņš piecas reizes ir nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai, bet nekad nav to ieguvis. 1979. gadā viņu apbalvoja ar Kinoakadēmijas goda balvu.
Privātā dzīve
labot šo sadaļu1944. gadā Vidors pievienojās antikomunistiem organizācijā Mākslas filmu alianse amerikāņu ideālu saglabāšanai.
1953. gadā Vidors publicēja savu autobiogrāfiju A Tree is a Tree. Šīs grāmatas nosaukums ir radies Vidora Holivudas karjeras pirmsākumos. Vidors vēlējās uzņemt filmu vietā, kur norisinās tās stāsts, kā rezultātā būtiski tika palielināts filmas budžets. Producents, kurš samazināja filmas budžetu, teica Vidoram: "A rock is a rock. A tree is a tree. Shoot it in Griffith Park" (latviešu: Akmens ir akmens. Koks ir koks. Filmē Grifitu parkā), kas bija netāla vieta, kur bieži filmēja ārskatus.
Kings Vidors bija kristīgais zinātnieks un dažreiz rakstīja rakstus baznīcas publikācijām.[4]
Kopdzīve un bērni
labot šo sadaļuVidors bija precējies trīs reizes:
- Florence Arto (1915–1924)
- Suzanna (1918–2003) (Florence vēlāk apprecējās ar Jašu Heifecu, kurš adoptēja Suzannu);
- Eleanora Bordmane (1926–1931)
- Antonija (1927–2012)
- Belinda (dzimusi 1930)
- Elizabete Hila (1932–1978)
Nāve
labot šo sadaļu1982. gada 1. novembrī Vidors nomira 88 gadu vecumā no sirds slimības savā rančo Pasoroblesā, Kalifornijā. Viņš tika kremēts un viņa pelni tika izkaisīti pa viņa rančo teritoriju.
Kinoakadēmijas balvas un nominācijas
labot šo sadaļu| Gads | Nominācija | Filma | Balvas ieguvējs |
|---|---|---|---|
| 1927–28 | Labākais režisors (drāma) | The Crowd | Frenks Borzeigijs — 7th Heaven |
| 1929–30 | Labākais režisors | Hallelujah! | Luiss Mailstouns — Rietumu frontē bez pārmaiņām |
| 1931–32 | Izcilākā filma | The Champ | Irvings Tālbergs — Grand Hotel |
| Labākais režisors | Frenks Borzeigijs – Bad Girl | ||
| 1938 | Labākais režisors | The Citadel | Frenks Kapra — You Can't Take It With You |
| 1956 | Labākais režisors | War and Peace | Džordžs Stīvenss — Giant |
| 1979 | Kinoakadēmijas goda balva | "par neatkārtojamiem kino radītāja un novatora sasniegumiem." | |
Režisēto filmu aktieru Kinoakadēmijas apbalvojumi
labot šo sadaļu| Gads | Aktieris | Filma | Iznākums |
|---|---|---|---|
| Labākais aktieris galvenajā lomā | |||
| 1931–32 | Voless Bīrijs | The Champ | Iegūts |
| 1938 | Roberts Donats | The Citadel | Nominēts |
| Labākā aktrise galvenajā lomā | |||
| 1937 | Bārbara Stenvika | Stella Dallas | Nominēts |
| 1946 | Dženifere Džounsa | Duel in the Sun | Nominēts |
| Labākā aktrise otrā plāna lomā | |||
| 1937 | Enna Širlija | Stella Dallas | Nominēts |
| 1946 | Liliana Giša | Duel in the Sun | Nominēts |
Kinoakadēmijas balvas Kinga Vidora filmām
labot šo sadaļu| Gads | Filma | Kinoakadēmijas balvu nominācijas |
Iegūtās kinoakadēmijas balvas |
|---|---|---|---|
| 1927–28 | The Crowd | 2 | 0 |
| 1929–30 | Hallelujah! | 1 | 0 |
| 1931–32 | The Champ | 4 | 2 |
| 1936 | The Texas Rangers | 1 | 0 |
| 1938 | The Citadel | 4 | 0 |
| 1940 | Northwest Passage | 1 | 0 |
| Comrade X | 1 | 0 | |
| 1946 | Duel in the Sun | 2 | 0 |
| 1949 | Beyond the Forest | 1 | 0 |
| 1956 | War and Peace | 3 | 0 |
Citi apbalvojumi
labot šo sadaļu1979. gadā 11. Maskavas starptautiskajā kinofestivālā Kingu Vidoru apbalvoja ar Goda apbalvojumu par ieguldījumu kino attīstībā.[5]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Kinga Vidora balvu saraksts vietnē IMDb
- ↑ «12th Berlin International Film Festival: Juries». berlinale.de. Skatīts: 2010. gada 1. februāris.
- ↑ «6th Moscow International Film Festival (1969)». MIFF. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 20. augustā. Skatīts: 2012. gada 17. decembris. Arhivēts 2014. gada 20. augustā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ King Wallis Vidor. «THAT WHICH HATH BEEN IS NOW». Christian Science Journal, Vol. 79, Issue 3. Christian Science Publishing Society. Skatīts: 2014. gada 3. janvāris.
- ↑ «11th Moscow International Film Festival (1979)». MIFF. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 28. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 20. janvāris. Arhivēts 2014. gada 28. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kings Vidors |
- IMDb profils (angliski)
- AllMovie profils (angliski)
- Kings Vidors vietnē Virtual History (angliski)