Konflikts

Konflikts (no latīņu: conflictus — 'sadursme')^[1] ir interešu, uzskatu vai darbības un pretdarbības spēku sadursme.^[2] Konflikts var būt arī dramaturģijā un literatūrā kā uzskats, interešu, tieksmju, darbības, rīcības sadursme starp personām; pretspēku cīņa.^[3] Daniels Vebsters konfliktu definē: sacensība vai ķīviņš starp atšķirīgi domājošiem indivīdiem; antagonisks stāvoklis vai rīcība; cīņa, ko izraisījušas atšķirīgas vajadzības, centieni, vēlmes vai prasības; naidīga sadursme. Konflikts rodas, ja pastāv konkurējoši vai nesavienojami viedokļi.

Konfliktu veidi

Konfliktam ir arī vairāki veidi: iekšējais konflikts un savstarpējais konflikts.

Iekšējais konflikts ir nemiers, kas plosās indivīda iekšienē, nesaskaņas kādas personas izjūtās vai uzskatos.^[2] Tas vērojams gadījumos, kad indivīda pieredzei, domām un vērtību sistēmai jāpārveidojas, jāpaplašinās ārpus komforta robežām, vai arī kad šie personības elementi nonāk konfliktā cits ar citu, vai kad tie nesaskan ar vēlmēm un vajadzībām, radot emocionālu diskomfortu. Iekšējais konflikts traucē ikdienas dzīvi un dažreiz laupa spēju brīvi rīkoties.

Pirmās stadijas iekšējais konflikts izpaužas kā vieglas galvas un reizēm arī muguras sāpes. Šajā gadījumā labākais pretlīdzeklis ir stresa nomākšanas paņēmieni. Otrās stadijas iekšējā konfliktā stress sasniedz tādu līmeni, ka ķermenis liekas kā izdedzis. Bet trešajā stadijā cilvēku jau nomoka domas par pašnāvību un eksistences bezjēdzību. Indivīda spēja tikt galā ar iekšējiem konfliktiem liecina par viņa izturēšanos savstarpējos konfliktos.

Savstarpējs konflikts pastāv starp vairākiem indivīdiem. Tie rodas, ja kāds pārkāpj indivīda pamatprasības ( t.i. prasību, lai indivīdu pienācīgi novērtē un izturas pret viņu kā personību; nepieciešamību valdīt par sevi un situāciju; spēcīgi izteiktu pašvērtību; vajadzību rast saskaņu un kopsaucēju ). Ja šīs vajadzības pārkāpj, konflikts parasti izpaužas kā viens no 4 uzvedības modeļiem : atriebība, centieni gūt virsroku, novēršanās un sadarbība.

Savstarpējie konflikti arī tiek iedalīti sīkāk: grupas iekšējais konflikts un savstarpējais grupu konflikts. Grupas iekšējais konflikts pastāv konkrētas ļaužu grupas robežās, savukārt savstarpējie grupu konfliktā ir iesaistītas vairākas ļaužu grupas.

Savstarpējie grupu konfliktos grupas aspekts padara šos konfliktus daudz sarežģītākus, jo indivīdam ne tikai jāpārvar katra iekšējās problēmas un nesaskaņas divu vai vairāku personu starpā, bet arī jāiesaistās notikumos, kuros darbojas visi konfliktā iesaistītie spēlētāji. Bieži gadās, ka šādi konflikti arvien vairāk plešas plašumā, politiskās intrigas, tenkas, netieši mājieni vairo problēmas un pat šķietami apdzisušos pelnos uzliesmo arvien jaunas sadursmes, konfliktam rodas arvien jauni slāņi. Ieteicams censties likvidēt vai vismaz ierobežot konfliktu, kamēr tajā iesaistīts mazāks cilvēku skaits.

Konflikta stadijas

Konfliktiem ir 3 stadijas : ikdienišķu ķīviņu un uzskatu sadursmes, tās vislabāk likvidēt ar vismiermīlīgākajiem līdzekļiem; nozīmīgākas viedokļu sadursmes, atstāj ilgstošas sekas, tāpēc to risināšana prasa pieredzi un zināšanas; atklāts viedokļu pretnostatījums, dominē vēlme sodīt, pat visjaukākie cilvēki var izturēties pret pārējiem nežēlīgi un nesavaldīgi, šādus konfliktus ir visgrūtāk atrisināt, parasti atrisinājums rodas tikai izšķirot konflikta dalībniekus.

Skatīt arī

Konfliktoloģija

Atsauces

↑ Svešvārdu vārdnīca (trešais izd.). Jumava. 2007. 382. lpp. ISBN 978-9984-38-332-3.
↑ ^2,0 ^2,1 M. Milzere, L. Silova, D. Štokmane, A. Vanaga, A. Vēvers, I. Vīduša. Literatūra 7. klasei. Zvaigzne ABC, 2008. 214. lpp.
↑ Daina Štokmane, Iveta Vīduša. Literatūra 7. klasei. 1. daļa. Zvaigzne ABC, 2014. 111. lpp.

[1] Svešvārdu vārdnīca (trešais izd.). Jumava. 2007. 382. lpp. ISBN 978-9984-38-332-3.

[:0-2] 2,0 ^2,1 M. Milzere, L. Silova, D. Štokmane, A. Vanaga, A. Vēvers, I. Vīduša. Literatūra 7. klasei. Zvaigzne ABC, 2008. 214. lpp.

[3] Daina Štokmane, Iveta Vīduša. Literatūra 7. klasei. 1. daļa. Zvaigzne ABC, 2014. 111. lpp.

[1]

[2]

[3]