Lielauces pagasts
Lielauces pagasts ir viena no Dobeles novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Īles, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes, kā arī Saldus novada Blīdenes un Zvārdes pagastiem.
| Lielauces pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Dobeles novads |
| Centrs: | Lielauce |
| Kopējā platība:[1] | 79,4 km2 |
| • Sauszeme: | 74,1 km2 |
| • Ūdens: | 5,3 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 373 |
| Blīvums (2024): | 5,0 iedz./km2 |
 Lielauces pagasts Vikikrātuvē
| |
Daba
labot šo sadaļuHidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļuEzeri
labot šo sadaļuVēsture
labot šo sadaļu
1920. gada zemes reformas gaitā Lielauces muiža (Groß-Autz) ar mācītājmuižu un Mīnes (Wilhelminenhof), Skares (Elisenhof jeb Skarre), Lēnes (Helenenhof jeb Lahnen jeb Gahlenhof), Tauvēnu (Tauenhof), Galauces (End-Autz) pusmuižām sadalīta 176 vienībās 3330 ha kopplatībā, Stirnu muiža (Stirnhof) sadalīta 16 vienībās 308 ha kopplatībā, Sirmeles muiža (Sirmeln) 35 vienībās 586 ha kopplatībā.[4]
1935. gadā Jelgavas apriņķa Lielauces pagasta platība bija 113,83 km² un tajā dzīvoja 1664 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Lielauces un Sirmeles ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Lielauces ciems ietilpis Auces (1949-1959) un Dobeles (pēc 1959. gada) rajonos. 1954. gadā Lielauces ciemam pievienoja likvidētos Ķerkliņu un Sirmeles ciemus. 1975. gadā pievienoja likvidēto Īles ciemu un daļu Naudītes ciema, bet daļu ciema teritorijas pievienoja Vītiņu ciemam. 1989. gadā atdalīja no jauna izveidotā Īles ciema teritoriju.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1993. gadā daļu Lielauces pagasta teritorijas iekļāva no jauna izveidotajā Zvārdes pagastā. 2009. gadā Lielauces pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Auces novadā. 2021. gadā Auces novadu iekļāva Dobeles novadā.
Pieminekļi
labot šo sadaļu- Lielauces muižas apbūve[7]
- Dīcmaņu - Pilsingu senkapi
- Sodiņu pēdakmens - kulta vieta
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuApdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotās vietas ir Lielauce (pagasta centrs), Ķieģeļceplis, Ražotāji.
Novadnieki
labot šo sadaļu- Oskars Stīga (1894—1938), latviešu strēlnieks, vēlāk PSRS militārās spiegošanas pārvaldes darbinieks.
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 23 955. sleja.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |