Lielmorāvija

Lielmorāvija (latīņu: Regnum Marahensium, grieķu: Μεγάλη Μοραβία, čehu: Velká Morava) bija agro viduslaiku slāvu valsts, kas pastāvēja no 833. līdz 902. gadam. Pēc karaļa Rastislava uzaicinājuma 863. gadā Bizantijas imperators Mihaels III uz Morāviju nosūtīja kristiešu misionārus Kirilu un Metodiju, kas ieviesa īpašu rakstību (kirilicu) un valsts pārvaldes sistēmu. 902. gadā valsti sagrāva ungāri.

Velká Morava Lielmorāvija 833 – 902 Flag Location of Lielmorāvijā Pārvaldes centrs Veligrada Valoda(s) Slāvu, latīņu (reliģiskajos rituālos) Reliģija Pagānisms, Kristietība Valdība Monarhija Karalis (kъnendzь vai vladyka)  - 833-846 Mojmirs I (pirmais)  - 846-870 Rastislavs  - 870-894 Svatopluks I  - 894-902 Mojmirs II (pēdējais) Vēsturiskais laikmets Agrie viduslaiki  - Dibināta 833  - Likvidēta 902

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lielmorāvija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)