Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze
Luīze Auguste Vilhelmīne Amālija hercogiene cu Mēklenburga (vācu: Luise Auguste Wilhelmine Amalie Herzogin zu Mecklenburg , bieži saukta par karalieni Luīzi (vācu: Königin Luise); dzimusi 1776. gada 10. martā, mirusi 1810. gada 19. jūlijā) bija Prūsijas karaliene - konsorte no 1797. gada līdz savai nāvei 1810. gadā. Prūsijas karaļa Frīdriha Vilhelma III sieva.
| Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze Luise von Mecklenburg-Strelitz | |
|---|---|
.jpg) | |
| Prūsijas karaliene - konsorte | |
|
Amatā 1797. gada 16. novembrī — 1810. gada 19. jūlijā | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1776. gada 10. martā Hannovere, Braunšveigas-Līnburgas Kūrfirstiste (  Vācija) |
| Miršanas dati |
1810. gada 19. jūlijā Hoencērica, Prūsijas Karaliste ( Vācija) |
| Apglabāts |
Šarlotenburga, Berlīne, Vācija |
| Dinastija | Mēklenburgas dinastija |
| Tēvs | Kārlis II Mēklenburgs-Štrēlics |
| Māte | Hesenes-Darmštates Frederike |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Frīdrihs Vilhelms III |
| Bērni | 9, to skaitā Frīdrihs Vilhelms IV, Vilhelms I, Aleksandra Fjodorovna, Prūsijas princis Kārlis, Prūsijas princese Aleksandrīne, Prūsijas princese Luīze, Prūsijas princis Albrehts |
| Reliģija | luterānisms |
| Paraksts |
 |
Apprecējusies nepilnu 17 gadu vecumā. Izcēlusies ar skaistumu un dabisku uzvedību, kas padarīja Luīzi populāru tautā. Luīze atbalstīja mākslu, kā arī iesaistījās politiskajos procesos. Napoleona karu laikā pēc prūšu zaudējuma 1806. gada Jēnas-Auerštetas kaujā karalis bija spiests pamest Berlīni un doties uz Austrumprūsiju. Pēc krievu zaudējuma 1807. gada Frīdlandes kaujā, Prūsija bija spiesta lūgt mieru ar Franciju. Pazīstama ir karalienes personiskā tikšanas ar Napoleonu Tilzītē 1807. gadā, neveiksmīgi mēģinot pierunāt Napoleonu maigākiem miera nosacījumiem Prūsijai. Karalis ar karalieni atgriezās Berlīnē 1809. gadā. 1810. gadā karaliene Luīze pēkšņi mira. Napoleons esot teicis: "Prūsijas karalis zaudējis savu spējīgāko ministru".
Karaliene Luīzes vārdā tika nosaukts Prūsijas "Luīzes ordenis". Karaliene Luīze laika gaitā izveidojās par tēlu, kas personificēja Prūsijas sievietes ideālus. Luīzes tēls izmantots literatūrā un kino, tai skaitā nacistu laikā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze.
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Karaliene Luīze Habsburgu mājaslapā (vāciski)
 | Šis ar Vāciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |