Sausums
Sausums ir ilgs laika posms bez nokrišņiem. Parasti sausuma laikā ir ļoti augsta gaisa temperatūra un zems gaisa mitrums, kas samazina mitruma daudzumu augsnē, samazinot vai iznīkstot ražai.
Sausuma sākumā parasti ir ilgstošs anticiklons. Liela karstuma dēļ iztvaiko ūdens (atmosfēras sausums) un krietni samazinās augsnes mitrums (augsnes sausums).
Sausuma laikā ūdens piekļuve augam caur sakņu sistēmu samazinās, patērētā ūdens daudzums, kas tiek izmantots transpirācijai pārsniedz to ūdens daudzumu, ko augs saņem no augsnes. Tiek apgrūtināta arī normāla fotosintēzes norise.
Visbiežāk sausumi novērojami stepju zonā, retāk mežastepju zonā. Ļoti reti (2 līdz 3 reizes gadsimtā) sausums var būt arī mežainajās teritorijās. Jēdziens "sausums" neattiecas uz tuksnešiem un pustuksnešiem, kur šāds sauss un karsts laiks ir norma, tur tas ir katru gadu un visu laiku.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sausums.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Šis ar meteoroloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |