Siņdzjana
Siņdzjana (ķīniešu: 新疆, Xīnjiāng) vai Šindžana (uiguru: شىنجاڭ, Shinjang), pilns nosaukums — Siņdzjanas Uiguru autonomais reģions (ķīniešu: 新疆维吾尔自治区 , Xīnjiāng Wéiwú'ěr Zìzhìqū; uiguru: شىنجاڭ ئۇيغۇر ئاپتونوم رايونى, Shinjang Uyghur Aptonom Rayoni), ir viena no Ķīnas Tautas Republikas piecām nacionālajām mazākumtautību pirmās pakāpes administratīvajām vienībām.[1] Tā ir plaša, reti apdzīvota teritorija, kas aizņem aptuveni sesto daļu Ķīnas valsts ziemeļrietumos. Siņdzjana robežojas ar Tibetas autonomo reģionu dienvidos, Cjinhai un Gaņsu provincēm dienvidaustrumos, Mongoliju ziemeļaustrumos, Krievijas Federāciju ziemeļos, Kazahstānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu un Afganistānu rietumos, Pakistānu un Indiju dienvidrietumos. Reģiona galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Urumči.
| Siņdzjanas Uiguru autonomais reģions |
|
| 新疆维吾尔自治区 شىنجاڭ ئۇيغۇر ئاپتونوم رايونى |
|
| — Ķīnas autonomais reģions — | |
.svg) Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona atrašanās vieta Ķīnā
|
|
| Pārvaldes centrs | Urumči |
|---|---|
| Valsts |  Ķīna
|
| Dibināts | 1955. gada 1. oktobrī |
| Platība | |
| - Kopējā | 1 664 900 km² |
| Iedzīvotāji (2010) | |
| - Kopā | 21 813 334 |
| - Blīvums | 13,1/km² |
| Laika josla | UTC (UTC+8) |
| Mājaslapa: www | |
 Siņdzjanas Uiguruautonomais reģions Vikikrātuvē | |
21. gadsimta otrajā dekādē Ķīnas Tautas Republikas valdība Ķīnas komunistiskās partijas vadībā ir ieviesusi stingru sabiedrības kontroli, kas kulminējusies ar lielas reģiona iedzīvotāju daļas ieslodzīšanu pāraudzināšanas nometnēs. Šo tendenci aktīvi kritizē cilvēktiesību aizstāvji, apsūdzot Ķīnas valdību genocīdā.[2]
Administratīvais iedalījums
labot šo sadaļuSiņdzjana administratīvi iedalīta 14 prefektūras līmeņa administratīvi teritoriālajās vienībās: divas prefektūras līmeņa pilsētas (reģiona centrs Urumči un Karamaja), septiņas prefektūras un piecas autonomās prefektūras, tajā skaitā Iles Kazahu autonomā prefektūra, kurai pakļautas divas no septiņām prefektūrām. Prefektūras līmeņa vienības tālāk iedalītas 11 rajonos, 22 apriņķa līmeņa pilsētās, 62 apriņķos un sešos autonomajos apriņķos. Septiņas no apriņķa līmeņa pilsētām nepieder ne pie vienas no prefektūras līmeņa administratīvajām vienībām un tās faktiski pārvalda saimnieciski militāra organizācija Siņdzjanas Rūpniecības un būvniecības korpuss.
| |||||||
| Numurs kartē |
Nosaukums | Centrs | Uiguru | Ķīniešu | Iedzīvotāji (2010) | ||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| — Subprovinces nozīmes autonomā prefektūra — | |||||||
| 1 | Iles Kazahu autonomā prefektūra | Kuldža | ئىلى قازاق ئاپتونوم ئوبلاستى Ili Qazaq Aptonom Oblasti |
伊犁哈萨克自治州 Yīlí Hāsàkè Zìzhìzhōu |
2 482 627 [a] | ||
| — Prefektūras līmeņa pilsētas — | |||||||
| 2 | Urumči | Tiaņšaņa | ئۈرۈمچى شەھرى Ürümchi Shehri |
乌鲁木齐市 Wūlǔmùqí Shì |
3 110 280 | ||
| 3 | Karamaja | Karamaja | قاراماي شەھرى Qaramay Shehri |
克拉玛依市 Kèlāmǎyī Shì |
391 008 | ||
| — Prefektūras — | |||||||
| 4 | Altaja prefektūra pakļauta Iles prefektūrai |
Altaja | ئالتاي ۋىلايىتى Altay Wilayiti |
阿勒泰地区 Ālètài Dìqū |
526 980 | ||
| 5 | Tarbagatajas prefektūra pakļauta Iles prefektūrai |
Čečeka | تارباغاتاي ۋىلايىتى Tarbaghatay Wilayiti |
塔城地区 Tǎchéng Dìqū |
1 219 212 | ||
| 6 | Turpanas prefektūra | Turpana | تۇرپان ۋىلايىتى Turpan Wilayiti |
吐鲁番地区 Tǔlǔfān Dìqū |
622 679 | ||
| 7 | Kumulas prefektūra | Kumula | قۇمۇل ۋىلايىتى Qumul Wilayiti |
哈密地区 Hāmì Dìqū |
572 400 | ||
| 8 | Kašgaras prefektūra | Kašgara | قەشقەر ۋىلايىتى Qeshqer Wilayiti |
喀什地区 Kāshí Dìqū |
3 979 362 | ||
| 9 | Aksu prefektūra | Aksu | ئاقسۇ ۋىلايىتى Aqsu Wilayiti |
阿克苏地区 Ākèsū Dìqū |
2 370 887 | ||
| 10 | Hotenas prefektūra | Hotena | خوتەن ۋىلايىتى Xoten Wilayiti |
和田地区 Hétián Dìqū |
2 014 365 | ||
| — Autonomās prefektūras — | |||||||
| 11 | Bortalas Mongoļu autonomā prefektūra | Bortala | بۆرتالا موڭغۇل ئاپتونوم ئوبلاستى Börtala Mongghul Aptonom Oblasti |
博尔塔拉蒙古自治州 Bó'ěrtǎlā Měnggǔ Zìzhìzhōu |
443 680 | ||
| 12 | Čandzji Hueju autonomā prefektūra | Čandzji | سانجى خۇيزۇ ئاپتونوم ئوبلاستى Sanji Xuyzu Aptonom Oblasti |
昌吉回族自治州 Chāngjí Huízú Zìzhìzhōu |
1 428 592 | ||
| 13 | Kizilsū Kirgīzu autonomā prefektūra | Artuša | قىزىلسۇ قىرغىز ئاپتونوم ئوبلاستى Qizilsu Qirghiz Aptonom Oblasti |
克孜勒苏柯尔克孜自治州 Kèzīlèsū Kē'ěrkèzī Zìzhìzhōu |
525 599 | ||
| 14 | Bajangolas Mongoļu autonomā prefektūra | Korla | بايىنغولىن موڭغۇل ئاپتونوم ئوبلاستى Bayingholin Mongghul Aptonom Oblasti |
巴音郭楞蒙古自治州 Bāyīnguōlèng Měnggǔ Zìzhìzhōu |
1 078 492 | ||
| — Apriņķa līmeņa pilsētas — (Siņdzjanas Rūpniecības un būvniecības korpusa tiešā pārvaldē) | |||||||
| 15 | Šihedzi | شىخەنزە شەھرى Shixenze Shehri |
石河子市 Shíhézǐ Shì |
635 582 | |||
| 16 | Udzjacjui | ئۇجاچۇ شەھرى Wujachu Shehri |
五家渠市 Wǔjiāqú Shì |
72 613 | |||
| 17 | Tumšuka | تۇمشۇق شەھرى Tumshuq Shehri |
图木舒克市 Túmùshūkè Shì |
147 465 | |||
| 18 | Arala | ئارال شەھرى Aral Shehri |
阿拉尔市 Ālā'ěr Shì |
166 205 | |||
| 19 | Beituņa | بەيتۈن شەھىرى Beatün Shehiri |
北屯市 Běitún Shì |
76 300 | |||
| 20 | Tiemeņguaņa | باشئەگىم شەھىرى Bashegym Shehiri |
铁门关市 Tiĕménguān Shì |
50 000 | |||
| 21 | Šuanhe | قوشئۆگۈز شەھىرى Qoshögüz Shehiri |
双河市 Shuānghé Shì |
53 800 | |||
- a ^ Iedzīvotāju skaitā nav iekļautas pakļautās Altajas un Tarbagatajas prefektūras.
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Siņdzjana" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Demogrāfija
labot šo sadaļuSiņdzjanas pamatiedzīvotāji ir uiguri un province tiek uzskatīta par Ķīnas tirdzniecības un energotirgus logu uz Vidusāziju. Reģionā ir arī bagātas gāzes un derīgo izrakteņu atradnes un auglīgas lauksaimniecības zemes.
Gandrīz puse no Siņdzjanas reģiona 20 miljonus lielā iedzīvotāju kopskaita joprojām ir uiguri, tomēr reģionā tiek iepludināts aizvien lielāks etnisko ķīniešu skaits. Ja 1949. gadā ķīniešu īpatsvars Siņdzjanā bija seši procenti, tad šobrīd tas jau pārsniedzis 40%. Lielākā daļa uiguru ir musulmaņi un rakstībā viņi izmanto arābu alfabētu. Reģiona ietvaros izveidotas vairākas otrās un trešās pakāpes nacionālās autonomijas kazahiem, kirgīziem, mongoļiem, huejiem, pamiriešiem un citām mazākumtautībām.
Siņdzjanā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos un četrdesmitajos gados neilgus laika posmus pastāvēja uiguru valsts, kas pazīstama kā Austrumturkestānas Republika. Taču 1949. gadā tā tika varmācīgi iekļauta komunistiskās Ķīnas sastāvā.
Uiguri apsūdz Pekinu centienos iznīdēt viņu savdabīgo kultūru, un pēdējā laikā provincē arvien biežāk uzliesmo vardarbīgi incidenti, kuros Ķīnas varasiestādes vaino uiguru separātistus un islāmistus.
Tautības
labot šo sadaļu
| Siņdzjanas etniskās grupas (2000) | ||
|---|---|---|
| Tautība | Skaits | Procenti |
| Uiguri | 8 345 622 | 45,21 |
| Ķīnieši (haņi) | 7 489 919 | 40,58 |
| Kazahi | 1 245 023 | 6,74 |
| Hueji | 839 837 | 4,55 |
| Kirgīzi | 158 775 | 0,86 |
| Mongoļi | 149 857 | 0,81 |
| Dunsjani | 55 841 | 0,30 |
| «Tadžiki» (pamirieši) | 39 493 | 0,21 |
| Sibe | 34 566 | 0,19 |
| Mandžūri | 19 493 | 0,11 |
| Tudzja | 15 787 | 0,086 |
| Uzbeki | 12 096 | 0,066 |
| Krievi | 8935 | 0,048 |
| Meo (hmongi) | 7006 | 0,038 |
| Tibetieši | 6153 | 0,033 |
| Džuani | 5642 | 0,031 |
| Dauri | 5541 | 0,030 |
| Tatāri | 4501 | 0,024 |
| Salari | 3762 | 0,020 |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Sindzjanas Uiguru autonomais rajons». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 638. lpp.
- ↑ «Uiguru kultūras masveida iznīcināšana – Ķīnas slēptais genocīds». lsm.lv. 2019-11-17. Skatīts: 2021-08-15.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Siņdzjana.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)