Smiltis

Smiltis ir nogulumiezis, kā arī mākslīgs materiāls, ko veido irdens mazu iežu graudiņu maisījums, kuru izmērs var būt no 0,063 līdz 2 mm. Bieži smiltis veido gandrīz tīrs kvarcs. Smiltis veidojas, sabrūkot cietajiem iežiem. Upju un jūru smiltīm ir noapaļoti graudiņi, bet kalnu smiltīm, kas radušās vēja erozijas rezultātā, ir asas un smailas malas, tajās ir vairāk nevajadzīgo piejaukumu, nekā upju un jūru smiltīs. Smilšu krāsa ir atkarīga no minerālu sastāva. Smiltis no tīra kvarca ir baltā krāsā. Dažādi piejaukumi tās var iekrāsot pelēkā, dzeltenā, brūnā vai pat melnā krāsā. Pelēkā un melnā krāsa parasti norāda uz organisku vielu piejaukumu.

Smilšu kāpas Namiba tuksnesī

Smiltīm sacietējot ar dzelzs minerālu, kalcītu, kramu vai mālu, veidojas smilšakmens.

Ja smilšu graudiņu izmēri ir lielāki par 2 mm, tad to sauc par granti, savukārt, ja smilšu graudiņu izmēri ir mazāki par 0,1 mm, sauc par aleirītiem.

Izmantošana

Smiltis izmanto dažādiem mērķiem. Tās izmanto dambju un aizsprostu būvē. Nereti smiltis dabiski veido kāpas, kas aizsargā citas teritorijas no nevajadzīgas applūšanas. Plūdu laikā smiltis ber maisos, kurus izvieto tā, lai apturētu ūdens plūsmu uz vietām, kur tas nav vajadzīgs. Vēl viens smilšu izmantošanas veids ir ūdens attīrīšana, kad smiltis tiek izmantotas kā filtrs, uz kura nosēžas nosēdumi.

Smiltis tiek izmantotas arī lauksaimniecībā, jo, piemēram, burkāni, arbūzi, persiki labāk aug smilšainā augsnē. Šādiem mērķiem smiltis apzināti tiek kaisītas uz augsnes.

Tās izmanto arī celtniecībā. Smiltis tiek izmantotas kā pildvielas, piemēram, ēku pamatos un ceļu būvē. Tās piejauc cementam, lai iegūtu javu, kuru pēc tam izmanto betonēšanas darbos.

Silikātstiklu, kas ir viens no izplatītākajiem stikla veidiem, iegūst no smilšu izkausēšanas. To izmanto veidojot dažādus citus priekšmetus, piemēram, vāzes, glāzes, spoguļus, vitrāžas. Ja zibens iesper smiltīs, tas spēj izkausēt tās, veidojot stikla veidojumus fulgurītus.

Apstrādājot smiltis, iegūst silīciju. To plaši izmanto integrālo shēmu ražošanā.

Pludmalēs un smilšu kastēs smiltis tiek izmantotas arī mākslinieciskiem mērķiem, piemēram, smilšu skulptūru veidošanā.

Smilšu atradnes Latvijā

Smiltis Latvijā sastopamas dažāda ģeoloģiskā vecuma nogulumos. Pamatiežu (devona un juras) smiltis ir baltas kvarca smiltis, kas izmantojamas stikla ražošanā. Kvartāra smiltis satur visu to iežu atlūzas, kam pāri gājis ledājs no Skandināvijas un Somijas.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Smiltis.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)