Tjūringa balva

Alana Tjūringa balva ir ikgadējs apbalvojums, ko pasniedz starptautiska Skaitļošanas tehnikas asociācija (Association for Computing Machinery, ACM) "indivīdiem, kas izvēlēti par viņu tehniskas dabas ieguldījumu, kas veikts skaitļošanas nozarē". Ieguldījumam jābūt paliekošam un nozīmīgam datorzinātnes jomā. Šis apbalvojums bieži vien tiek saukts par "datorzinātņu Nobela prēmiju". Tas ir nosaukts par godu Alanam Tjūringam, britu matemātiķim, kurš bieži vien tiek saukts par datorzinātnes un mākslīgā intelekta teorijas tēvu.

Alana Tjūringa balva
Stīvena Ketla šungīta Alana Tjūringa statuja Blečlija parkā.
Pasniedz	Skaitļošanas tehnikas asociācija (ACM)
Valsts	ASV
Balva	US $1,000,000
Pirmoreiz pasniegta	1966. gadā
Pēdējoreiz pasniegta	2022. gadā
Oficiālā mājaslapa	amturing.acm.org

Kopš 2007. gada tiek piešķirta arī 250 000 ASV dolāru prēmija, ko sponsorē Intel un Google. 2014. gada 13. novembrī tika paziņots, ka Google palielinājusi naudas prēmijas apmēru, un turpmāk (sākot ar 2014. gada laureātu) prēmija būs 1 000 000 ASV dolāru, tādējādi sasniedzot pasaules prestižāko balvu līmeni.

Balvas saņēmēji

Gads	Laureāti	Pilsonība	Nopelni
1966	Alans Perliss	ASV	Par ietekmi programmēšanas paņēmienu uzlabošanā un kompilatoru izveidē.
1967	Moriss Vilkss	Apvienotā Karaliste	Plašāk zināms kā EDSAC, pirmā datora ar iekšēji glabātu programmu, projektētājs un radītājs. 1949. gadā radītais EDSAC izmantoja dzīvsudraba līniju aiztures atmiņu. Viņš ir zināms arī kā grāmatas "Preparation of Programs for Electronic Digital Computers" autors (kopā ar Vīleru un Gilu) 1951. gadā, kurā pirmoreiz parādījās programmatūras bibliotēku jēdziens.
1968	Ričards Hamings	ASV	Par darbu ar skaitliskajam metodēm, automātiskajām kodēšanas sistēmām un kļūdas nosakošiem un labojošiem kodējumiem.
1969	Mārvins Minskis	ASV	Par viņa centrālo lomu mākslīgā intelekta nozares radīšanā, veidošanā, veicināšanā un padziļināšanā.
1970	Džeimss Vilkinsons	Apvienotā Karaliste	Par pētījumiem skaitliskajā analīzē, kas paplašināja ātrdarbīgu datoru pielietojumu, īpaša atzinība par darbu lineārās algebras aprēķinos un atpakaļejošā kļūdu analīzē.
1971	Džons Makartijs	ASV	Tēmas, kurās viņš ir guvis ievērojamu atzinību par savu darbu, apskatītas Dr. Makatrija lekcijā "Šībrīža stāvoklis mākslīgā intelekta izpētē".
1972	Edsgers Deikstra	Nīderlande	Par fundamentālo ieguldījumu programmēšanā, pieņemot augstu intelektuālu izaicinājumu; par uzstājību un praktisku demonstrāciju, ka programmām jābūt pareizi satādītām, ne tikai pareizi iekoriģētām; par apgaismojošu problēmu uztveri jau pie programmu pamatu izstrādes.
1973	Čārlzs Bahmans	ASV	Par viņa ārkārtējiem ieguldījumiem datubāzu tehnoloģijā.
1974	Donalds Knuts	ASV	Par viņa lielo ieguldījumu algoritmu analīzē un programmēšanas valodu izveidē, īpaši par plaši pazīstamo grāmatu sēriju The Art of Computer Programming.
1975	Elens Ņūels Herberts Saimons	ASV ASV	Par kopēju zinātnisku darbību vairāk kā divdesmit gadu garumā, sākotnēji sadarbībā ar Dž. K. Šovu RAND Corporation un pēc tam ar vairākiem fakultātes kolēģiem un studentiem Kārnegī Melona universitātē, ir veikuši ieguldījumu mākslīgā intelekta, cilvēka izziņas psiholoģijā un sarakstu apstrādē.
1976	Maikls Rabīns Dana Skots	ASV ASV	Par viņu kopējo publikāciju "Galīgi automāti un to lēmumu problēma", kurš ieviesa ideju par nedeterminētām mašīnām, kas ir pierādījies kā ārkārtīgi nozīmīgs jēdziens. Viņu klasiskā publikācija ir bijis pastāvīgs iedvesmas avots tālākiem pētījumiem šajā laukā.
1977	Džons Bekuss	ASV	Par padziļinātu, ietekmīgu un paliekošu ieguldījumu praktisku augsta līmeņa programmēšanas sistēmu izstrādē, galvenokārt strādājot pie FORTRAN valodas, kā arī par radošām publikācijām par formālām procedūrām programmēšanas valodu specificēšanai.
1978	Roberts Floids	ASV	Par ietekmi uz efektīvas un uzticamas programmatūras izstrādes metodēm un par dalību šo datorzinātnes apakšnozaru izveidē: sintaktiskās analīzes teorija, programmēšanas valodu semantika, automātiska programmu verifikācija, automātiskā programmu sintēze un algoritmu analīze.
1979	Kenets Aiversons	ASV	Par pirmatklājēja darbu programmēšanas valodās un matemātiskajā pierakstā, kas noveda pie datorikas jomas, kas zināma kā APL, par ieguldījumu interaktīvo sistēmu realizācijā, APL pielietojumu izglītībā un programmēšanas valodu teorijā un praksē.
1980	Entonijs Hoars	Apvienotā Karaliste	Par viņa pamatieguldījumiem programmēšanas valodu definēšanā un izstrādē.
1981	Edgars Kods	ASV	Par viņa fundamentālo un ilgstošo ieguldījumu datubāzu pārvaldības sistēmu teorijā un praksē.
1982	Stīvens Kuks	Kanāda	Par mūsu izpratnes par skaitļošanas sarežģītību veidošanu nozīmīgā un pilnīgā veidā.
1983	Kenets Tompsons Deniss Ričijs	ASV ASV	Par vispārīgas operētājsistēmu teorijas izstrādi un īpaši par UNIX operētājsistēmas realizāciju.
1984	Niklauss Virts	Šveice	Par vairāku inovatīvu programmēšanas valodu izstrādi — Algol W, Euler, Modula un Pascal.
1985	Ričards Karps	ASV	Par viņa pastāvīgajiem ieguldījumiem algoritmu teorijā, ieskaitot efektīvu algoritmu izstrādi tīkla plūsmai un citām kombinatorikas optimizācijas problēmām, aprēķinātības noteikšanai polinomiālā laikā ar intuitīvu priekšstatu par algoritmisko efektivitāti un, vissvarīgāk, par ieguldījumiem NP-pabeigtības teorijā.
1986	Džons Hopkrofts Roberts Tarjans	ASV ASV	Par fundamentāliem sasniegumiem algoritmu un datu struktūru izstrādē un analīzē.
1987	Džons Koke	ASV	Par nozīmīgu ieguldījumu kompilatoru teorijā un izstrādē, lielu sistēmu arhitektūrā un par samazinātas instrukciju kopas datoru (RISC) attīstīšanu.
1988	Ivans Saterlends	ASV	Par viņa pirmatklājēja un vizionāra devumu datorgrafikā, sākot ar Sketchpad un tā turpinājumu.
1989	Viljams Kahans	ASV	Par viņa ieguldījumu skaitļošanas matemātikas pamatos. Viens no galvenajiem ekspertiem peldošā komata aprēķinos. Kahans ir veltījis savu dzīvi, lai "padarītu pasauli drošu skaitļošanas aprēķinos."
1990	Fernando Korbato	ASV	Par viņa pirmatklājēja darbu organizējot jēdzienus un vadot izstrādi vispārīga pielietojuma, liela izmēra, laiku un resursus koplietojošām sistēmām CTSS un Multics.
1991	Robins Milners	Apvienotā Karaliste	Par trijiem atsevišķiem un pilnīgi realizētiem sasniegumiem: 1) LCF, Skota loģikas skaitļojamām funkcijām mehanizācija, iespējams pirmais teorētiski pamatotais un praktiskais rīks datora asistētai pierādījumu veidošanai; 2) ML, pirmā valoda, kura iekļāva polimorfisku tipu secināšanu kopā ar tipu drošu izņēmumsituāciju apstrādes mehānismu; 3) CCS, vispārēja teorija par laiksakritību. Papildus viņš formulēja un pamatīgi attīstīja pilna abstrakciju, attiecību pētīšanu starp darbības un matemātisko semantiku.
1992	Batlers Lampsons	ASV	Par ieguldījumu dalītas, personīgas skaitļošanas vides un tehnoloģijas izstrādē un realizācijā: darbstacijas, datortīkli, operētājsistēmas, programmēšanas sistēmas, displeji, drošība un dokumentu rediģēšana.
1993	Juris Hartmanis Ričards Sternss	ASV ASV	Atzinība par pētījumiem, kas radīja pamatus skaitļošanas sarežģītības teorijai.
1994	Edvards Feigenbaums Radžs Redijs	ASV ASV	Par pirmatklājēja darbu liela mēroga mākslīgā intelekta sistēmu projektēšanā un izveidē, demonstrējot mākslīgā intelekta tehnoloģiju praktisko nozīmību un potenciālo komerciālo ietekmi.
1995	Manuels Blums	ASV	Atzinībā par viņa ieguldījumiem skaitļošanas sarežģītības teorijas pamatos un tās pielietojumos kriptogrāfijā un programmu pārbaudē.
1996	Amirs Pnueli	ASV	Par auglīgo darbu, ieviešot datorzinātnē pagaidu loģiku un par izcilu ieguldījumu programmu un sistēmu verifikācijā.
1997	Daglass Engelbarts	ASV	Par iedvesmojošu nākotnes redzējumu interaktīvajā skaitļošanā un nozīmīgu tehnoloģiju ieviešanu, lai palīdzētu realizēt šo redzējumu.
1998	Džims Grejs	ASV	Par sākotnējiem ieguldījumiem datubāžu un transakciju apstrādes pētījumos un tehniskā līdera lomu sistēmas realizācijā.
1999	Freds Brukss	ASV	Par nozīmīgu ieguldījumu datorarhitektūrā, operētājsistēmās un programminženierijā.
2000	Endrū Jao	Ķīna	Atzinība par viņa pamatieguldījumu skaitļošanas teorijā, ieskaitot sarežģītībā bāzēto teoriju par pseido-gadījuma skaitļu ģenerēšanu, kriptogrāfijā un komunikāciju sarežģītībā.
2001	Ūle Johans Dāls Kristens Nīgārds	Norvēģija Norvēģija	Par fundamentālām idejām objektorientētas programmēšanas izveidei, strādājot pie programmēšanas valodu Simula I un Simula 67 izveides.
2002	Ronalds Rivests Adi Šamirs Leonards Adlemans	ASV Izraēla ASV	Par svarīgo ieguldījumu, padarot publiskās atslēgas kriptogrāfijas mehānismu noderīgu praksē.
2003	Alans Kejs	ASV	Par pirmatklājēja darbu daudzām idejām mūsdienu objektorientētām programmēšanas valodām, Smalltalk izstrādes komandas vadīšanu un fundamentāliem ieguldījumiem personālo datoru attīstībā.
2004	Vintons Serfs Roberts Kāns	ASV ASV	Par pirmatklājēja darbu starptīklošanā, ieskaitot Interneta pamata saziņas protokolu, TCP/IP, projektēšanu un realizāciju un līdera lomu tīklošanas attīstībā.
2005	Peters Naurs	Dānija	Par fundamentāliem pētījumiem programmēšanas valodu veidošanā un ALGOL 60 izstrādi, par kompilatoru izstrādi un programmēšanas paņēmienu un tehniku radīšanu.
2006	Frānsisa Allena	ASV	Par pirmatklājēja ieguldījumu kompilatoru metožu optimizācijas teorijā un praksē, kuras radīja pamatus modernajiem optimizējošajiem kompilatoriem un automātiskai paralēlai izpildei.
2007	Edmunds Klārks Elens Emersons Džozefs Sifakis	ASV ASV Francija	Par viņu lomu pārveidojot modeļu pārbaudi par augstas efektivitātes pārbaudes tehnoloģiju, kuru plaši izmanto aparatūras un programmatūras industrijā.
2008	Barbara Liskova	ASV	Par devumu praktiskajiem un teorētiskajiem pamatiem programmēšanas valodu un sistēmu projektēšanā, īpaši datu abstrakciju, problēmapstrādi un dalītajiem aprēķiniem.
2009	Čārlzs Tekers	ASV	Par pirmā mūsdienu personālā datora Alto projektēšanu un realizāciju un papildus par viņa dalību Ethernet un Tablet PC.
2010	Leslijs Veliants	ASV	Par ieguldījumu algoritmu teorijā, tai skaitā aptuveni pareizas apmācības teoriju, komplekso uzskaitīšanas un algebriskās skaitļošanas teoriju, kā arī paralēlās un izkliedētās skaitļošanas teoriju.
2011	Džūda Perls	ASV	Par fundamentālo ieguldījumu mākslīgajā intelektā, attīstot varbūtības un cēloņsakarības aprēķinus.
2012	Silvio Mikali Šafija Goldvasere	ASV ASV, Izraēla	Par darbu, kas lika teorētiskos pamatus kriptogrāfijas zinātnei un deva jaunas metodes matemātisko pierādījumu efektīvai verifikācijai kompleksivitātes teorijā.
2013	Leslijs Lemports	ASV	Par fundamentālu ieguldījumu izkliedētu un mijiedarbojošos sistēmu teorijā un praksē, it īpaši par tādu jēdzienu ieviešanu, kā cēlonība un loģiskais pulkstenis, drošība un dzīvīgums, replicējošie mehānismi un datu secīgā konsekvence.
2014	Maikls Stounbreikers	ASV	Par fundamentālu ieguldījumu saistībā ar jēdzieniem un praksi, kas ir pamatā mūsdienīgām datubāzu pārvaldības sistēmām.

Ārējās saites

• ACM Tjūringa balvas saņēmēju saraksts (angliski)
• Tjūringa balvas lekciju bibliogrāfija Arhivēts 2015. gada 2. janvārī, Wayback Machine vietnē. (līdz 2000) (angliski)
• The Beauty of Computing--The First 40 Years of Turing Award (angliski)