Location via proxy:   [ UP ]  
[Report a bug]   [Manage cookies]                
Vikipēdija

Ziemas olimpiskās spēles

olimpiskās spēles, kurās ir ziemas sporta veidi

Ziemas olimpiskās spēles ir starptautisks ziemas sporta pasākums, kas notiek ik pa četriem gadiem un ko organizē Starptautiskā Olimpiskā komiteja. Olimpiskās spēles ir visprestižākais no pasaules sporta notikumiem un pārstāv plašāku sporta veidu klāstu nekā citi; uzvara olimpiskajās spēlēs ir visaugstākais sasniegums sportā. Katrā programmā iekļautajā disciplīnā pasniedz medaļas uzvarētājiem: zelta medaļu par pirmo vietu, sudraba — par otro, un bronzas — par trešo.

Olimpiskā uguns Turīnā 2006. gada ziemas olimpiskajās spēles

Ziemas olimpisko spēļu norises vietas

labot šo sadaļu
Skatīt arī: Olimpisko spēļu norises vietu uzskaitījums
Spēles Gads Norises vieta Laiks Valstis Sportisti Sporta veidi Disciplīnas Atsauce
Kopā Vīrieši Sievietes
I 1924   Šamonī, Francija 25. janvāris — 5. februāris 16 258 247 11 6 16 [1]
II 1928   Sanktmorica, Šveice 11.—19. februāris 25 464 438 26 6 14 [2]
III 1932   Leikplesida, ASV 4.—15. februāris 17 252 231 21 5 14 [3]
IV 1936   Garmiša-Partenkirhene, Vācija 6.—16. februāris 28 646 566 80 6 17 [4]
1940 Nenotika Otrā pasaules kara dēļ.[5]
1944 Nenotika Otrā pasaules kara dēļ.[6]
V 1948   Sanktmorica, Šveice 30. janvāris — 8. februāris 28 669 592 77 4 22 [7]
VI 1952   Oslo, Norvēģija 14.—25. februāris 30 694 585 109 4 22 [8]
VII 1956   Kortīna d'Ampeco, Itālija 26. janvāris — 5. februāris 32 821 687 134 4 24 [9]
VIII 1960   Skvoveli, ASV 18.—28. februāris 30 665 521 144 4 27 [10]
IX 1964   Insbruka, Austrija 29. janvāris — 9. februāris 36 1091 892 199 6 34 [11]
X 1968   Grenoble, Francija 6.—18. februāris 37 1158 947 211 6 35 [12]
XI 1972   Saporo, Japāna 3.—13. februāris 35 1006 801 205 6 35 [13]
XII 1976   Insbruka, Austrija 4.—15. februāris 37 1123 892 231 6 37 [14]
XIII 1980   Leikplesida, ASV 13.—24. februāris 37 1072 840 232 6 38 [15]
XIV 1984   Sarajeva, Dienvidslāvija 8.—19. februāris 49 1272 998 274 6 39 [16]
XV 1988   Kalgari, Kanāda 13.—28. februāris 57 1423 1122 301 6 46 [17]
XVI 1992   Albērvila, Francija 8.—23. februāris 64 1801 1313 488 7 57 [18]
XVII 1994   Lillehammere, Norvēģija 12.—27. februāris 67 1737 1215 522 6 61 [19]
XVIII 1998   Nagano, Japāna 7.—22. februāris 72 2176 1389 787 7 68 [20]
XIX 2002   Soltleiksitija, ASV 8.—24. februāris 77 2399 1513 886 7 78 [21]
XX 2006   Turīna, Itālija 10.—26. februāris 80 2508 1548 960 7 84 [22]
XXI 2010   Vankūvera, Kanāda 12.—28. februāris 82 2566 1522 1044 7 86 [23]
XXII 2014   Soči, Krievija 7.—23. februāris 88 2873 1714 1159 7 98 [24]
XXIII 2018   Phjončhana, Dienvidkoreja 9.—25. februāris 92 2922 1680 1242 7 102 [25]
XXIV 2022   Pekina, Ķīna 4.—20. februāris 91 2861 1573 1288 7 109 [26]
XXV 2026   Milāna, Itālija
  Kortīna d'Ampeco, Itālija 		6.—22. februāris Nākotnes notikums
XXVI 2030   Francijas Alpi, Francija 8.—24. februāris Nākotnes notikums
XXVII 2034   Soltleiksitija, ASV 10.—26. februāris Nākotnes notikums

Latviešu olimpieši ziemas olimpiskajās spēlēs

labot šo sadaļu
Pamatraksts: Latvija olimpiskajās spēlēs
 
Latvijas delegācija 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Šamonī.

Latvija ir viena no pirmajām ziemas olimpisko spēļu dalībvalstīm. 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Šamonī ātrslidotājs Alberts Rumba 500 metru distancē ieguva 7. vietu un 1500 metru distancē — 10. vietu, bet 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sanktmoricā viņš ieguva 14. vietu 1500 metru distancē. 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Garmišā-Partenkirhenē Latvijas sportisti startēja ātrslidošanā, daiļslidošanā, distanču un kalnu slēpošanā un hokejā. Ātrslidotājs Alfons Bērziņš 500 m slidojumā ieņēma 14. vietu, bet Latvijas hokeja izlase ieguva dalītu 13.—15. vietu.

Pēc Otrā pasaules kara no 1956. līdz 1988. gadam Latvijā dzimušie sportisti startēja citu valstu komandu sastāvā. 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Skvoveli (ASV) ātrslidošanas sacensībās startēja Užavā dzimušais un uz Sibīriju izsūtītais Nikolajs Štelbaums. 1968. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Grenoblē latviešu ātrslidotāja Lāsma Kauniste ieņēma 5. vietu 1500 m distancē, 11. vietu 1000 m distancē un 12. vietu 3000 m distancē. 1972. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Saporo startēja Kanādas trimdas latviešu ātrslidotāja Silvija Burka. 1976. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Insbrukā PSRS izlasē piedalījās pieci Latvijas sportisti kamaniņu braukšanā, Dainis Bremze/Aigars Kriķis ierindojās 8. vietā kamaniņu divniekos, bet Vera Zozuļa 9. vietā, savukārt Kanādas izlasē latviešu ātrslidotāja Silvija Burka izcīnīja ceturto vietu 1000 m distancē.

1980. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Leikplesidā Vera Zozuļa PSRS komandas sastāvā uzvarēja kamaniņu braukšanas sacensībās, kļūstot par pirmo ziemas olimpisko spēļu čempioni no Latvijas, bet Ingrīda Amantova izcīnīja bronzas medaļu. PSRS hokeja izlases sastāvā sudraba medaļu ieguva Helmuts Balderis. Astra Rībena ieguva 8. vietu kamaniņu vieniniekos, Dainis Bremze/Aigars Kriķis ierindojās 10. vietā kamaniņu divniekos. Kanādas komandas sastāvā atkal startēja latviešu ātrslidotāja Silvija Burka. 1984. gada ziemas olimpiskās spēlēs Sarajevā PSRS komandā bija 11 Latvijas sportisti, kas startēja kamaniņu sportā un bobslejā. Bobsleja divniekos Zintis Ekmanis ieguva bronzas medaļu, bet ceturto vietu — Jānis Ķipurs un Aivars Šnepsts. 1988. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Kalgari PSRS komandā piedalījās 11 Latvijas sportisti, Jānis Ķipurs ieguva zelta medaļu bobsleja divniekos, bet Guntis Osis un Juris Tone bronzas medaļas bobsleja četriniekos. Kopumā ziemas olimpiskajās spēlēs PSRS komandas sastāvā Latvijas sportisti līdz 1988. gadam ieguva trīs zelta (Vera Zozuļa, Jānis Ķipurs, Vitālijs Samoilovs), vienu sudraba (Helmuts Balderis) un četras bronzas medaļas (Ingrīda Amantova, Zintis Ekmanis, Guntis Osis un Juris Tone).

1992. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Albērvilā 23 Latvijas pārstāvji atkal piedalījās atsevišķas komandas sastāvā kamaniņu sportā, bobslejā, biatlonā, distanču slēpošanā, daiļslidošanā un frīstailā. Augstākās vietas ieguva kamaniņu braucēji Anna Orlova - 11. vietu un Aivars Polis/Roberts Suharevs - 11. vietu. 1994. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Lillehammerē 28 Latvijas komandas pārstāvji startēja bobslejā, daiļslidošanā, kamaniņu sportā, biatlonā, ātrslidošanā, distanču slēpošanā. Latvijas sportisti trīs reizes dažādās sporta disciplīnās iekļuva pirmajā desmitniekā (Jeļena Berežnaja/Oļegs Šļahovs ieguva 8. vietu, Anna Orlova 9. vietu, Zintis Ekmanis/Aldis Intlers 10. vietu). 1998. gada Nagano ziemas olimpiskajās spēlēs 31 Latvijas komandas pārstāvis startēja bobslejā, daiļslidošanā, kamaniņu sportā, biatlonā, ātrslidošanā, distanču slēpošanā. Bobslejā un biatlonā Latvijas sportisti reāli pretendēja uz olimpisko medaļu iegūšanu, biatlonisti ieguva divas 5. vietas (Ilmārs Bricis, Jēkabs Nākums) un 6. vietu (Oļegs Maļuhins), bet biatlona stafetē Latvijas komanda (Oļegs Maļuhins/Ilmārs Bricis/Jēkabs Nākums/Gundars Upenieks) izcīnīja 6. vietu. Bobslejisti ieguva 5. vietu divnieku (Sandis Prūsis/Jānis Elsiņš) un 6. vietu četrinieku ekipāžā (Sandis Prūsis/Jānis Elsiņš/Egils Bojārs/Jānis Ozols).

2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Soltleiksitijā Latvijas komandā bija 47 sportisti, kuri startēja 8 sporta veidos. Latvijas sportisti trīs reizes dažādās sporta diciplīnās iekļuva pirmajā desmitniekā (Sandis Prūsis/Mārcis Rullis/Jānis Silarājs/Jānis Ozols 7. vietu, Anna Orlova 9. vietu, Ivars Deinis/Sandris Bērziņš 10. vietu). Latvijas hokeja izlase ieguva 9. vietu. 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Turīnā 58 sportistus lielā Latvijas komanda, startējot 8 sporta veidos, izcīnīja pirmo medaļu. Mārtiņš Rubenis Kamaniņu braukšanā ieguva bronzas medaļu, bet citi sportisti astoņas reizes dažādās sporta disciplīnās iekļuva pirmajā desmitniekā[27] (Ilmārs Bricis 4. vietu, Jānis Miņins/Daumants Dreiškens 6. vietu, Anna Orlova 7. vietu, Martins Dukurs 7. vietu, Andris Šics/Juris Šics 7. vietu, Madara Līduma 10. vietu, Jānis Miņins/Daumants Dreiškens/Mārcis Rullis/Jānis Ozols 10. vietu). Latvijas hokeja izlase ieguva 12. vietu.

2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Vankūverā Latvijas komandā bija 58 sportisti, kuri startēja 9 sporta veidos. Andris Šics un Juris Šics kamaniņu divniekos ieguva sudraba medaļu. Tāpat sudraba medaļu skeletonā ieguva Martins Dukurs, bet Tomass Dukurs 4. vietu. Latvijas bobsleja divnieks Edgars Maskalāns/Daumants Dreiškens ieguva 8. vietu, bet četrinieks — 11. vietu. Haralds Silovs 1500 m šorttrekā bija 10. vietā. Latvijas hokeja izlase ieguva 12. vietu. Arī 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos Latvijas komandā bija iekļauti 58 sportisti, kuri startēja 9 sporta veidos. Bobsleja četriniekos Oskars Melbārdis/Daumants Dreiškens/Arvis Vilkaste/Jānis Strenga un skeletonā Martins Dukurs ieguva sudraba medaļas. Kamaniņu braukšanā divniekos Andris Šics/Juris Šics ieguva bronzas medaļu, arī kamaniņu stafetes sacensībās Latvijas komanda (Elīza Tīruma, Mārtiņš Rubenis un Andris Šics/Juris Šics) izcīnīja bronzas medaļu. Skeletonā Tomass Dukurs ierindojās 4. vietā. Bobsleja divniekos Oskars Melbārdis/Daumants Dreiškens ieguva piekto vietu. Gan kamaniņu vieniniekos Mārtiņš Rubenis, gan divniekos Oskars Gudramovičs/Pēteris Kalniņš ierindojās 10. vietā. Biatlonists Andrejs Rastorgujevs iedzīšanā izcīnīja 9. vietu. Latvijas hokeja izlase iekļuva ceturtdaļfinālā un ieguva 8. vietu.

Skatīt arī

labot šo sadaļu

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «Chamonix 1924». International Olympic Committee. Skatīts: 2010-03-05.
  2. ↑ «St. Moritz 1928». International Olympic Committee. Skatīts: 2010-03-05.
  3. ↑ «Lake Placid 1932». International Olympic Committee. Skatīts: 2010-03-05.
  4. ↑ «Garmisch-Partenkirchen Olympics». International Olympic Committee. Skatīts: 2010-03-11.
  5. ↑ «Candidate Cities and Venues for the Winter Olympics» (PDF). International Olympic Committee. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-03-18. Skatīts: 2009-03-12.
  6. ↑ «The Games:Olympics Past». National Post. Canadian Broadcasting Centre. Skatīts: 2010-03-30.
  7. ↑ «St. Moritz 1948». International Olympic Committee. Skatīts: 2010-03-11.
  8. ↑ «Oslo 1952». International Olympic Committee. Skatīts: 2010-03-11.
  9. ↑ «Cortina d'Ampezzo 1956». International Olympic Committee. Skatīts: 2009-03-13.
  10. ↑ «Squaw Valley 1960». International Olympic Committee. Skatīts: 2010-03-12.
  11. ↑ «Innsbruck 1964». International Olympic Committee. Skatīts: 2010—03—13.
  12. ↑ «Grenoble 1968». International Olympic Committee. Skatīts: 2009-03-13.
  13. ↑ «Sapporo 1972». International Olympic Committee. Skatīts: 2010-03-12.
  14. ↑ «Innsbruck 1976». International Olympic Committee. Skatīts: 2009-03-17.
  15. ↑ «Lake Placid 1980». International Olympic Committee. Skatīts: 2010-03-12.
  16. ↑ «Sarajevo 1984». International Olympic Committee. Skatīts: 2009-03-18.
  17. ↑ «Calgary 1988». International Olympic Committee. Skatīts: 2009-03-20.
  18. ↑ «Albertville 1992». International Olympic Committee. Skatīts: 2009-03-20.
  19. ↑ «Lillehammer 1994». International Olympic Committee. Skatīts: 2009-03-20.
  20. ↑ «Nagano 1998». International Olympic Committee. Skatīts: 2009-03-20.
  21. ↑ «Salt Lake City 2002». International Olympic Committee. Skatīts: 2009-03-21.
  22. ↑ «Turin 2006». International Olympic Committee. Skatīts: 2009-03-21.
  23. ↑ «Vancouver Olympics — Athletes». The Vancouver Organizing Committee for the 2010 Olympic and Paralympic Winter Games. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-12-25. Skatīts: 2010-02-24.
  24. ↑ «Sochi 2014». Organizing Committee of the XXII Olympic Winter Games and XI Paralympic Winter Games of 2014 in Sochi. Skatīts: 2010-05-05.
  25. ↑ «PyeongChang Olympics». International Olympic Committee. Skatīts: 2018-11-3.
  26. ↑ «Beijing 2022». Skatīts: 30.01.2023..
  27. ↑ «Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) XXI ziemas olimpisko spēļu Vankūverā (12-28.02.2010) oficiālā mājas lapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 21.03.2018. Skatīts: 08.02.2014.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ziemas_olimpiskās_spēles&oldid=4164959"