Ziemeļu gulbis
Ziemeļu gulbis (Cygnus cygnus) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas mājo plašā areālā Eirāzijas Palearktikas joslā, retu reizi ieklīstot Ziemeļamerikas ziemeļrietumos Aļaskā,[1] Ziemeļāfrikā, Kiprā, Portugālē, Tuvajos Austrumos[2] un Indijas subkontinentā.[3] Ģeogrāfisko variāciju nav.[4]
| Ziemeļu gulbis Cygnus cygnus (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zosveidīgie (Anseriformes) |
| Dzimta | Pīļu dzimta (Anatidae) |
| Apakšdzimta | Zosu apakšdzimta (Anserinae) |
| Ģints | Gulbji (Cygnus) |
| Suga | Ziemeļu gulbis (C. cygnus) |
| Izplatība | |
 Sastopams ligzdošanas sezonā
Sastopams ziemošanas sezonā
| |
 Ziemeļu gulbis Vikikrātuvē | |
Ziemeļu gulbis ligzdo Eirāzijas Palearktikas ziemeļos no Islandes līdz Krievijas tālajiem austrumiem. Izplatības areāla dienvidu robeža Eiropā sasniedz Poliju, bet Āzijā Arāla jūru un Mongoliju. Ziemot tas dodas uz okeāna piekrasti Rietumeiropā un Austrumāzijā, daļa putnu ziemo arī Centrāleiropā, Melnās un Kaspijas jūras reģionā.[5] Samērā bieži sastopams arī Latvijā.
Ziemeļu gulbis ir Somijas nacionālais putns, šajā valstī ligzdo apmēram 5000—7000 pāru.[6]
Latvijā
labot šo sadaļu
Latvijā ziemeļu gulbis ir parasts caurceļotājs un vietām, valsts rietumu daļā, arī samērā parasts ligzdotājs. Senākās ziņas par ligzdošanu Latvijas teritorijā saglabājušās no 1852. gada A. Platera apraksta, kurā rakstīts, ka Lubānas ezerā novēroti ligzdojoši ziemeļu gulbji.[5] A. Platera darbs acīmredzot nebija zināms 20. gadsimta otrās puses ornitofaunas pētniekiem, jo 1973. gadā atklātā ligzdošana Kazdangas apkārtnē tolaik tika atzīta par pirmo pierādīto ziemeļu gulbju ligzdošanu Latvijā. Dažus gadus vēlāk ligzdošana tika novērota jau trijās vietās Skrundas zivsaimniecībā. Šie novērojumi iezīmē ziemeļu gulbja ekspansijas sākumu Latvijas rietumu daļā. Arī šobrīd lielākā daļa no 150—200 ligzdojošajiem pāriem koncentrējas Kurzemē. Austrumu daļā ziemeļu gulbji ligzdo mazākā skaitā. Latvijā arī regulāri pārziemo 20—100 īpatņi.[5] Pēdējos desmit gados to skaits ir pieaudzis vairāk kā par 30%.[7]
Izskats un īpašības
labot šo sadaļuZiemeļu gulbis ir līdzīgs mazajam gulbim, bet ir par to krietni lielāks un ir viens no smagākajiem lidojošiem putniem.[8] Tā ķermeņa garums ir 140—165 cm, spārnu plētums 205—275 cm, svars 7,4—14 kg. Tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes. To vidējais svars ir 9,8—11,4 kg, mātītēm 8,9—9,2 kg. Datētais lielākais ziemeļu gulbja tēviņš ir svēris 15,5 kg.[9]
Ziemeļu gulbja apspalvojums ir koši balts. Reizēm dažiem indivīdiem uz galvas un kakla var novērot brūnpelēku toni, kuri gulbji iegūst ar dzelzi bagātās ūdenstilpēs.[10] Peldot ziemeļu gulbis tur kaklu taisni izslietu un spārnus piekļautus. Slaidais knābis pie pamatnes līdz nāsīm ir dzeltens, bet tā gals melns.[6] Kājas arī ir melnas. Aste īsa un noapaļota. Jauno putnu apspalvojums ir pelēkbrūns, bet knābis rozīgi balts ar melnu.[10] Sasniedzot gada vecumu, tie kļūst balti.[11]
Uzvedība
labot šo sadaļuZiemeļu gulbis parasti mājo lielās ūdenstilpēs. Tie var būt ezeri un lieli dīķi. Lai smagais putns paceltos gaisā, tam ir jāieskrienas ar kājām pa ūdens virsmu. Pacēlies tas ir spēcīgs lidotājs, neskatoties uz savu ievērojamo masu. Migrācijas laikā ziemeļu gulbji nolido simtiem un tūkstošiem kilometru, līdz sasniedz ziemošanas vietas. Ziemeļu gulbji ceļojot parasti veido nelielas grupas, lai gan reizēm var novērot barus, kuros ir vairāk kā 1000 indivīdu.[10] Tālos pārlidojumos tie lido augstu, apmēram 2500 metru augstumā.[10]
Barība
labot šo sadaļu
Ziemeļu gulbji barojas ar ūdensaugiem, zāli, dažādām sēklām un graudiem. Ja ir izdevība, tie barojas arī ar dārzeņiem un saknēm, piemēram, kartupeļiem un cukurbietēm.[10] Nelielos daudzumos tie barojas arī ar maziem bezmugurkaulniekiem.[11]
Ligzdošana
labot šo sadaļu
Ziemeļu gulbji veido monogāmus pārus uz mūžu. Riesta laikā pāris izpilda rituālu deju, nostājoties vienam pret otru ar seju, nedaudz paceļot un paplešot spārnus abi stāv ar izslietiem kakliem, tad tos strauji saliec un vienlaicīgi skaļi izkliedz riesta saucienu. Ziemeļu gulbis vietu ligzdai izvēlas aizaugušos mākslīgas vai dabiskas izcelsmes dīķos, retāk ezeros u.c. Vieta ligzdai tiek piemeklēta tuvu ūdenstilpes krasta līnijai, ar augiem aizsargātā vietā. Ligzdu pāris būvē kopīgi. Tā tiek sakrauta kā kaudze no niedrēm, meldriem un citiem ūdensaugiem. Būvniecībai tiek izmantotas arī sūnas.[6] Dējumā ir 3—7 baltas olas. Inkubācijas periods ilgst apmēram 35 dienas.[10] Perē tikai mātīte, bet tēviņš uzturas tuvumā un to apsargā. Šajā laikā tēviņš var būt ļoti agresīvs. Mazuļiem izšķiļoties ir pelēkas vai brūnganpelēkas dūnas. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Kamēr mazuļi ir mazi, tos var novērot arī uz mātes muguras, bet tēviņš agresīvi apsargā savu ģimeni.[11] Sasniedzot 45—60 dienu vecumu,[6] jaunie putni iemācās lidot. Jaunie gulbji paliek kopā ar vecākiem visu pirmo ziemu, reizēm ģimenei pievienojas iepriekšējā gada perējums.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Whooper Swan Cygnus cygnus
- ↑ «IUCN: Cygnus cygnus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 25. septembrī. Skatīts: 2013. gada 4. augustā.
- ↑ Whooper Swan sighted in Himachal Wetland after 113 years
- ↑ «World BIrd List: Screamers, ducks, geese, swans, 2020». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 8. janvārī.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 «Ornitofaunistika: Ziemeļu gulbis Cygnus cygnus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 6. augustā.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 Whooper Swan
- ↑ «Kurām putnu sugām pēdējā desmitgadē Latvijā klājies vislabāk un kurām – vissliktāk?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 31. janvārī.
- ↑ Brazil, Mark, The Whooper Swan. Christopher Helm Ornithology (2003), ISBN 978-0-7136-6570-3
- ↑ CRC Handbook of Avian Body Masses by John B. Dunning Jr. (Editor). CRC Press (1992), ISBN 978-0-8493-4258-5.
- ↑ 10,0 10,1 10,2 10,3 10,4 10,5 «ARKive: Whooper swan (Cygnus cygnus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 17. jūnijā. Skatīts: 2013. gada 6. augustā.
- ↑ 11,0 11,1 11,2 Oiseaux: Whooper Swans
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ziemeļu gulbis |
- Dabas dati: Gulbju noteicējs
- Putni: Zosveidīgie Arhivēts 2012. gada 3. decembrī, Wayback Machine vietnē.
- Ziemeļu gulbis. Cygnus cygnus. Whooper swan
- Gulbju noteikšana dabā
- Bird Life: Whooper Swan Cygnus cygnus Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē.
- Bird Guides: Whooper Swan (Cygnus cygnus)
- Avibase: Whooper Swan (Cygnus cygnus) (Linnaeus, 1758)
- Xeno-canto: Whooper Swan · Cygnus cygnus · (Linnaeus, 1758)
- Migrating Whooper Swans Cygnus cygnus: Satellite Tracks and Flight Performance Calculations