Location via proxy:   [ UP ]  
[Report a bug]   [Manage cookies]                
Pāriet uz saturu

Kobru dzimta: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Pārlūkot vēsturi
← Vecāka versija
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VizuālaisVikiteksts
Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.3
 
(29 starpversijas, ko saglabājuši 5 lietotāji, nav parādītas)
6. rindiņa: 6. rindiņa:
| tips = Chordata
| tips = Chordata
| tips_lv = Hordaiņi
| tips_lv = Hordaiņi
| apakštips = Vertebrata
| apakštips_lv = Mugurkaulnieki
| klase = Reptilia
| klase = Reptilia
| klase_lv = Rāpuļi
| klase_lv = Rāpuļi
14. rindiņa: 12. rindiņa:
| apakškārta = Serpentes
| apakškārta = Serpentes
| apakškārta_lv = Čūskas
| apakškārta_lv = Čūskas
| infrakārta = Alethinophidia
⚫
| virsdzimta = Caenophidia
| virsdzimta_lv = Augstākās čūskas
| infrakārta_lv = Īstās čūskas
⚫
| infrakārta2 = Caenophidia
|infrakārta_lv2 = Augstākās čūskas
| virsdzimta = Colubroidea
| virsdzimta_lv = Zalkšu virsdzimta
| dzimta = Elapidae
| dzimta = Elapidae
| dzimta_lv = Kobru dzimta
| dzimta_lv = Kobru dzimta
| binomial = Elapidae <small>([[Friedrich Boie|F. Boie]], 1827)</small>
| binomial = Elapidae <small>([[Friedrich Boie|F. Boie]], 1827)</small>
| kategorijas =nē
| kategorijas = nē
}}
}}
'''Kobru dzimta''' (''Elapidae'') ir indīgo [[čūskas|čūsku]] dzimta, kas pieder pie [[augstākās čūskas|augstāko čūsku]] (''Caenophidia'') virsdzimtas. Kopumā izšķir 325 mūsdienās dzīvojošas kobru [[suga]]s, kas iedalītas 61 [[ģints|ģintī]].<ref>[http://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=174348 ITIS: Elapidae F. Boie, 1827]</ref> Kādreiz kobru dzimtai tika izdalītas vairākas apakšdzimtas, bet mūsdienās sistemātiķi tās vairs neizmanto un neatzīst kā taksonomiskas vienības. Balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, zinātnieki iesaka lietot divas apakšdzimtas: '''kobru apakšdzimtu''' (''Elapinae'') un [[jūrasčūsku apakšdzimta|jūrasčūsku apakšdzimtu]] (''Hydrophiinae''), kuru reizēm izdala kā atsevišķu dzimtu - ''Hydrophiidae''.
'''Kobru dzimta''' jeb '''indeszalkšu dzimta''', arī '''elapu dzimta'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.l2d.lv/leul.php?i=37422 |title=Eiropas Komisijas regula |access-date={{dat|2015|02|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160311125311/http://www.l2d.lv/leul.php?i=37422 |archivedate={{dat|2016|03|11||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160311125311/http://www.l2d.lv/leul.php?i=37422 |date={{dat|2016|03|11||bez}} }}</ref> (''Elapidae'') ir indīgo [[čūskas|čūsku]] dzimta, kas pieder pie [[augstākās čūskas|augstāko čūsku]] (''Caenophidia'') virsdzimtas. Kopumā izšķir 325 mūsdienās dzīvojošas kobru [[suga]]s, kas iedalītas 61 [[Ģints (bioloģija)|ģintī]].<ref>[http://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=174348 ITIS: Elapidae F. Boie, 1827]</ref> Kādreiz kobru dzimtai tika izdalītas vairākas apakšdzimtas, bet mūsdienās sistemātiķi tās vairs neizmanto un neatzīst kā taksonomiskas vienības. Balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, zinātnieki iesaka lietot divas apakšdzimtas: '''kobru apakšdzimtu''' (''Elapinae'') un [[jūrasčūsku apakšdzimta|jūrasčūsku apakšdzimtu]] (''Hydrophiinae''), kuru reizēm izdala kā atsevišķu dzimtu — ''Hydrophiidae''.


Visas kobru apakšdzimtas sugas ir [[sauszeme]]s čūskas un mājo [[tropi|tropu]] un subtropu reģionos visā pasaulē: [[Āzija|Āzijā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Āfrika|Āfrikā]], [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], kā arī daudzās [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] un [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās. Kobru dzimtas sugas nav sastopamas vienīgi [[Eiropa|Eiropā]] un [[Antarktīda|Antarktīdā]].<ref>[http://reptile-database.reptarium.cz/advanced_search?submit=Search&taxon=Elapidae The Reptile Database]</ref>
Visas kobru apakšdzimtas sugas ir [[sauszeme]]s čūskas un mājo [[tropi|tropu]] un subtropu reģionos visā pasaulē: [[Āzija|Āzijā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Āfrika|Āfrikā]], [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], kā arī daudzās [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] un [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās. Kobru dzimtas sugas nav sastopamas vienīgi [[Eiropa|Eiropā]] un [[Antarktīda|Antarktīdā]].<ref>[http://reptile-database.reptarium.cz/advanced_search?submit=Search&taxon=Elapidae The Reptile Database]</ref>


==Izskats un īpašības==
==Izskats un īpašības==
[[Attēls:Elapidae - Ophiophagus hannah.JPG|thumb|left|200px|[[Karaliskā kobra]] (''Ophiophagus hannah'') ir garākā čūska dzimtā, paceļoties stāvus, tā var ieskatīties pieaugušam cilvēkam acīs]]
[[Attēls:Elapidae - Ophiophagus hannah.JPG|thumb|left|200px|[[Karaliskā kobra]] (''Ophiophagus hannah'') ir garākā čūska dzimtā, paceļoties stāvus, tā var ieskatīties pieaugušam cilvēkam acīs]]
Kobru dzimtas čūskas var būt gan samērā mazas, gan vidēji lielas, gan lielas. Mazākās dzimtā ir [[Dienvidaustrālijas zāles čūskas]] (''Drysdalia''), kuru vidējais garums ir apmēram 40 [[cm]], bet mazākās 18 cm.<ref>[http://www.arod.com.au/arod/reptilia/Squamata/Elapidae/Drysdalia Southern snakes]</ref><ref>[http://books.google.lv/books?id=mX36xOSs-nAC&pg=PA279&lpg=PA279&dq=smallest+Drysdalia+18+cm&source=bl&ots=zM9vga-5Tp&sig=Tzi6dgUeHMe3UvvbQmplHaVfBns&hl=lv&sa=X&ei=bGsMU9PDGMTl4gTh9oHQCQ&redir_esc=y#v=onepage&q=smallest%20Drysdalia%2018%20cm&f=false Natural Processes and Human Impacts]</ref> Garākā dzimtā ir [[karaliskā kobra]] (''Ophiophagus hannah''), kuras ķermeņa garums var sasniegt 5,85 [[m]], bet svars 12 kg.<ref>[http://www.arkive.org/king-cobra/ophiophagus-hannah/ ARKive: King cobra (Ophiophagus hannah)]</ref><ref>[http://rmbr.nus.edu.sg/nis/bulletin2011/2011nis143-156.pdf The king cobra, Ophiophagus hannah]</ref>
Kobru dzimtas čūskas var būt gan samērā mazas, gan vidēji lielas, gan lielas. Mazākā dzimtā ir [[Dienvidaustrālijas mazā vainagčūska]] (''Cacophis krefftii''), kuras vidējais garums ir apmēram 25 [[centimetrs|cm]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arod.com.au/arod/reptilia/Squamata/Elapidae/Cacophis |title=Crowned snakes |access-date={{dat|2015|02|16||bez}} |archive-date={{dat|2015|04|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150403131239/http://arod.com.au/arod/reptilia/Squamata/Elapidae/Cacophis/ }}</ref><ref>[http://books.google.lv/books?id=mX36xOSs-nAC&pg=PA279&lpg=PA279&dq=smallest+Drysdalia+18+cm&source=bl&ots=zM9vga-5Tp&sig=Tzi6dgUeHMe3UvvbQmplHaVfBns&hl=lv&sa=X&ei=bGsMU9PDGMTl4gTh9oHQCQ&redir_esc=y#v=onepage&q=smallest%20Drysdalia%2018%20cm&f=false Natural Processes and Human Impacts]</ref> Garākā dzimtā ir [[karaliskā kobra]] (''Ophiophagus hannah''), kuras ķermeņa garums var sasniegt 5,85 [[m]], bet svars 12&nbsp;kg.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/king-cobra/ophiophagus-hannah/ |title=ARKive: King cobra (Ophiophagus hannah) |access-date={{dat|2014|02|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140303164414/http://www.arkive.org/king-cobra/ophiophagus-hannah/ |archivedate={{dat|2014|03|03||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140303164414/http://www.arkive.org/king-cobra/ophiophagus-hannah/ |date={{dat|2014|03|03||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rmbr.nus.edu.sg/nis/bulletin2011/2011nis143-156.pdf |title=The king cobra, Ophiophagus hannah |access-date={{dat|2014|02|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|07|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120715155919/http://rmbr.nus.edu.sg/nis/bulletin2011/2011nis143-156.pdf }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120715155919/http://rmbr.nus.edu.sg/nis/bulletin2011/2011nis143-156.pdf |date={{dat|2012|07|15||bez}} }}</ref>


Visām kobru dzimtas čūskām ir pāris indes zobu, kas atrodas augšžoklī kā pirmie zobi. Inde tiek izšļākta caur zobu kanālu. Indes dziedzeri atrodas [[augšžoklis|augšžokļa]] tālākajā galā, skatoties no purngala. Ārēji kobras izskatās līdzīgas [[zalkšu dzimta|zalkšiem]]. Gandrīz visām kobrām ir slaidi, gari ķermeņi ar gludām zvīņām. Galvu sedz lielas zvīņas. Vizuāli galva ne vienmēr nodalās no [[kakls|kakla]]. [[acis|Acīm]] ir apaļas zīlītes. Lielākajai daļai sugu [[ola|olu]] apaugļošanās ir ārēja, līdzīgi kā [[zivis|zivīm]] un [[vardes|vardēm]]. Tomēr ir izņēmumi, piemēram, [[nāves čūskas]] (''Acanthophis'') ir īsas un resnas, to zvīņas ir raupjas, tām ir plata galva, acu zīlītes kā [[kaķis|kaķim]] un mazuļi dzimst dzīvi.
Visām kobru dzimtas čūskām ir pāris indes zobu, kas atrodas augšžoklī kā pirmie zobi. Inde tiek izšļākta caur zobu kanālu. Indes dziedzeri atrodas [[augšžoklis|augšžokļa]] tālākajā galā, skatoties no purngala. Ārēji kobras izskatās līdzīgas [[zalkšu dzimta|zalkšiem]]. Gandrīz visām kobrām ir slaidi, gari ķermeņi ar gludām zvīņām. Galvu sedz lielas zvīņas. Vizuāli galva ne vienmēr nodalās no [[kakls|kakla]]. [[acis|Acīm]] ir apaļas zīlītes. Lielākajai daļai sugu [[ola|olu]] apaugļošanās ir ārēja, līdzīgi kā [[zivis|zivīm]] un [[vardes|vardēm]]. Kobru dzimtā ir arī daži izņēmumi, piemēram, [[nāves čūskas]] (''Acanthophis''), kuras ir īsas un resnas, to zvīņas ir raupjas, tām ir plata galva, acu zīlītes kā [[kaķis|kaķim]] un mazuļi dzimst dzīvi.


Vairākas kobru sugas pamatā dzīvo [[koks|kokos]], piemēram, [[koku kobras]] (''Pseudohaje''), [[mambas]] (''Dendroaspis'') un [[platgalvas čūskas]] (''Hoplocephalus''), toties citas ir vairāk vai mazāk piemērojušās dzīvei [[ala|alās]], kas atkarībā no ģints var būt gan mitras, gan sausas. Dažām sugām ir ļoti plaša barības izvēle, bet citām ļoti šaura un specializēta. Kobras medī arī citu sugu čūskas. Jūrasčūskas piemērojušās dzīvei [[jūra|jūrā]]. Visām ir laterāli saspiesti ķermeņi un [[aste]], kas atgādina airi, kas palīdz tām peldēt. Kā arī tām ir īpaša adaptācija, lai ķermeni atbrīvotu no [[sāls]]. Tām mazuļi dzimst dzīvi.
Vairākas kobru sugas pamatā dzīvo [[koks|kokos]], piemēram, [[koku kobras]] (''Pseudohaje''), [[mambas]] (''Dendroaspis'') un [[platgalvas čūskas]] (''Hoplocephalus''), toties citas ir vairāk vai mazāk piemērojušās dzīvei [[ala|alās]], kas atkarībā no ģints var būt gan mitras, gan sausas. Dažām sugām ir ļoti plaša barības izvēle, bet citām ļoti šaura un specializēta. Kobras medī arī citu sugu čūskas. Jūrasčūskas piemērojušās dzīvei [[jūra|jūrā]]. Visām ir laterāli saspiesti ķermeņi un [[aste]], kas atgādina airi un kas palīdz tām peldēt. Kā arī tām ir īpaša adaptācija, lai ķermeni atbrīvotu no [[sāls]]. Visas sugas ir oldzīvdzemdētājas un tām olas attīstās mātītes ķermenī, mazuļiem piedzimstot.


===Inde===
===Inde===
[[Attēls:A royal meal.jpg|thumb|220px|Karaliskā kobra nomedījusi kādu mazāku čūsku]]
[[Attēls:A royal meal.jpg|thumb|220px|Karaliskā kobra nomedījusi kādu mazāku čūsku]]
Visas kobru dzimtas sugas ir indīgas čūskas un to [[inde]] ir nāvējoša. Inde pamatā ir [[neirotoksīni|neirotoksiska]], kas galvenokārt iedarbojas uz [[nervu sistēma|nervu sistēmu]], mazāk hemolītiski, noārdot sarkanos [[asinis|asins]] ķermenīšus. Sakostais cilvēks sāpes nejūt, bet rodas [[ekstremitātes|ekstremitāšu]] vājums un sākas paralīze, kas pārņem visus orgānus, apgrūtinot elpošanu un [[valoda|valodu]]. Seja kļūst zila. Smagos gadījumos iestājas [[nāve]].<ref name=ves>[http://www.vesels.lv/raksti-par-veselibu/esi-vesels/cuskas-medicina.html Čūskas medicīnā]</ref> Tomēr vairākām sugām ir atšķirīga rakstura inde, tā var būt arī [[kardiotoksīni|kardiotoksiska]] un [[citotoksīni|citotoksiska]]. Kobru dzimtā ir sugas, kuras tiek uzskatītas par vienām no indīgākajām sauszemes čūskām [[pasaule|pasaulē]], salīdzinot [[LD50]] letālo devu (eksperimentiem izmantojot [[peles]]). Visindīgākā uz sauszemes dzīvojošā čūska kobru dzimtā ir Austrālijā dzīvojošais [[iekšzemes taipāns]] (''Oxyuranus microlepidotus''),<ref>[http://www.toxinology.com/fusebox.cfm?fuseaction=main.snakes.display&id=SN0520 Oxyuranus microlepidotus]</ref>par tik pat bīstamām var uzskatīt arī Āzijas [[karaliskā kobra|karalisko kobru]], Āfrikas [[melnā mamba|melno mambu]] (''Dendroaspis polylepis'') un [[meža kobra|meža kobru]] (''Naja melanoleuca''), un [[Austrālāzija]]s [[piekrastes taipāns|piekrastes taipānu]] (''Oxyuranus scutellatus''). Visas šīs sugas viena kodiena reizē spēj ielaist savā upurī letālu daudzumu indes. Kobru dzimtas sugas indi izmanto diviem gadījumiem, lai nonāvētu medījumu un lai aizstāvētos. [[Indija|Indijā]] no čūsku kodieniem katru gadu mirst vairāki simti [[cilvēks|cilvēku]]. Kobrām bieži nolūzt [[zobi]], tie ataug no jauna, bet nolūzušajos zobos inde saglabājas līdz 25 gadiem.<ref>[http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=67&what=20 Stāsti par čūskām]</ref>
Visas kobru dzimtas sugas ir indīgas čūskas un to [[inde]] ir nāvējoša. Inde pamatā ir [[neirotoksīni|neirotoksiska]], kas galvenokārt iedarbojas uz [[nervu sistēma|nervu sistēmu]], mazāk hemolītiski, noārdot sarkanos [[asinis|asins]] ķermenīšus. Sakostais cilvēks sāpes nejūt, bet rodas [[ekstremitātes|ekstremitāšu]] vājums un sākas paralīze, kas pārņem visus orgānus, apgrūtinot elpošanu un [[valoda|valodu]]. Seja kļūst zila. Smagos gadījumos iestājas [[nāve]].<ref name=ves>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vesels.lv/raksti-par-veselibu/esi-vesels/cuskas-medicina.html |title=Čūskas medicīnā |access-date={{dat|2014|02|25||bez}} |archive-date={{dat|2014|04|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140419063652/http://www.vesels.lv/raksti-par-veselibu/esi-vesels/cuskas-medicina.html }}</ref> Tomēr vairākām sugām ir atšķirīga rakstura inde, tā var būt arī [[kardiotoksīni|kardiotoksiska]] un [[citotoksīni|citotoksiska]]. Kobru dzimtā ir sugas, kuras tiek uzskatītas par vienām no indīgākajām sauszemes čūskām [[pasaule|pasaulē]], salīdzinot [[LD50]] letālo devu (eksperimentiem izmantojot [[peles]]). Visindīgākā uz sauszemes dzīvojošā čūska kobru dzimtā ir Austrālijā dzīvojošais [[iekšzemes taipāns]] (''Oxyuranus microlepidotus''),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.toxinology.com/fusebox.cfm?fuseaction=main.snakes.display&id=SN0520 |title=Oxyuranus microlepidotus |access-date={{dat|2014|02|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131012050143/http://www.toxinology.com/fusebox.cfm?fuseaction=main.snakes.display&id=SN0520 |archivedate={{dat|2013|10|12||bez}} }}</ref> par tikpat bīstamām var uzskatīt arī Āzijas [[karaliskā kobra|karalisko kobru]], Āfrikas [[melnā mamba|melno mambu]] (''Dendroaspis polylepis'') un [[meža kobra|meža kobru]] (''Naja melanoleuca''), un [[Austrālāzija]]s [[piekrastes taipāns|piekrastes taipānu]] (''Oxyuranus scutellatus''). Visas šīs sugas viena kodiena reizē spēj ielaist savā upurī letālu daudzumu indes. Kobru dzimtas sugas indi izmanto diviem gadījumiem, lai nonāvētu medījumu un lai aizstāvētos. [[Indija|Indijā]] no čūsku kodieniem katru gadu mirst vairāki simti [[cilvēks|cilvēku]]. Kobrām bieži nolūzt [[zobi]], tie ataug no jauna, bet nolūzušajos zobos inde saglabājas līdz 25 gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=67&what=20 |title=Stāsti par čūskām |access-date={{dat|2014|02|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160812195910/http://videsvestis.lv/content.asp?ID=67&what=20 |archivedate={{dat|2016|08|12||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160812195910/http://videsvestis.lv/content.asp?ID=67&what=20 |date={{dat|2016|08|12||bez}} }}</ref>


==Indes pielietojums medicīnā==
==Indes pielietojums medicīnā==
Mūsdienu [[medicīna|medicīnā]] čūsku inde ir ļoti vērtīgs zāļu preparātu ieguves avots. Atšķirībā no Austrumu [[tauta|tautu]] medicīnas [[Eiropa]]s un [[Amerika]]s zinātniskajai medicīnai nav raksturīgi ar [[spirts|spirta]] šķīdumu aplieti čūsku un citu rāpuļu izvilkumi. Zinātniskā medicīnā lieto tikai no čūsku indes pagatavotus preparātus (injekcijas šķīdumus, ziedes). No dažādu dzimtu čūskām gatavotām zālēm ir dažāda iedarbība. No kobras indes tiek gatavotas zāles [[astma]]s ārstēšanai. Čūsku indi plaši lieto arī [[bioķīmija|bioķīmijā]].<ref name=ves/>
Mūsdienu [[medicīna|medicīnā]] čūsku inde ir ļoti vērtīgs zāļu preparātu ieguves avots. Atšķirībā no Austrumu [[tauta|tautu]] medicīnas [[Eiropa]]s un [[Amerika]]s zinātniskajai medicīnai nav raksturīgi ar [[spirts|spirta]] šķīdumu aplieti čūsku un citu rāpuļu izvilkumi. Zinātniskā medicīnā lieto tikai no čūsku indes pagatavotus preparātus (injekcijas šķīdumus, ziedes). No dažādu dzimtu čūsku indes gatavotām zālēm ir dažāda iedarbība. No kobras indes tiek gatavotas zāles [[astma]]s ārstēšanai. Čūsku indi plaši lieto arī [[bioķīmija|bioķīmijā]].<ref name=ves/>


Čūsku indes iegūšana ir grūts, bīstams un ļoti darbietilpīgs process. Šim nolūkam izmanto gan īpaši ierīkotos serpentārijos (terārijos) turētās, gan savvaļā ķertās indīgās čūskas. Pirmo serpentāriju [[Butantānas institūts|Butantānas institūtu]] izveidoja 1901. gadā [[Sanpaulu]] pilsētā, [[Brazīlija|Brazīlijā]]. Tas mūsdienās ir arī lielākais serpentārijs pasaulē. Līdzīgas audzētavas ir [[Indija|Indijā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]], [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]], [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]], [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], u.c. Dažkārt, piemēram, strādājot ar kobrām, tās vispirms ar narkozi iemidzina. Čūsku satver no mugurpuses kakla apvidū – vietā, kur beidzas [[galva]]. Čūska plaši atver [[mute|muti]]. Šajā brīdī tai mutē ieliek ar plēvi pārvilkta stikla trauka malu. Kamēr čūska mēģina tajā iekost, traukā savācas indes pilieni. Lai pastiprinātu indes izdalīšanos, indi producējošos dziedzerus kairina ar elektrisko strāvu.<ref name=ves/>
Čūsku indes iegūšana ir grūts, bīstams un ļoti darbietilpīgs process. Šim nolūkam izmanto gan īpaši ierīkotos serpentārijos (terārijos) turētās, gan savvaļā ķertās indīgās čūskas. Pirmo serpentāriju [[Butantānas institūts|Butantānas institūtu]] izveidoja 1901. gadā [[Sanpaulu]] pilsētā, [[Brazīlija|Brazīlijā]]. Tas mūsdienās ir arī lielākais serpentārijs pasaulē. Līdzīgas audzētavas ir [[Indija|Indijā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]], [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]], [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]], [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], u.c. Dažkārt, piemēram, strādājot ar kobrām, tās vispirms ar narkozi iemidzina. Lai iegūtu indi, čūsku satver no mugurpuses kakla apvidū – vietā, kur beidzas [[galva]]. Čūska plaši atver [[mute|muti]]. Šajā brīdī tai mutē ieliek ar plēvi pārvilkta stikla trauka malu. Kamēr čūska mēģina tajā iekost, traukā savācas indes pilieni. Lai pastiprinātu indes izdalīšanos, indi producējošos dziedzerus kairina ar elektrisko strāvu.<ref name=ves/>


==Sistemātika==
==Sistemātika==
46. rindiņa: 48. rindiņa:
[[Attēls:Austrelaps labialis.jpg|thumb|220px|[[Mazā kapargalvas čūska]] (''Austrelaps labialis'')]]
[[Attēls:Austrelaps labialis.jpg|thumb|220px|[[Mazā kapargalvas čūska]] (''Austrelaps labialis'')]]
[[Attēls:Naja atra (00).jpg|thumb|220px|[[Ķīnas kobra]] (''Naja atra'')]]
[[Attēls:Naja atra (00).jpg|thumb|220px|[[Ķīnas kobra]] (''Naja atra'')]]
[[Attēls:AB 054 Banded Krait.JPG|thumb|220px|[[Svītrainā kraita]] (''Bungarus fasciatus'')]]
[[Attēls:AB 054 Banded Krait.JPG|thumb|220px|[[Svītrainais bungars]] (''Bungarus fasciatus'')]]
[[Attēls:Black mamba.jpg|thumb|220px|[[Melnā mamba]] (''Dendroaspis polylepis'')]]
[[Attēls:Black mamba.jpg|thumb|220px|[[Melnā mamba]] (''Dendroaspis polylepis'')]]
[[Attēls:Acanthophis antarcticus 2.jpg|thumb|220px|[[Nāves čūska]] (''Acanthophis antarcticus'')]]
[[Attēls:Acanthophis antarcticus 2.jpg|thumb|220px|[[Nāves čūska]] (''Acanthophis antarcticus'')]]
'''Kobru dzimta''' (''Elapidae'')
'''Kobru dzimta''' (''Elapidae'')
*[[Jūrasčūsku apakšdzimta]] (''Hydrophiinae'')<ref>[http://www.natureswindow.dk/UKnames_Hydrophiidae.html English common names of reptiles: Family Hydrophiidae (Sea Snakes)]{{Novecojusi saite}}</ref>
*'''Kobru apakšdzimta''' (''Elapinae'')
**[[Apkakles čūskas]] (''Aspidomorphus'')
**[[Bruņurupučgalvas jūrasčūskas]] (''Emydocephalus'')
⚫
**[[Bugenvilas koraļļčūskas]] (''Parapistocalamus'')
⚫
**[[Dārvinas mangrovju jūrasčūskas]] (''Hydrelaps'')
⚫
**[[Dzeltenvēdera jūrasčūskas]] (''Pelamis'')
⚫
**[[Džerdona jūrasčūskas]] (''Kerilia'')
⚫
**[[Dzelkšņgalvas jūrasčūskas]] (''Acalyptophis'')
⚫
**[[Jūrasčūskas]] (''Hydrophis'')
⚫
**[[Jūrasodzes]] (''Praescutata'')
⚫
**[[Knābjdeguna jūrasčūskas]] (''Enhydrina'')
⚫
**[[Lielastes jūrasčūskas]] (''Ephalophis'')
⚫
**[[Lielgalvas jūrasčūskas]] (''Kolpophis'')
⚫
**[[Olīvkrāsas jūrasčūskas]] (''Aipysurus'')
⚫
**[[Platastes]] (''Laticauda'')
⚫
**[[Stokes jūrasčūskas]] (''Astrotia'')
⚫
**[[Šova jūrasčūskas]] (''Lapemis'')
⚫
**[[Vairogdeguna jūrasčūskas]] (''Thalassophis'')
**[[Ziemeļu mangrovju jūrasčūskas]] (''Parahydrophis'')
*'''Kobru apakšdzimta''' (''Elapinae'')<ref>[http://www.natureswindow.dk/UKnames_Elapidae.html English common names of reptiles: Family Elapidae (Cobras, Mambas, etc.)]{{Novecojusi saite}}</ref>
**[[Arizonas koraļļčūskas]] (''Micruroides'')
**[[Arizonas koraļļčūskas]] (''Micruroides'')
**[[Arlekīnčūskas]] (''Homoroselaps'')
**[[Austrālijas koraļļčūskas]] (''Simoselaps'')
**[[Austrālijas koraļļčūskas]] (''Simoselaps'')
⚫
**[[Austrālijas mazās vainagčūskas]] (''Cacophis'')
⚫
**[[Austrālijas purva čūskas]] (''Hemiaspis'')
**[[Austrālijas sīkacu čūskas]] (''Rhinoplocephalus'')
**[[Austrālijas sīkacu čūskas]] (''Rhinoplocephalus'')
⚫
**[[Austrālijas vainagčūskas]] (''Drysdalia'')
**[[Austrumu koraļļčūskas]] (''Calliophis'')
**[[Austrumu koraļļčūskas]] (''Calliophis'')
**[[Āfrikas kobras]] (''Paranaja'')
**[[Āfrikas kobras]] (''Paranaja'')
**[[Āfrikas raibās čūskas]] (''Elapsoidea'')
**[[Āfrikas prievīščūskas]] (''Elapsoidea'')
**[[Āzijas koraļļčūskas]] (''Sinomicrurus'')
**[[Āzijas koraļļčūskas]] (''Sinomicrurus'')
**[[Bardiki]] (''Echiopsis'')
**[[Bardiki]] (''Echiopsis'')
**[[Brūnās čūskas]] (''Pseudonaja'')
**[[Brūnās čūskas]] (''Pseudonaja'')
**[[Bungari]] (''Bungarus'')
**[[Ezerčūskas]] (''Paroplocephalus'')
**[[Ezerčūskas]] (''Paroplocephalus'')
**[[Fidži čūskas]] (''Ogmodon'')
**[[Fidži zemesčūskas]] (''Ogmodon'')
**[[Gaišgalvas čūskas]] (''Furina'')
**[[Īsdegunčūskas]] (''Elapognathus'')
**[[Īsdegunčūskas]] (''Elapognathus'')
**[[Jaungvinejas meža čūskas]] (''Toxicocalamus'')
**[[Jaungvinejas meža čūskas]] (''Toxicocalamus'')
**[[Jaungvinejas sīkacu čūskas]] (''Micropechis'')
**[[Jaungvinejas sīkacu čūskas]] (''Micropechis'')
**[[Jaungvinejas vainagčūskas]] (''Aspidomorphus'')
**[[Kapargalvas čūskas]] (''Austrelaps'')
**[[Kapargalvas čūskas]] (''Austrelaps'')
⚫
**[[Kapuces čūskas]] (''Suta'')
**[[Karaliskās kobras]] (''Ophiophagus'')
**[[Karaliskās kobras]] (''Ophiophagus'')
**[[Kobras]] (''Naja'')
**[[Kobras]] (''Naja'')
**[[Koku kobras]] (''Pseudohaje'')
**[[Koku kobras]] (''Pseudohaje'')
**[[Koraļļčūskas]] (''Micrurus'')
**[[Koraļļčūskas]] (''Micrurus'')
**[[Kraitas]] (''Bungarus'')
**[[Košgalvas čūskas]] (''Furina'')
⚫
**[[Lietusmežu vainagčūskas]] (''Cacophis'')
**[[Mambas]] (''Dendroaspis'')
**[[Mambas]] (''Dendroaspis'')
**[[Melnās čūskas]] (''Pseudechis'')
**[[Melnās čūskas]] (''Pseudechis'')
83. rindiņa: 103. rindiņa:
**[[Pātagčūskas]] (''Demansia'')
**[[Pātagčūskas]] (''Demansia'')
**[[Platgalvas čūskas]] (''Hoplocephalus'')
**[[Platgalvas čūskas]] (''Hoplocephalus'')
⚫
**[[Purva čūskas]] (''Hemiaspis'')
**[[Raupjzvīņu čūskas]] (''Tropidechis'')
**[[Raupjzvīņu čūskas]] (''Tropidechis'')
⚫
**[[Skaistās koraļļčūskas]] (''Hemibungarus'')
⚫
**[[Spirāļčūskas]] (''Suta'')
**[[Spļāvējkobras]] (''Hemachatus'')
**[[Spļāvējkobras]] (''Hemachatus'')
**[[Svītrainās čūskas]] (''Vermicella'')
**[[Svītrainās čūskas]] (''Vermicella'')
⚫
**[[Svītrainās koraļļčūskas]] (''Hemibungarus'')
**[[Taipāni]] (''Oxyuranus'')
**[[Taipāni]] (''Oxyuranus'')
**[[Tīģerčūskas]] (''Notechis'')
**[[Tīģerčūskas]] (''Notechis'')
**[[Tuksneškobras]] (''Walterinnesia'')
**[[Tuksneškobras]] (''Walterinnesia'')
**[[Vairogkobras]] (''Aspidelaps'')
**[[Vairogdeguna kobras]] (''Aspidelaps'')
**[[Ūdenskobras]] (''Boulengerina'')
**[[Ūdenskobras]] (''Boulengerina'')
**[[Zālamanu koraļļčūskas]] (''Salomonelaps'')
**[[Zālamanu koraļļčūskas]] (''Salomonelaps'')
**[[Zālamanu sīkacu čūskas]] (''Loveridgelaps'')
**[[Zālamanu sīkacu čūskas]] (''Loveridgelaps'')
⚫
**[[Zāles čūskas]] (''Drysdalia'')
*[[Jūrasčūsku apakšdzimta]] (''Hydrophiinae'')
⚫
**[[Anomālās jūrasčūskas]] (''Thalassophis'')
⚫
**[[Bruņurupučgalvas jūrasčūskas]] (''Emydocephalus'')
⚫
**[[Bugenvilas koraļļčūskas]] (''Parapistocalamus'')
**[[Dārvinas purvačūska]] (''Hydrelaps'')
⚫
**[[Dzeltenvēdera jūrasčūskas]] (''Pelamis'')
⚫
**[[Džerdona jūrasčūskas]] (''Kerilia'')
⚫
**[[Dzelkšņgalvas jūrasčūskas]] (''Acalyptophis'')
**[[Greja purvačūskas]] (''Ephalophis'')
⚫
**[[Jūrasčūskas]] (''Hydrophis'')
⚫
**[[Knābjdeguna jūrasčūskas]] (''Enhydrina'')
⚫
**[[Lielgalvas jūrasčūskas]] (''Kolpophis'')
⚫
**[[Olīvkrāsas jūrasčūskas]] (''Aipysurus'')
⚫
**[[Stokes jūrasčūskas]] (''Astrotia'')
⚫
**[[Svītrainās jūrasčūskas]] (''Laticauda'')
⚫
**[[Šova jūrasčūskas]] (''Lapemis'')
⚫
**[[Viperīna jūrasčūskas]] (''Praescutata'')
⚫
**[[Ziemeļu mangrovju jūrasčūskas]] (''Parahydrophis'')


==Atsauces==
==Atsauces==
119. rindiņa: 120. rindiņa:


==Ārējās saites==
==Ārējās saites==
{{commons|Category:Elapidae|Kobru dzimta}}
{{Commonscat|Elapidae|Kobru dzimta}}
*[http://animaldiversity.ummz.umich.edu/accounts/Elapidae/classification/ ADW: Elapidae]
*[http://animaldiversity.ummz.umich.edu/accounts/Elapidae/classification/ ADW: Elapidae]
*[http://www.elapidae.nl Elapid Pages]
*[https://web.archive.org/web/20181116051639/http://elapidae.nl/ Elapid Pages]
*[http://factsanddetails.com/asian/cat68/sub434/item2436.html Cobras]


{{autoritatīvā vadība}}


[[Kategorija:Kobru dzimta| ]]
[[Kategorija:Kobru dzimta| ]]

Pašreizējā versija, 2023. gada 7. februāris, plkst. 18.51

Kobru dzimta
Elapidae (F. Boie, 1827)
Ēģiptes kobra (Naja haje)
Ēģiptes kobra (Naja haje)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseRāpuļi (Reptilia)
KārtaZvīņrāpuļi (Squamata)
ApakškārtaČūskas (Serpentes)
InfrakārtaĪstās čūskas (Alethinophidia)
InfrakārtaAugstākās čūskas (Caenophidia)
VirsdzimtaZalkšu virsdzimta (Colubroidea)
DzimtaKobru dzimta (Elapidae)
Kobru dzimta Vikikrātuvē

Kobru dzimta jeb indeszalkšu dzimta, arī elapu dzimta[1] (Elapidae) ir indīgo čūsku dzimta, kas pieder pie augstāko čūsku (Caenophidia) virsdzimtas. Kopumā izšķir 325 mūsdienās dzīvojošas kobru sugas, kas iedalītas 61 ģintī.[2] Kādreiz kobru dzimtai tika izdalītas vairākas apakšdzimtas, bet mūsdienās sistemātiķi tās vairs neizmanto un neatzīst kā taksonomiskas vienības. Balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, zinātnieki iesaka lietot divas apakšdzimtas: kobru apakšdzimtu (Elapinae) un jūrasčūsku apakšdzimtu (Hydrophiinae), kuru reizēm izdala kā atsevišķu dzimtu — Hydrophiidae.

Visas kobru apakšdzimtas sugas ir sauszemes čūskas un mājo tropu un subtropu reģionos visā pasaulē: Āzijā, Austrālijā, Āfrikā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, kā arī daudzās Klusā okeāna un Indijas okeāna salās. Kobru dzimtas sugas nav sastopamas vienīgi Eiropā un Antarktīdā.[3]

Izskats un īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Karaliskā kobra (Ophiophagus hannah) ir garākā čūska dzimtā, paceļoties stāvus, tā var ieskatīties pieaugušam cilvēkam acīs

Kobru dzimtas čūskas var būt gan samērā mazas, gan vidēji lielas, gan lielas. Mazākā dzimtā ir Dienvidaustrālijas mazā vainagčūska (Cacophis krefftii), kuras vidējais garums ir apmēram 25 cm.[4][5] Garākā dzimtā ir karaliskā kobra (Ophiophagus hannah), kuras ķermeņa garums var sasniegt 5,85 m, bet svars 12 kg.[6][7]

Visām kobru dzimtas čūskām ir pāris indes zobu, kas atrodas augšžoklī kā pirmie zobi. Inde tiek izšļākta caur zobu kanālu. Indes dziedzeri atrodas augšžokļa tālākajā galā, skatoties no purngala. Ārēji kobras izskatās līdzīgas zalkšiem. Gandrīz visām kobrām ir slaidi, gari ķermeņi ar gludām zvīņām. Galvu sedz lielas zvīņas. Vizuāli galva ne vienmēr nodalās no kakla. Acīm ir apaļas zīlītes. Lielākajai daļai sugu olu apaugļošanās ir ārēja, līdzīgi kā zivīm un vardēm. Kobru dzimtā ir arī daži izņēmumi, piemēram, nāves čūskas (Acanthophis), kuras ir īsas un resnas, to zvīņas ir raupjas, tām ir plata galva, acu zīlītes kā kaķim un mazuļi dzimst dzīvi.

Vairākas kobru sugas pamatā dzīvo kokos, piemēram, koku kobras (Pseudohaje), mambas (Dendroaspis) un platgalvas čūskas (Hoplocephalus), toties citas ir vairāk vai mazāk piemērojušās dzīvei alās, kas atkarībā no ģints var būt gan mitras, gan sausas. Dažām sugām ir ļoti plaša barības izvēle, bet citām ļoti šaura un specializēta. Kobras medī arī citu sugu čūskas. Jūrasčūskas piemērojušās dzīvei jūrā. Visām ir laterāli saspiesti ķermeņi un aste, kas atgādina airi un kas palīdz tām peldēt. Kā arī tām ir īpaša adaptācija, lai ķermeni atbrīvotu no sāls. Visas sugas ir oldzīvdzemdētājas un tām olas attīstās mātītes ķermenī, mazuļiem piedzimstot.

Inde

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Karaliskā kobra nomedījusi kādu mazāku čūsku

Visas kobru dzimtas sugas ir indīgas čūskas un to inde ir nāvējoša. Inde pamatā ir neirotoksiska, kas galvenokārt iedarbojas uz nervu sistēmu, mazāk hemolītiski, noārdot sarkanos asins ķermenīšus. Sakostais cilvēks sāpes nejūt, bet rodas ekstremitāšu vājums un sākas paralīze, kas pārņem visus orgānus, apgrūtinot elpošanu un valodu. Seja kļūst zila. Smagos gadījumos iestājas nāve.[8] Tomēr vairākām sugām ir atšķirīga rakstura inde, tā var būt arī kardiotoksiska un citotoksiska. Kobru dzimtā ir sugas, kuras tiek uzskatītas par vienām no indīgākajām sauszemes čūskām pasaulē, salīdzinot LD50 letālo devu (eksperimentiem izmantojot peles). Visindīgākā uz sauszemes dzīvojošā čūska kobru dzimtā ir Austrālijā dzīvojošais iekšzemes taipāns (Oxyuranus microlepidotus),[9] par tikpat bīstamām var uzskatīt arī Āzijas karalisko kobru, Āfrikas melno mambu (Dendroaspis polylepis) un meža kobru (Naja melanoleuca), un Austrālāzijas piekrastes taipānu (Oxyuranus scutellatus). Visas šīs sugas viena kodiena reizē spēj ielaist savā upurī letālu daudzumu indes. Kobru dzimtas sugas indi izmanto diviem gadījumiem, lai nonāvētu medījumu un lai aizstāvētos. Indijā no čūsku kodieniem katru gadu mirst vairāki simti cilvēku. Kobrām bieži nolūzt zobi, tie ataug no jauna, bet nolūzušajos zobos inde saglabājas līdz 25 gadiem.[10]

Indes pielietojums medicīnā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienu medicīnā čūsku inde ir ļoti vērtīgs zāļu preparātu ieguves avots. Atšķirībā no Austrumu tautu medicīnas Eiropas un Amerikas zinātniskajai medicīnai nav raksturīgi ar spirta šķīdumu aplieti čūsku un citu rāpuļu izvilkumi. Zinātniskā medicīnā lieto tikai no čūsku indes pagatavotus preparātus (injekcijas šķīdumus, ziedes). No dažādu dzimtu čūsku indes gatavotām zālēm ir dažāda iedarbība. No kobras indes tiek gatavotas zāles astmas ārstēšanai. Čūsku indi plaši lieto arī bioķīmijā.[8]

Čūsku indes iegūšana ir grūts, bīstams un ļoti darbietilpīgs process. Šim nolūkam izmanto gan īpaši ierīkotos serpentārijos (terārijos) turētās, gan savvaļā ķertās indīgās čūskas. Pirmo serpentāriju Butantānas institūtu izveidoja 1901. gadā Sanpaulu pilsētā, Brazīlijā. Tas mūsdienās ir arī lielākais serpentārijs pasaulē. Līdzīgas audzētavas ir Indijā, Indonēzijā, Dienvidāfrikā, Uzbekistānā, Kirgizstānā, Azerbaidžānā, u.c. Dažkārt, piemēram, strādājot ar kobrām, tās vispirms ar narkozi iemidzina. Lai iegūtu indi, čūsku satver no mugurpuses kakla apvidū – vietā, kur beidzas galva. Čūska plaši atver muti. Šajā brīdī tai mutē ieliek ar plēvi pārvilkta stikla trauka malu. Kamēr čūska mēģina tajā iekost, traukā savācas indes pilieni. Lai pastiprinātu indes izdalīšanos, indi producējošos dziedzerus kairina ar elektrisko strāvu.[8]

Sistemātika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Oranžgalvas čūska (Furina ornata)
Mazā kapargalvas čūska (Austrelaps labialis)
Ķīnas kobra (Naja atra)
Svītrainais bungars (Bungarus fasciatus)
Melnā mamba (Dendroaspis polylepis)
Nāves čūska (Acanthophis antarcticus)

Kobru dzimta (Elapidae)

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Eiropas Komisijas regula». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 11. martā. Skatīts: 2015. gada 11. februārī. Arhivēts 2016. gada 11. martā, Wayback Machine vietnē.
  2. ↑ ITIS: Elapidae F. Boie, 1827
  3. ↑ The Reptile Database
  4. ↑ «Crowned snakes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 3. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 16. februārī.
  5. ↑ Natural Processes and Human Impacts
  6. ↑ «ARKive: King cobra (Ophiophagus hannah)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 3. martā. Skatīts: 2014. gada 25. februārī. Arhivēts 2014. gada 3. martā, Wayback Machine vietnē.
  7. ↑ «The king cobra, Ophiophagus hannah». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 15. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 25. februārī. Arhivēts 2012. gada 15. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
  8. ↑ 8,0 8,1 8,2 «Čūskas medicīnā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 19. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 25. februārī.
  9. ↑ «Oxyuranus microlepidotus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 12. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 25. februārī.
  10. ↑ «Stāsti par čūskām». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 12. augustā. Skatīts: 2014. gada 25. februārī. Arhivēts 2016. gada 12. augustā, Wayback Machine vietnē.
  11. ↑ English common names of reptiles: Family Hydrophiidae (Sea Snakes)[novecojusi saite]
  12. ↑ English common names of reptiles: Family Elapidae (Cobras, Mambas, etc.)[novecojusi saite]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kobru dzimta
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kobru_dzimta&oldid=3782136"