Františeks Palackis
| ||||||||||||
Františeks Palackis (čehu: František Palacký; dzimis 1798. gada 14. jūnijā, miris 1876. gada 26. maijā) bija čehu vēsturnieks un politiķis, čehu nacionālās atmodas redzams darbinieks.
Dzimis Čehijas Silēzijā skolotāja ģimenē. No 1812. gada mācījās luterāņu skolā Presburgā, kur iepazinās ar Pavelu Jozefu Šafāriku. Kopš 1823. gada darbojās Prāgā, kur sadraudzējās ar Josefu Dobrovski, un darbojās Nacionālā muzeja izveidē.
No 1825. gada izdeva žurnālu Časopis Českého musea čehu un vācu valodā. No 1836. līdz 1867. gadam publicēja savu galveno vēturisko darbu Dějiny národu českého v Čechách a v Moravě ("Čehu tautas vēsture Čehijā un Morāvijā") piecos sējumos.
Sākoties 1848. gada revolūcijai, plašāk iesaistījās reālajā politikā. 1848. gada jūnijā bija Slāvu tautu kongresā Prāgā prezidents. 1848. un 1849. gadā bija deputāts parlamentam, kas sanāca Kromeržīčas pilsētā.
Pēc politiskās pārliecības Palackis bija t.s. vecčehu politiskais līderis un austroslāvisma piekritējs t.i. atbalstīja Austroungārijas pārveidošana par nāciju federāciju.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Františeks Palackis.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
|