Gājputni
Gājputni ir putni, kas veic regulāras un kalendārā laika ziņā samērā noteiktas sezonālās migrācijas no ligzdošanas vietām uz diezgan pastāvīgām un attālām ziemošanas vietām.[1] Tie pārvietojas pa vienam vai nelielās grupās, virtenēs un kāšos.
Virzoties no ligzdošanas apgabaliem taigas un tundras zonā pa tā saucamo Baltās jūras putnu migrācijas ceļu, Latvijai ik gadu caurceļo tūkstošiem dažādu putnu.[2] Jūras piekraste, iekšzemes ūdensbaseini, ģeogrāfisku apstākļu nosacītas migrāciju trases ir vietas, kur putni koncentrējas lielākā skaitā un daudzveidībā.[3] Katras sugas putni migrē uz diezgan noteiktām ziemošanas vietām, pārlidojumus ik gadu veicot pa zināmiem maršrutiem. Aizlidošana rudeņos parasti norit nesteidzīgāk un ilgāk, nekā atlidošana pavasaros.[4]
Ne visi putni migrē. Dažu sugu pārstāvji nekad nepārvietojas pat tālāk par kilometru no vietas, kur tie dzimuši. Putnus, kas neveic migrācijas uz ziemošanas vietām, dēvē par nometniekiem.[5]
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gājputni savās ziemas mītnēs nekad neligzdo. Tie katru pavasari atgriežas savās iepriekšējās ligzdošanas vietās, kur no jauna izperē un izaudzina mazuļus. Arī jaunie putni atgriežas dzimtajos apgabalos un vij savas ligzdas visbiežāk dzimto ligzdu tuvākā apkārtnē.[6] Ir atklāts, ka daudzi atsevišķi putni migrē uz vienu un to pašu ziemošanas un ligzdošanas vietu.[7]
Tēviņi no migrācijas vietām parasti atlido ātrāk par mātītēm, lai uzmeklētu piemērotas ligzdošanas vietas. Izvēlētos ligzdošanas iecirkņus tie apsargā pret konkurentiem un gaida mātīšu ierašanos. Mātītēm šāds uzdevums parasti nav jāveic. Tāpēc tās ierodas vēlāk, kad barības apstākļi parasti jau ievērojami uzlabojušies, un sapārojas ar kādu no tēviņiem — visbiežāk ar kādu no tiem, kuri aizņēmuši piemērotākas ligzdošanas vietas.
Agrāk atlidojušiem putniem ir lielākas iespējas attiecībā uz ligzdošanas vietu izvēli nekā tiem, kuri atlido vēlāk, — tad daļa piemērotāko ligzdošanas vietu ir jau aizņemtas. Tāpēc arī agrāka ierašanās dzimtenē nodrošina veciem īpatņiem iespēju atgriezties iepriekšējās ligzdošanas vietās.[8]
Migrācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Termins “migrācija” raksturo periodisku, plaša mēroga dzīvnieku populāciju pārvietošanu. Putni migrē, lai pārvietotos no apgabaliem, kuros resursu apjoms ir zems vai samazinās, uz apgabaliem ar lieliem vai pieaugošiem resursiem. Abi primārie resursi, kas tiek meklēti, ir pārtika un jaunas ligzdošanas vietas.[9]
Ceļojot starp savām ligzdošanas un ziemošanas vietām, putni neizvēlas migrācijas ceļu pēc nejaušības principa. Tie seko noteiktiem maršrutiem, kuros ietilpst piemēroti biotopi, kur pa ceļam var nolaisties, lai atpūstos no garā lidojuma. Daudz un dažādas putnu sugas ceļo kopā pa līdzīgiem migrācijas ceļiem.[10] Ceļošanas instinktu lidojumam atpakaļ uz dzimteni tiem pamodina noteiktas vides apstākļu — meteoroloģisko, diennakts garuma u. c. apstākļu izmaiņas turpat ziemošanas vietās.
Daba iekārtojusi tā, ka daļa gājputnu sugu ir izteikti dienas migranti — piemēram, zīlītes, žubītes, vārnas, dienas plēsīgie putni, cita daļa — izteikti nakts migranti, piemēram, sarkanrīklīte, mušķērāji, mežastrazdi, ķauķi, vakarlēpis, protams, arī pūčveidīgie. Ir arī daudzas sugas, kuru pārstāvji uz siltajām zemēm var lidot gan diennakts gaišajā, gan tumšajā periodā (stārķui, strazdi, zosis, pīles.[4]
Migrācijas riski
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Migrācija ir milzīga izturības pārbaude, kas gājputniem prasa lielu spēku. Savvaļā putni saskaras ar draudiem, ko rada cilvēku aktivitāte. Katru gadu mednieki legāli un nelegāli nogalina miljoniem putnu vai tie iet bojā saduroties ar cilvēka veidotiem objektiem, piemēram, elektrolīnijām. Klimata pārmaiņas izraisa biotopu izzušanu, kas apgrūtina putnu migrāciju un izdzīvošanas spējas.[11] Tāpat kā visi dzīvnieki, tie ir pilnībā atkarīgi no vides un ir ļoti jutīgi pret pārmaiņām ekosistēmās. Daudzas putnu sugu populācijas samazinās.[12]
Putni migrācijas laikā var lidot simtiem kilometru, bieži pārlidojot lielus attālumus bez atpūtas. Izsīkums var padarīt putnus mazāk uzmanīgus pret iespējamiem draudiem, un noguruši putni var biežāk sadurties ar šķēršļiem. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad gājputnu lidojuma trajektoriju skar vētras vai nelabvēlīgas vēja brāzmas, vai arī, ja putni migrē vēlāk sezonā un tiem ir bez atpūtas jāšķērso lielāks attālums, lai sasniegtu savu galamērķi.[13]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Gājputni». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 22. decembrī.
- ↑ «Latvijas valsts meži - Gājputnu rudens migrācija». www.lvm.lv. Skatīts: 2019-11-27.
- ↑ «Latvijas Ornitoloģijas biedrība». www.lob.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-11-28. Skatīts: 2019-11-28.
- ↑ 4,0 4,1 «Latvijas valsts meži - Gājputnu rudens migrācija». www.lvm.lv. Skatīts: 2019-11-28.
- ↑ «Do All Birds Migrate? | Different Types of Migratory Birds». The RSPB (en-GB). Skatīts: 2019-11-28.
- ↑ «Putnu migrācija» (lv-LV). Skatīts: 2019-11-27.[novecojusi saite]
- ↑ «Bird Migration». www.backyardnature.net. Skatīts: 2019-11-28.
- ↑ «Putnu migrācija» (lv-LV). Skatīts: 2019-11-28.[novecojusi saite]
- ↑ «The Basics of Bird Migration: How, Why, and Where». All About Birds (en-US). 2007-01-01. Skatīts: 2019-11-28.
- ↑ BirdLife International. «Migratory Birds & Flyways». BirdLife (en-us). Skatīts: 2019-11-27.
- ↑ BirdLife International. «Migratory Birds & Flyways». BirdLife (en-us). Skatīts: 2019-11-28.
- ↑ «Vispasaules putnu migrācijas diena». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. novembrī.
- ↑ «These Are Some Hazards That Migrating Birds Face». The Spruce (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-11-18. Skatīts: 2019-11-28.