Pārmiju pārveda

Pārmiju pārveda (dažkārt saīsinot to dēvē vienkārši par pārmiju, kaut gan tehniski pārmija ir pārmiju pārvedas daļa) ir sliežu ceļa virsbūves iekārta, kas kalpo dzelzceļa vai cita sliežu transporta veida ritošā sastāva pārvirzīšanai no viena sliežu ceļa uz citu. Ar pārmiju pārvedu palīdzību sliežu ceļi sazarojas, savienojas un krustojas. Lai arī ceļu krustojumi tieši nav pārmiju pārvedas, tie ar pārmiju pārvedām ir saistīti, tāpēc tos tāpat aplūko tēmā pie pārmiju pārvedām.

Kustības virzienu pret pārmijas asmeņu smaili (tievgali) sauc par pretasmens virzienu, bet no resgaļa uz smaili — par paasmens kustības virzienu. Braucot pretasmens kustības virzienā, ritošo sastāvu novirza uz vajadzīgo virzienu atbilstoši pārmijas asmeņu stāvoklim. Arī paasmens kustības virzienā pārmijai jābūt pārslēgtai atbilstošā stāvoklī, citādi notiek pārmijas uzgriešana — dzelzceļa satiksmes drošības pārkāpums,^[1] kas var novest pie nopietnas avārijas. Izņēmums var būt vieglā sliežu ceļa konstrukcijas, piemēram — tramvajiem, kur izmaiņas punktos vienceļa līnijās sliežu transporta līdzeklis pienāk pa iepriekš sagatavotu maršrutu savam virzienam, bet izbrauc, pārvedot pārmiju (atspiežot ar riteņu uzmalu) zem riteņiem kustības laikā ar mazu ātrumu. Atspere noliek pārmiju atpakaļ tās sākotnējā stāvoklī katrreiz pēc ratiņu izbraukšanas. Līdzīgi eksperimenti bija arī dzelzceļa transportā atsevišķām pārmijām, tomēr plašu pielietojumu šāda konstrukcija neguva.

Pārmijas, ko pārslēdz no centralizētas vadības pults, sauc par centralizētām pārmijām, bet ar roku darbināmās — par rokas pārmijām. Arī rokas pārmijas var ieslēgt signālu centralizācijā, pielietojot, piemēram — Melentjeva slēdzenes. Katru centralizētu pārmiju var pārslēgt ar kurbuli, šādu paņēmienu izmanto bojājumu gadījumos. Pakāpeniski rokas pārmiju apjoms visā pasaulē samazinās savas mazās efektivitātes un lielā cilvēka faktora dēļ.

Tramvaju pārmijas, kā iepriekš minēts var būt ar atsperi un pārslēgties zem riteņiem vai arī tikt pārslēgtas ar kontaktvada virknes ierosmes kontaktu (solenoīds — kontakts — dzinējs — sliede). Tramvaju līnijās var būt rokas pārmijas, ko pārslēdz tramvaja vadītājs (mazdarbīgās līnijās) vai pārmijas posteņa dežurants. Tramvaju pārmijas tāpat kā dzelzceļa pārmijas var būt ieslēgtas centralizācijā.

Uzbūve

Pārmiju pārvedas galvenās sastāvdaļas:

rāmjsliedes — sliežu profili ar frēzējumiem pārmijas asmens smailes slēpšanai un tie atšķirībā no asmeņiem ir nekustīgi;
pārvedas līknes — realizē nepieciešamo pārmiju pārvedas pagrieziena leņķi un savieno pārmiju ar krusteņa daļu;
pārmija:
- pārmijas pārvedmehānisms, pārslēdzams ar rokas sviru vai elektromotoru;
- kontrolvilktnes un kontrolierīce, kas dod signālatkarības iekārtām nepieciešamos signālus par maršruta gatavību un ļauj gatavot maršrutus, kā arī atvērt luksoforus vilcienu kustībai pa pārmiju;
- asmeņi — speciāli frēzēti pārvietojami (kustīgi) sliežu profili ar smaili (tievgali) un resgali;
- darba un starpasmeņu vilktņi, kas savieno asmeņus ar pārvedas mehānismu un savā starpā;
- noslēdzēji — noslēdz asmeņus konkrētā darba stāvoklī, neļaujot tiem ieņemt kādu no starpstāvokļiem;
krusteņa galvenā funkcija ir krustot sliežu galvas, ļaujot ritenim šķērsot atšķirīgu trajektoriju sliežu pavedienus.
- krusteņa serde smailam krustenim ar nekustīgu serdi sākas tūlīt aiz kaitīgās telpas un beidzas aptuveni pie spārnsliežu ieejām/izejām, vai nedaudz tālāk;
- spārnsliedes — krusteņa daļas, kas atrodas abās pusēs serdei un balsta riteni, lai tas vienmērīgi paņemtu slodzi no serdes smailes uz sevi, kā arī pilda pretsliežu funkciju serdes smailajā zonā;
- šaurāko krusteņa daļu, kur spārnsliedes pietuvojas viena otrai, sauc par krusteņa kaklu;
- krusteņa matemātiskais centrs ir serdes abu darba šķautņu pagarinājuma krustpunkts;
- kaitīgā telpa ir raksturīga visiem krusteņiem ar nekustīgām serdēm. Kaitīgā telpa ir distance, kas veidojas apkārt krusteņa matemātiskajam centram, kura ir ne mazāka par attālumu no krusteņa kakla līdz serdes smailes fiziskam sākumam tajā vietā, kur serde sāk nest uz sevi pilnu riteņa slodzi. Kaitīgās telpas epicentrs atrodas krusteņa matemātiskajā centrā;
pretsliedes atrodas iepretim krusteņa kaitīgajai telpai ar nepieciešamajiem pagarinājumiem un nodrošina stingru riteņu kustības trajektoriju — novērš riteņa uzmalas uzbraukšanu serdei un attiecīgi novērš nobraukšanu no sliedēm.

Tehniskais raksturojums

Pie galvenajiem katras pārmiju pārvedas parametriem attiecina asmens sākuma leņķi (ja tāds pārmijas projektā ir paredzēts), pārvedlīknes formu, asmens un pārvedlīknes rādiusu. Pārmiju pārvedas atsevišķu elementu galvenos parametrus nosaka atļautie dinamiskās iedarbības efekti mijiedarbībai ar ritošo sastāvu.

Pārmiju vispārīgi raksturo virziens — labais vai kreisais; piedziņas garnitūras atrašanās virziens — labais vai kreisais; piedziņas veids — rokas vai elektriskā pārmiju pārveda; noslēgšanās veids (kontrviltkņi, kontrolierīces, atsperu sistēmas, hidrauliskie noslēdzēji, mehāniskie sviru noslēdzēji vai citi), sliedes tips. Tālāk parametri, kas raksturo ritošā sastāva dinamisko mijiedarbību: krusteņa marka, t.sk. krusteņa forma — taisna vai līklīnijas; pārvedlīknes forma (vienmērīgs rādiuss, atšķirīgi rādiusi, mainīgi rādiusi, kubiska parabola vai cits izpildījums); pārvedlīknes mazākais rādiuss; krusteņa konstrukcijas — ar kustīgu serdi vai ar nekustīgu; sliežu savērsums u.c.

Zemsliežu pamata veids: brusas (koks vai dzelzsbetons), dzelzsbetona plātnes.

Darbības principa animācija

Vienkāršā pārmiju pārveda: A - B taisnais virziens; C - sānu virziens.
Dubultā krustpārmiju pārveda

Krusteņi

Smails krustenis ar nekustīgu serdi un pretsliedi
Pārmiju pārvedas 1/18 krustenis ar kustīgo serdi
Pārmiju krusteņa marku stāvuma tabula

Krusteņi krusto sliežu galvas nepieciešamajā leņķī. Krusteņa marka atkarīga no šī leņķa. Jo šaurākā leņķī krustojas pavedieni, jo pārvedlīkne ir lēzenāka (ar lielāku rādiusu) un vilciens var braukt ar lielāku ātrumu. Krusteņi var būt ar kustīgām un nekustīgām serdēm. Krusteņos ar kustīgām serdēm serdi piespiež vienai no spārnsliedēm, līdzīgi kā asmeņus piespiež rāmjsliedēm. Šādus krusteņus pārslēdz vienlaicīgi ar asmeņu pārslēgšanu. Šādu krusteņu izgatavošana, uzstādīšana un pieslēgšana centralizācijai ir sarežģītāka un prasa zināmas investīcijas, taču tas ļauj pat nedaudz palielināt vilcienu kustības ātrumu un krusteņa ekspluatācijas laiku — ne mazāk par 2 — 3 reizēm, jo krusteņiem ar kustīgo serdi nav kaitīgās telpas — "bedres", kas iekrāj plašu krusteņa bojājumu spektru. Tāpat krusteņiem ar kustīgajām serdēm nav nepieciešamas pretsliedes. Dzelzceļa līnijās ar lielu ātrumu vai lielu kravspriedzi galvenajos ceļos krusteņus ar nekustīgām serdēm ekspluatēt nav ieteicams un izvērtējot situāciju var tikt nepieļauts.
Leņķis α, zem kura krustojas krusteņa serdes darba šķautnes saucas par krusteņa leņķi. To izsaka grādos vai daļskaitļa veidā kā stāvuma attiecību 1/n (n parasti ir vesels skaitlis), ko sauc par krusteņa marku. 1/n = tg α.^[2] Skaitliskās vērtības ar piemēriem - tabulā augstāk.

Sliežu transportā parasti izmanto krusteņu markas no 1/3 — 1/62. Krusteņa marku unifikācijai ir ievērojama nozīme rezerves daļu sortimenta ierobežošanai pārmiju saimniecības ekspluatācijā. Ekspluatācijas laikā pārmijas elementi neizbēgami sāks nolietoties un prasīs to remontu un nomaiņu.

Lēnajās tramvaju līnijās jēdzienu krusteņu marka pārsvarā nesanāk izmantot, jo stāvos krustojumu pagriezienos bieži nepieciešams panākt pilnu pagriezienu pat zem taisna leņķa, kas prasa nepārtrauktu pārvedlīkni (līkni), t.i. — tūlīt sākot no asmens smailes līdz līknes beigām ielas sākumā. Tāpēc šeit pārvedlīkne bieži šķērso krusteni bez pārtraukuma un krusteņa sānvirziena darba šķautnei ir līklīnijas forma un apzīmējums krusteņa marka būtu visai relatīvs, atkarībā līdz kurai vietai noskaita. Precīzāks pārmijas ekspluatācijas kritērijs tad ir tieši pārvedlīknes rādiuss.

Pārmiju pārvedu, ceļu krustojumu un salikumu veidi

Parastās pārmiju pārvedas iedala:
- vienkāršās (taisns virziens un sānu virziens);

- simetriskās (abi sānu virzieni simetriski, pārvedlīknes pretējos virzienos pēc spoguļattēla);
- nesimetriskās (abas pārvedlīknes ir pretējas viena otrai, taču tām katrai ir savs pagrieziena leņis un rādiuss);
- līklīnijas (abas pārvedlīknes vērstas vienā virzienā, taču viena no otras atpaliek ar atšķirīgu rādiusu).

Dubultās pārmiju pārvedas (ar vairāk par divām pārvedlīknēm atkarībā no pieņemtā virzienu skaita. Dubultās pārmiju pārvedas nevajadzētu sajaukt ar dubultajām krustpārmiju pārvedām):
- Labā vai kreisā;

- Simetriskā vai nesimetriskā;

Krustpārmiju pārvedas:
- vienkāršās (funkcionē kā nekustīgs ceļu krustojums kopā ar vienu pārvedlīkni);

- dubultās (funkcionē kā nekustīgs ceļu krustojums kopā ar divām simetriskām pārvedlīknēm);

Krustpārmiju pārvedas slengā dažkārt mēdz saukt arī par "angļu pārmijām". Tās atrodas vietās, kur divi sliežu ceļi parasti krustojas leņķī ar krusteņa marku 1/9 (reti 1/6 u.c.) un ļauj ritošajam sastāvam pāriet no viena ceļa uz otru. Tām ir četri vai divi asmeņu komplekti, ko pārslēdz divi mehānismi, un četri krusteņi — divi smaili un divi strupi. Tāda pārmiju pārveda aizvieto sistēmu, kura sastāv no divām vienkāršajām pārmiju pārvedām un ir aptuveni divas reizes īsāka.^[2] Tomēr atļautā ātruma parametri iekšromba pārvedlīknes pārmiju pārvedai ir zemā līmeni, maksimālais ātrums tainvirzienā nepārsniedz 70 km/h, bet pa sānu ceļu — kā vienkāršajām 1/9.^[3] Aizromba pārvedlīkņu krustpārmiju pārvedām ātrumu sānu virzienā iespējams palielināt, palielinot pārvedlīknes rādiusu, bet kontekstā ar pārējo pārmijkopu jānovērtē ritekļu stingrās bāzes ierakstīšanās ceļa plānā kopumā attiecīgajā pārmijkopā.

Nekustīgi ceļu krustojumi:
- Taisnleņķa (krusto zem taisna leņķa);
- Slīpleņķa (krusto zem slīpa leņķa).

Slīpleņķa nekustīgie ceļa krustojumi ir līdzīgi krustpārmiju pārvedām, taču pa tiem nenotiek sānceļa kustība, bet tikai taisnvirziena kustība. Pēc specprojektiem iespējams izgatavot arī līklīniju nekustīgos krustojumus, kuriem viens vai abi ceļi ir līknes. Slīpleņķa nekustīgos ceļu krustojumus pielieto šķērsajās ceļu pārejās, kā arī krustošanai atklātās vietās. Nekustīga ceļa krustojuma krustošanas leņķi apzīmē ar 2/n, atšķirībā no pārmiju pārvedām, kam krusteņa marka ir 1/n.

Ceļu salikumi:
- pinumi;

- savietojumi.

Pārmiju pārvedas un ceļu krustojumi ir savienoti pārmiju ielās, veidojot pārmiju virknes.

Nosviedējpārmijas un aizsargstrupceļi nepieļauj kustības vadību zaudējušiem ritekļiem piekļūt nesagatavotam maršrutam.

Ģeometrija

Rādiuss

Vienkāršajai pārmiju pārvedai ar krusteņu darba šķautņu taisno formu vai sānu virziena līklīnijas formu pie pārvedlīknes rādiusa ar pieskares tipa asmeņiem (bez sākuma leņķa) var aprēķināt pilnu pārvedlīknes rādiusu (līko asmeni un pārvedlīkni ieskaitot) $R={\frac {S-d}{1-cos\alpha }}$ , kur S — sliežu platums, m; $d=S-R(1-coc\alpha )$ ; $d=Ksin\alpha$ — pieņemamais vai aprēķinātais sliežu atvērums pārvedlīknes beigās krusteņa pusē (att.), kur sākas taisnās darba šķautnēm, m. Ne obligāti šim izmēram jāsakrīt ar spārnsliežu salaidnēm. (d ~ 0,25 — 0,38 — ... m); α — krusteņa leņķis.

Tas pats simetriskajām pārmiju pārvedām $R={\frac {\frac {S-d}{2}}{1-cos{\frac {\alpha }{2}}}}$ .

Pilnais garums

Vienkāršā pārmiju pārveda

Vienkāršās pārmiju pārvedas pilnais garums (attālums no rāmjsliežu salaidnes līdz krusteņa astes salaidnei)^[2]^[4]:

ar krusteņa taisnām darba šķautnēm projekcija uz X-X ass kontūram ABDFGH (att.) $L_{P}=m_{1}+R_{0}(sin\beta _{beig}-sin\beta _{sak})+R(sin\alpha -sin\beta _{beig})+Kcos\alpha +p$ ; P.S. Ja liela aprēķina precizitāte nav nepieciešana, pārmijas pilno garumu var aprēķināt arī šādi L_p≈ m₁+L+p₁≈ m₁+((πRα)/180)+((2d+b2)/tanα), kur m₁- rāmjsliežu attālums līdz darba vilktnei, m; L – aprēķinātais pārveldīknes attālums, m; p₁ - krustenis ar asti pārmijas beigās, m; b- sliedes galviņas platums, m. Iegūtais rezultāts par dažiem centimetriem var atšķirties no augšminētās formulas, tomēr tas atļauj plānot pārmijai vietu.
ar krusteņa līklīnijas darba šķautni un pārmiju pārvedas beigām krusteņa astē $L_{P}=m_{1}+R_{0}(sin\beta _{beig}-sin\beta _{sak})+R(sin\alpha -sin\beta _{beig})$ ;

kur m₁ — attālums no rāmjsliežu salaidnes līdz asmens tievgalim (pirmā darba vilktne), m (pēc brusu kompozīcijas vajadzības var pieņemt aptuveni m₁≈2 m, bet pārmiju pārvedās ar mazu pārvedlīknes rādiusu (R<250m), kad jāierīko paplašinājums m₁≈4 m);

R₀ — asmens rādiuss, m;

β_beig — pilns pagrieziena leņķis, kuru realizē asmens, °;

β_sak — sākuma leņķis šķēlējtipa asmeņiem ar nelielu sākotnējo leņķi, °. Braukšanai ar mazu ātrumu uz sānu ceļu pieļauj sākuma leņķi līdz aptuveni 0,5°. Pieskares asmeņiem sākuma leņķis nav paredzēts un atbilst 0°, taču rādiusu teorētiski gan var sākt rakstīt nedaudz agrāk, piemēram, no rāmjsliežu salaidnes, lai asmens smailē jau būtu sasniegts vajadzīgais šķēluma platums, kas asmenim atļautu tūlīt sākt strādāt ar aprēķina šķēlumu un šī manipulācija tāpat atļauj arī nedaudz palielināt rādiusu;

R — pārvedlīknes rādiuss, m;

α — krusteņa leņķis, °;

K — taisna nogriežņa attālums no krusteņa matemātiskā centra līdz pārvedlīknes ārējam pavedienam, m;

h — attālums no krusteņa matemātiskajam centram līdz spārnsliedes salaidnei — $h_{min}={\frac {t_{k}}{2sin(\alpha /2)}}+{\frac {l_{u}}{2}}$ — minimālais attālums no krusteņa matemātiskā centra līdz spārnsliežu salaidnēm,^[4] kur attiecīgi t_k — krusteņa kala platums (≈64 mm); l_u — sliežu uzliktņa garums (≈800 mm); t_k - krusteņa kala platums (≈64 mm);

p — krusteņa astes attālums no krusteņa matemātiskā centra līdz astes salaidnei — $p_{min}={\frac {b_{p}+b_{g}+5}{2tan(\alpha /2)}}$ ,^[4] kur attiecīgi b_p- sliedes pēdas platums (≈150 mm); b_g- sliedes galvas platums (≈75 mm).

Ja ir pārvedlīknes ar mazu rādiusu (R<250m), jāparedz aptuveni 1,5-2,0 m papildus garums sliežu paplašinājuma ierīkošanai taisnam posmam arī no krusteņa puses, ko papildus jāpieskaita pilnajam garumam. Pietam, ja ir nepieciešams iegūt papildus šo te iztrūkstošo taisno posmu, veicot manipulācijas ar teorētisko rādiusa sākuma vietas izvēli, pašu rādiusu nesamazina, kā arī var paredzēt asmeņu sākuma leņķi līdz ne vairāk par 0,5° - pielietojot pastiprinātus asmeņus, kas nelielam ātrumam, kāds paredzēts pa pārmijām ar mazu rādiusu, īpaši nekaitē.

Ja vienkāršajai pieskares tipa pārmiju pārvedai visi rādiusi sakrīt, orientējošo pilnā garuma projekciju uz X-X ass var aprēķināt saīsināti:

ar krusteņa taisnām darba šķautnēm $L_{P}=m_{1}+Rsin\alpha +Kcos\alpha +p$ ;
ar krusteņa līklīnijas darba šķautni un pārmiju pārvedas beigām krusteņa astē $L_{P}=m_{1}+Rsin\alpha$ .

Simetriskā pārmiju pārveda

Simetriskās pārmiju pārvedas orientējošais pilnais garums uz X-X ass projekcijas:

ar krusteņa taisnām darba šķautnēm, pieņemos vienādu d - priekšējo un beigu atvērumu $L_{P}=m_{1}+R_{0}{\biggl (}sin{\frac {\beta _{beig}}{2}}-sin{\frac {\beta _{sak}}{2}}{\biggr )}+R{\biggl (}sin{\frac {\alpha }{2}}-sin{\frac {\beta _{beig}}{2}}{\biggr )}+{\frac {d}{tan\alpha }}$ ;
ar krusteņa līklīnijas darba šķautni un pārmiju pārvedas beigām krusteņa astē $L_{P}=m_{1}+R_{0}{\biggl (}sin{\frac {\beta _{beig}}{2}}-sin{\frac {\beta _{sak}}{2}}{\biggr )}+R{\biggl (}sin{\frac {\alpha }{2}}-sin{\frac {\beta _{beig}}{2}}{\biggr )}$ ;

kur apzīmējumi tādi paši, kā vienkāršajai pārmiju pārvedai (izklāstīts augstāk). Papildus garumi paplašinājuma ierīkošanai pirms krusteņa sakarā ar mazu rādiusu (R<250m) ir ≈2x īsaki vai tādi paši.

Ja simetriskajai pieskares tipa pārmiju pārvedai visās tās daļā rādiuss ir nemainīgs, orientējošo pilno garumu uz X-X ass projekcijas var aprēķināt saīsināti:

ar krusteņa taisnām darba šķautnēm $L_{P}=m_{1}+Rsin{\frac {\alpha }{2}}+{\frac {d}{tan\alpha }}$ ;
ar krusteņa līklīnijas darba šķautni un pārmiju pārvedas beigām krusteņa astē $L_{P}=m_{1}+Rsin{\frac {\alpha }{2}}$ .

Ātrums

Vienkāršā pārmiju pārveda

P.s. Zemāk esošajā tabulā ir doti tikai orientējoši vienkāršo pārmiju pārvedu parametri eventuālām situācijām, lai par to parametriem rastos tikai vispērēji priekštati. Detalizētāka informācija ir jāmeklē konkrētos pārmiju pārvedu projektos, kas viens no otra var atšķirties.

Tabula. Ātrums pa vienkāršajām pārmiju pārvedām ņemot vērā pastāvīgu pārvedlīknes pieskares rādiusu bez sākuma leņķa (t.i. no asmens tievgaļa līdz pārvedlīknes galapunktam pirms vai pēc krusteņa kaitīgās telpas), krusteņa marku darba šķautņu formu (saīsinātie apzīmējumi: abas taisnas (T); viena taisna otra līklīnijas (kreisais (K=RK) vai labais (L=RL))

P.s. Piezīmes skat. zem tabulas.

Standarta krusteņa marka, 1/n (leņķis °)	1	Sliežu transporta veids (skat. tab. piez. 2.kol.)	krus- tenis	Sliežu platums, mm	R_min, m	Aprēķ. maks. ātr., v_apr, '_km/h'	Noteik- tais maks. ātr. v_not, km/h	$a_{n}=$ ${\displaystyle {\frac {v_{max}^{2}}{3,6^{2}R_{min}}}}$ skat. tab. piez. 8.kol.	Sl. tips (pa- rasti), kg/m	d, mm ("+" - taisnie kr.; "-" — līklīnij.)	~ L_P, m
1	-	2	3	4	5	6	7	8	9	10	11
1/3 '(18,43495°)'	2	t	T	≥1520	24	12,4	10	0,49	≈50	d=0,25m	14
	3		T	1435	23	12,1	10	0,49		d=0,25m	14
	4		K vai L ≥20m;	≥1000	20	11,3	10	0,49		d= -0,03m	12
	5		K vai L ≥20m;	750	20	9,2	7	0,33		d= -0,28m	12
1/4,5 '(12,52881°)'	6	t	T	≥1520	53	18,4	15	0,49	≈50	d=0,25m	18
	7		T	1435	50	17,9	15	0,49		d=0,25m	17
	8		T	≥1000	31	14,1	10	0,49		d=0,25m	13
	9		T	750	20	9,5	7	0,33		d=0,25m	11
1/5 '(11,30993°)'	10	t, m	T	≥1520	62	19,9	20	0,50	≈50	d=0,3m	19
	11	t, m	T	1435	58	19,2	20	0,53		d=0,3m	18
	12	t	T	≥1000	36	15,2	15	0,49		d=0,3m	14
	13	t	T	750	23	9,9	7	0,33		d=0,3m	12
1/6 '(9,462322°)'	14	t	T	≥1520	89	23,8	20	0,49	≈50	d=0,3m	22
	15	t, m	T	1435	83	23,0	20	0,49		d=0,3m	21
	16	t, m	T	≥1000	51	18,0	15	0,49		d=0,3m	16
	17	t	T	750	33	11,9	10	0,33		d=0,3m	13
1/9 '(6,34019°)'	18	t, m, dz	T	≥1520	200	35,7	40***	0,62	≈60	d=0,3m	30
	19	t, m, dz	T	1435	190	34,8	35	0,50		d=0,27m	29
	20	t,	T	≥1000	119	27,6	25	0,49		d=0,27m	21
	21	t, m	T	750	78	18,3	15	0,33		d=0,27m	17
1/11 '(5,19443°)'	22	t, m, dz	T	≥1520	300	43,7	50***	0,64	≈60	d=0,29m	33
1/11 '(5,19443°)'	23	t, m, dz	T	1435	278	42,1	45	0,56		d=0,29m	31
1/12 '(4,76364°)'	24	t, m, dz	T	1435	314	44,8	50***	0,61		d=0,35m	33
	25	t, m, dz	T	≥1000	188	34,6	35	0,50		d=0,35m	25
	26	t, m, dz	T	750	115	22,2	20	0,33		d=0,35m	19
1/14 '(4,08562°)'	27	t, m, dz	T	≥1520	460	54,2	55	0,51	≈60	d=0,35m	40
	28	t, m, dz	K vai L ≥735m;	≥1520	735	68,5	70	0,51		d=-0,35m	55
	29	t, m, dz	T	1435	427	52,2	55	0,55		d=0,35m	38
	30	t, m, dz	T	≥1000	255	40,3	40	0,49		d=0,35m	26
	31	t, m, dz	T	750	157	25,9	25	0,33		d=0,35m	22
1/18 '(3,17983°)'	32	t, m, dz	T	≥1520	792	71,1	80***	0,62	≈60	d=0,3m	52
	33	t, m, dz	T	1435	737	68,6	70	0,51		d=0,3m	49
	34	t, m, dz	T	≥1000	454	53,8	50	0,49		d=0,3m	33
	35	t, m, dz	T	750	292	35,3	35	0,33		d=0,3m	24
1/22 '(2,60256°)'	36	dz	T	≥1520	1182	86,8	90	0,53	≈60	d=0,3m	63
	37		T	1435	1100	83,8	85	0,51		d=0,3m	59
	38		T	≥1000	678	65,8	65	0,49		d=0,3m	40
1/33 '(1,735705°)'	39	dz	T	≥1520	2659	119,1	120	0,42	≈60	d=0,3m	93
1/33 '(1,735705°)'	40	dz	T	1435	2473	116,3	115	0,42	≈60	d=0,3m	87
1/39 '(1,46880°)'	41	dz	T	≥1520	3713	133,2	135	0,38	≈60	d=0,3m	109
1/39 '(1,46880°)'	42	dz	T	1435	3454	130,0	130	0,38	≈60	d=0,3m	103
1/42 '(1,36393°)'	43	dz	T	≥1520	4306	139,9	140	0,35	≈60	d=0,3m	118
1/42 '(1,36393°)'	44	dz	T	1435	4006	136,6	135	0,36	≈60	d=0,3m	110
1/62 '(0,92405°)'	45	dz	T	≥1520	9381	181,4	180	0,27	≈60	d=0,3m	172
1/62 '(0,92405°)'	46	dz	T	1435	8727	177,1	175	0,28	≈60	d=0,3m	162

Tab. piez.:

2.kol. - t - tramvajs; m — metro; dz — dzelzceļš;

8.kol. : a_n - nedzētsais centrbēdzes paātrinājums pie h=0 mm, m/s²; v_max - maksimālais ātrums, km/h, ņemts lielākais, kāds minēts 6. un. 7. kolonnā - viens vai otrs;

*** — lai gan dzelzceļa tehniskā ekspluatācija pieļauj pārmiju ekspluatāciju ar šādu maksimālo ātrumu, tomēr praksē ātrumu nosaka mazāku: 1/18 — 60 — 70 km/h; 1/11 — 1/12 caurmērā gandrīz visos gadījums — 40 km/h; 1/9 — no 25 — 35 — 40 km/h. Pārmiju pārvedu pārslodze prasa to pastiprinātu uzturēšanu un agrāku kapitālā remonta veikšanu pie kravspriedzes <600*10⁶ t bruto;

~ L_P — pārmiju pārvedas aptuvenais garums.

Simetriskā pārmiju pārveda

P.s. Zemāk esošajā tabulā ir doti tikai orientējoši vsimetrisko pārmiju pārvedu parametri eventuālām situācijām, lai par to parametriem rastos tikai vispērēji priekštati. Detalizētāka informācija ir jāmeklē konkrētos pārmiju pārvedu projektos, kas viens no otra var atšķirties.

Tabula. Ātrums pa simetriskajām pārmiju pārvedām ņemot vērā pastāvīgu pārvedlīknes pieskares rādiusu bez sākuma leņķa (t.i. no asmens tievgaļa līdz pārvedlīknes galapunktam pirms vai pēc krusteņa kaitīgās telpas), krusteņa marku darba šķautņu formu (saīsinātie apzīmējumi: abas taisnas (T); abas simetriskas līklīnijas (līk.sim=R)

P.s. Piezīmes skat. zem tabulas.

Standarta krusteņa marka, 1/n (leņķis °)	1	Sliežu transporta veids (skat. tab. piez. 2.kol.)	krus- tenis	Sliežu platums, mm	R_min, m	Aprēķ. maks. ātr., v_apr, '_km/h'	Noteik- tais maks. ātr. v_not, km/h	$a_{n}=$ ${\displaystyle {\frac {v_{max}^{2}}{3,6^{2}R_{min}}}}$ skat. tab. piez. 8.kol.	Sl. tips (pa- rasti), kg/m	d, mm ("+" - taisnie kr.; "-" — līklīnij.)	~ L_P, m
1	-	2	3	4	5	6	7	8	9	10	11
1/3 '(18,43495°)'	2	t	T	≥1520	49	17,7	17	0,49	≈50	d=0,25m	12
	3		T	1435	46	17,1	17	0,49		d=0,25m	12
	4		T	≥1000	29	13,6	13	0,49		d=0,25m	9
	5		T	750	20	9,2	9	0,33		d=0,23m	7
1/4,5 '(12,52881°)'	6	t, m	T	≥1520	106	26,0	26	0,49	≈50	d=0,25m	16
	7	t,	T	1435	99	25,1	25	0,49		d=0,25m	15
	8	t, m	T	≥1000	63	19,9	20	0,49		d=0,25m	11
	9	t	T	750	42	13,4	13	0,33		d=0,25m	9
1/5 '(11,30993°)'	10	t, m	T	≥1520	125	28,2	28	0,49	≈50	d=0,3m	17
	11	t, m	T	1435	117	27,2	27	0,49		d=0,3m	16
	12	t, m	T	≥1000	72	21,4	20	0,49		d=0,3m	12
	13	t	T	750	46	14,0	14	0,33		d=0,3m	10
1/6 '(9,462322°)'	14	t, m, dz	T	≥1520	200**	35,7**	35**	0,49	≈50	d=0,3m	22
	15	t, m, dz	T	1435	180**	33,9**	35**	0,49		d=0,3m	21
	16	t, m	T	≥1000	103	25,5	25	0,49		d=0,3m	14
	17	t, m	T	750	66	16,8	15	0,33		d=0,3m	11
1/9 '(6,34019°)'	18	t, m, dz	T	≥1520	399	50,4	50	0,49	≈60	d=0,3m	28
	19	t, m, dz	T	1435	381	49,2	50	0,51		d=0,27m	26
	20	t, m, dz	T	≥1000	239	39,0	40	0,52		d=0,27m	19
	21	t, m	T	750	157	25,8	25	0,33		d=0,27m	15
1/11 '(5,19443°)'	22	t, m, dz	T	≥1520	599	61,8	65	0,55	≈60	d=0,29m	33
1/11 '(5,19443°)'	23	t, m, dz	T	1435	557	59,6	60	0,50		d=0,29m	31
1/12 '(4,76364°)'	24	t, m, dz	T	1435	628	63,3	65	0,52		d=0,35m	33
	25	t, m, dz	T	≥1000	376	49,0	50	0,51		d=0,35m	23
	26	t, m, dz	T	750	232	31,4	30	0,33		d=0,35m	17
1/14 '(4,08562°)'	27	t, m, dz	T	≥1520	921	76,6	80	0,54	≈60	d=0,35m	41
	28	t, m, dz	līk.sim≥ 1471m;	≥1520	1471	96,9	95	0,49		d=-0,35m	55
	29	t, m, dz	T	1435	854	73,8	75	0,51		d=0,35m	38
	30	t, m, dz	T	≥1000	511	57,1	60	0,54		d=0,35m	26
	31	t, m, dz	T	750	315	36,6	35	0,33		d=0,35m	19
1/18 '(3,17983°)'	32	t, m, dz	T	≥1520	1585	100,2	100	0,49	≈60	d=0,3m	52
	33	t, m, dz	T	1435	1474	97,0	100	0,52		d=0,3m	49
	34	t, m, dz	T	≥1000	909	76,2	75	0,49		d=0,3m	34
	35	t, m, dz	T	750	584	50,0	50	0,33		d=0,3m	25
1/22 '(2,60256°)'	36	dz	T	≥1520	2365	114,6	115	0,43	≈60	d=0,3m	63
	37		T	1435	2201	111,9	110	0,44		d=0,3m	60
	38		T	≥1000	1357	93,0	90	0,49		d=0,3m	40
1/33 '(1,735705°)'	39	dz	T	≥1520	5318	150,1	150	0,33	≈60	d=0,3m	93
1/33 '(1,735705°)'	40	dz	T	1435	4947	146,5	145	0,33	≈60	d=0,3m	88
1/39 '(1,46880°)'	41	dz	T	≥1520	7426	167,8	165	0,29	≈60	d=0,3m	110
1/39 '(1,46880°)'	42	dz	T	1435	6909	163,8	160	0,30	≈60	d=0,3m	103
1/42 '(1,36393°)'	43	dz	T	≥1520	8612	176,3	175	0,28	≈60	d=0,3m	118
1/42 '(1,36393°)'	44	dz	T	1435	8012	172,1	170	0,29	≈60	d=0,3m	111

Tab. piez.:

2.kol. - t - tramvajs; m — metro; dz — dzelzceļš;

8.kol. : a_n - nedzētsais centrbēdzes paātrinājums pie h=0 mm, m/s²; v_max - maksimālais ātrums, km/h, ņemts lielākais, kāds minēts 6. un. 7. kolonnā - viens vai otrs;

** — asmenim ir sākuma leņķis;

~ L_P — pārmiju pārvedas aptuvenais garums.

Ātruma aprēķina orientieri

Ātrums km/h ^[3] pa pārvedlīkni pie ārējā pavediena paaugstinājuma 0 mm:

pie R_min≤788m $v=2,83{\sqrt {R_{min}}}$ , pietam pārbaudi veic $v_{parb}={\sqrt {6,38\cdot R_{min}}}$ ;
pie R_min>788m $v=8,6{\sqrt[{3}]{R_{min}}}$ , pietam pārbaudi tāpat veic $v_{parb}={\sqrt {6,38\cdot R_{min}}}$ .

Par trešo papildus ātruma kontroles kritēriju pilnīgai kļūdas novēršanai ieteicams ņemt nedzēstā centrbēdzes paātrinājuma normatīvu un pārbaudīt ātrumu vēl trešo reizi $v_{max}=3,6{\sqrt {R_{min}\cdot a_{n}}}$ , kur a_n — nedzēstā centrbēdzes paātrinājuma normatīvs, kas atkarīgs no virsbūves smaguma un fiksācijas uz vietas. Sliežu platumiem pie R_min<1000m ārējā pavediena slodzi var pieņemt: 1520 mm — a_n=0,64 m/s²; 1435 mm — a_n=0,60 m/s²; ≥1000 mm — a_n=0,49m/s²; 750 mm — a_n=0,33 m/s². Pie R_min>1000m normatīvu ir jāsamazina, jo ceļš papildus dabū dinamisko slodzi no ātruma. Iepriekšminētie ātruma aprēķini šo slodzi ievērtē.

Par galīgo rezultātu pieņem mazāko aprēķināto, bet atļautajās nedzēstā centrbēdzes paātrinājuma robežās veic spekulācijas, piemeklējot, optimālāko ātruma variantu konkrētam ritošā sastāva veidam, virsbūves tipam (smagumam) un vietējiem apstākļiem.

Kravas un pasažieru vilcieniem platajam sliežu ceļam nedzētsais centrbēdzes pāātrinājums nepārsniedz 0,64 m/s². Platā sliežu platuma ceļos pasažieru vilcieniem ātrumu pa pārmiju nosaka tāpat izvērtējot komforta kritēriju, kas atbilst nedzēstajam centrbēdzes paātrinājumam orientējoši aptuveni 0,50 m/s² (±). Ātrumu ierobežojumu samazināšanai, nedzēsto centrbēdzes paātrinājumu var noteikt — 0,64 m/s². Pietam jāņem vērā attiecīgā pārmiju pārvedas prototipa uzbūves īpatnības un uzkrātā ekspluatācijas pieredze. Atsevišķos gadījumos pasažieru vilcieniem var tikt "aizliegta" pārvietošanās pa sānu ceļu pārmijām 1/9 un stāvākām ar atrunu, ka līdz pārbūves veikšanai kustība tomēr ir atļauta, kas tiek darīts tieši ar domu, lai pakāpeniski tiktu paaugstināts pasažieru vilcienu ātrums, kas vienlaikus ir arī ar pasažieru ērtībām saistīts jautājums, kā arī ritošā sastāva apgrozības laika samazināšanas jautājums un tik pat labi ar laiku var noteikt vēl lēzenāku marku krusteņu plašāku pielietojumu, ko nosaka sabiedrības prasība pēc ātra un ērta dzelzceļa transporta. Šāda rekonstrukcija ir saistīta ar investīcijām pārmijkopas pārbūvē, meklējot individuālus risinājumus, ņemot vērā visus vietējos apstākļus — ceļa plāna (līknes un taisnes) un pastāvošā ceļu izvērsuma kontekstu.

Šaursliežu dzelzceļā nedzēstā paātrinājuma normas kravas un pasažieru vilcieniem ātruma noteikšanai ir orientējoši no 0,10 — 0,40 m/s², atkarībā no virsbūves smaguma (sasaistītā sliežu un zemsliežu pamata smagums, virsbūves fiksācija uz vietas), kā arī konkrētās pārmijas uzbūves īpatnībām.

Nesimetriskajām, līklīnijas un dubultajām pārmiju pārvedām, kā arī visa veida pārmiju pārvedām ar krusteņu līklīnijas formu u.c. gadījumos, kad tas nepieciešams, ātrumu nosaka ar speciālu aprēķinu. Pietam vērā ņem gan sliežu platumu, gan nepieciešamo projekta ārējā pavediena paaugstinājumu, kā arī negatīvo paaugstinājumu, piemēram, nesimetriskajām pārmijām virzienā uz mazdarbīgu atzarojumu, ja negatīvais paaugstinājums nodrošina pamatvirzienam nepieciešamo paaugstinājumu ātruma uzlabošanai.

Atsauces

↑ Dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšanas kārtība
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 S.V. Amelin, G.E.Andreev Ustrojstvo i ekspluataciya puti. — M: Transport 1986. — 238 s.
↑ ^3,0 ^3,1 Kamenskij V.B., Shac E.Ya. Soderzhanie zheleznodorozhnogo puti v krivyx. — M: Transport, 1987,- 189 s.
↑ ^4,0 ^4,1 ^4,2 Zadanie na kursovuyu rabotu s metodicheskimi ukazaniyami dlya studentov II. kursa specialnosti upravlenie processami perevozok na zheleznodorozhnom transporteyu. Ustrojstvo i ekspluataciya zheleznodorozhnogo puti m: Vsesoyuznyj zaochnyj institut zheleznodorozhnogo transporta 1990. — 39 s.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pārmiju pārveda.

[1] Dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšanas kārtība

[Amelin2-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 S.V. Amelin, G.E.Andreev Ustrojstvo i ekspluataciya puti. — M: Transport 1986. — 238 s.

[kamenskij-3] 3,0 ^3,1 Kamenskij V.B., Shac E.Ya. Soderzhanie zheleznodorozhnogo puti v krivyx. — M: Transport, 1987,- 189 s.

[Sl.c.ekspl.kd-4] 4,0 ^4,1 ^4,2 Zadanie na kursovuyu rabotu s metodicheskimi ukazaniyami dlya studentov II. kursa specialnosti upravlenie processami perevozok na zheleznodorozhnom transporteyu. Ustrojstvo i ekspluataciya zheleznodorozhnogo puti m: Vsesoyuznyj zaochnyj institut zheleznodorozhnogo transporta 1990. — 39 s.

[1]

[2]

[3]

[4]