Location via proxy:   [ UP ]  
[Report a bug]   [Manage cookies]                
Pāriet uz saturu

Saldus pilskalns

Vikipēdijas lapa
Saldus pilskalns
Pilskalna 3D modelis
Saldus pilskalns (Latvija)
Saldus pilskalns
Saldus pilskalns
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Saldus, Saldus novads, Latvija
Koordinātas 56°40′14.5″N 22°30′30.8″E / 56.670694°N 22.508556°E / 56.670694; 22.508556Koordinātas: 56°40′14.5″N 22°30′30.8″E / 56.670694°N 22.508556°E / 56.670694; 22.508556
Oficiālais nosaukums: Saldus pilskalns
Aizsardzības numurs 2170
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 19. decembris

Saldus pilskalns atrodas Saldus novada Saldū.

Kuldīgas apr. Saldus pag., vienu kilometru ziem.-austrumos Saldus pilsētai, mācītāja muižas laukos atrodas vieta dēvēta “Pilskalns”. Pilskalns blakus Saldus – Jelgavas lielceļam. Pilskalns guļ pļavu vidū kā iegarens savrups kalns, kurš ar savu ziemeļgalu pieskaras Saldus ezeriņam.

Tuvāk pārlūkojot minēto vietu redzams, ka zemju darbiem nocietināts tikai iegarenā kalna dienvidus gals. Tas atgriezts no pārējās 12 m augstās kaupres ar 2 aizmilsušiem grāvjiem. Tādā kārtā radies 45 X 15 m liels iegareni apaļš plakums. Plakuma sāni un rakumi jau sen gadus kamēr stāv zem arkla un tāpēc pilskalna pirmatnējais veids pārāk nepilnīgi uzglabājies. Ieejas nav vairs vērojamas, bet grāvju vietas un uzbedums starp tām vēl kaut cik samanāms.

Saldus pilskalns ir nesaudzīgi noarts. Jau 1866. g. A. Bīlenšteins to aprakstīdams atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu. 1923. g. vasarā pār kalnu viļņoja mācītāja kviešu druva. Tomēr zvirgzdainā zeme vēl uzglabājusi sava pirmatnējā mītņu slāņa atliekas ap ceturtdaļu m. biezumā. Mītņu slānis satur oglītes un māla trauku drumstalas.

A. Bīlenšteins pierakstījis par Saldus pilskalnu 1866. g. sekojošu teiku: Saldus pilskalnā viņos laikos ganu puika reiz ganījis lopus, dziedādams: „Saldu ēdu, saldu dzēru Saldus kalna galiņā!” Bet, lūk, tā — ne domādams, ne gribēdams — viņš neviļot uzminējis īsto vārdu Saldus pils vietai un izglābis no apbūruma: — zeme atvērusies, kalni atkāpušies un nogrimusē Saldus ar piemīlīgo ieleju atkal pacēlusies saules gaismā. (Mag. XIV.) [1]

  1. Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Kuršu zeme. Rīga : Vālodze, 1923. ISBN 9789984929613.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]