Spuras
Spuras ir kustības orgāni, kurus organismi izmanto, lai pārvietotos ūdenī un kontrolētu savas kustības. Atsevišķos gadījumos spuras tiek izmantotas arī planēšanai vai pārvietošanai pa zemi. Bez pārvietošanās funkcijām spuras var tikt izmantotas arī aizsardzībai. Spurām parasti ir plakana forma. Sākotnēji par spurām sauca zivju ekstremitātes, bet vēlāk šī vārda nozīme paplašinājās, un tā sāka nozīmēt arī citu organismu ekstremitātes, kā arī dažādas mākslīgas ierīces. Zivīm un citiem ūdens mugurkaulniekiem spuras kalpo gan kustībai uz priekšu, gan arī kā stabilizatori un stūres. Spuras var būt pāra (krūšu un vēdera), vai arī nepāra (muguras, anālā, astes)
Zivju spuras
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākai kaulzivju daļai spuras parasti sastāv no elastīgas membrānas, kuru balsta kaula stari. Atkarībā no staru skaita un īpašībām tiek sastādīta spuru formula, kas plaši tiek izmantota zivju aprakstīšanai un noteikšanai. Šajā formulā ar latīņu burtiem apzīmējas spuru nosaukums: A (anal) - analā spura, P (proximal) - krūšu spuras, V (ventral) - vēdera spuras, D (dorsal) - muguras spura. Ar romiešu cipariem tiek atzīmēts aso staru skaits, bet ar arābu cipariem mīksto staru skaits.
Muguras spura
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Muguras spura ir nepieciešama ķermeņa stabilizācijai (lai novērstu rotāciju ap zivs garenasi). Dažām zivīm tā kalpo aizsardzībai, jo staru gali ir nosmailināti dzelkšņi. Šī spura ir lielākajai zivju daļai, ka arī dažiem bezžokļaiņiem, dažām izmirušo rāpuļu grupām (ihtiozauriem) un dažām mūsdienu ūdens zīdītāju grupām (lielākajai vaļveidīgo daļai). Daudzām zivīm un bezžokļaiņiem ir divas muguras spuras: priekšējā un aizmugurējā.
Tauku spura
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tauku spura ir īpašs muguras spuru veids. Tā ir mīksta, viegli lokāma, bez stariem un bagāta ar taukiem. Šāda spura ir raksturīga lašveidīgajiem, haracīnveidīgajiem, samveidīgajiem un dažām citām zivīm.
Astes spura
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Astes spura lielākajai ūdens mugurkaulnieku daļai kalpo par galveno pārvietošanās orgānu. Tā ir lielākajai zivju un bezžokļaiņu daļai, kā arī dažiem izmirušajiem ūdens rāpuļiem (ihtiozauriem) un mūsdienu ūdens zīdītājiem (vaļveidīgajiem, sirēnām).
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Spuras.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)