incitare

Z Wikislovníku
Skočit na navigaci Skočit na vyhledávání

latina

[editovat]

sloveso

[editovat]
  • 1. konjugace (a-kmeny)

časování

[editovat]
Čas Osoba Aktivum Pasivum
Infinitiv incitāre
Prézens sg. 1. incitō incitor
2. incitās incitāris
3. incitat incitātur
Prézens pl. 1. incitāmus incitāmur
2. incitātis incitāminī
3. incitant incitantur
Imperativ sg. 2. incitā!
Imperativ pl.. 2. incitāte!
Imperfektum sg. 1. incitābam incitābar
2. incitābās incitābāris
3. incitābat incitābātur
Imperfektum pl. 1. incitābāmus incitābāmur
2. incitābátis incitābāminī
3. incitābant incitābantur
Futurum sg. (první) 1. incitābō incitābor
2. incitābis incitāberis
3. incitābit incitābitur
Futurum pl. (první) 1. incitābimus incitābimur
2. incitābitis incitābiminī
3. incitābunt incitābuntur
Konjunktiv imperfekta sg. 1. incitārem
2. incitārēs
3. incitāret
Konjunktiv imperfekta pl. 1. incitārēmus
2. incitārētis
3. incitārent

význam

[editovat]
  1. podněcovat