cincturus

Latin

Etymology

Future active participle of cingō.

Participle

cīnctūrus (feminine cīnctūra, neuter cīnctūrum); first/second-declension participle

1. about to surround

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	cīnctūrus	cīnctūra	cīnctūrum		cīnctūrī	cīnctūrae	cīnctūra
genitive	cīnctūrī	cīnctūrae	cīnctūrī		cīnctūrōrum	cīnctūrārum	cīnctūrōrum
dative	cīnctūrō	cīnctūrae	cīnctūrō		cīnctūrīs
accusative	cīnctūrum	cīnctūram	cīnctūrum		cīnctūrōs	cīnctūrās	cīnctūra
ablative	cīnctūrō	cīnctūrā	cīnctūrō		cīnctūrīs
vocative	cīnctūre	cīnctūra	cīnctūrum		cīnctūrī	cīnctūrae	cīnctūra