definio

See also: definió

Latin

Etymology

From dē- +‎ fīniō (“set a limit, bound, end”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /deːˈfiː.ni.oː/, [d̪eːˈfiːnioː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /deˈfi.ni.o/, [d̪eˈfiːnio]

Verb

dēfīniō (present infinitive dēfīnīre, perfect active dēfīnīvī, supine dēfīnītum); fourth conjugation

1. to bound, set bounds to; to limit
2. to define, explain, designate by limiting
3. to terminate, finish

Conjugation

Conjugation of dēfīniō (fourth conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēfīniō	dēfīnīs	dēfīnit	dēfīnīmus	dēfīnītis	dēfīniunt
	imperfect	dēfīniēbam	dēfīniēbās	dēfīniēbat	dēfīniēbāmus	dēfīniēbātis	dēfīniēbant
	future	dēfīniam	dēfīniēs	dēfīniet	dēfīniēmus	dēfīniētis	dēfīnient
	perfect	dēfīnīvī	dēfīnīvistī	dēfīnīvit	dēfīnīvimus	dēfīnīvistis	dēfīnīvērunt, dēfīnīvēre
	pluperfect	dēfīnīveram	dēfīnīverās	dēfīnīverat	dēfīnīverāmus	dēfīnīverātis	dēfīnīverant
	future perfect	dēfīnīverō	dēfīnīveris	dēfīnīverit	dēfīnīverimus	dēfīnīveritis	dēfīnīverint
passive	present	dēfīnior	dēfīnīris, dēfīnīre	dēfīnītur	dēfīnīmur	dēfīnīminī	dēfīniuntur
	imperfect	dēfīniēbar	dēfīniēbāris, dēfīniēbāre	dēfīniēbātur	dēfīniēbāmur	dēfīniēbāminī	dēfīniēbantur
	future	dēfīniar	dēfīniēris, dēfīniēre	dēfīniētur	dēfīniēmur	dēfīniēminī	dēfīnientur
	perfect	dēfīnītus + present active indicative of sum
	pluperfect	dēfīnītus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dēfīnītus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēfīniam	dēfīniās	dēfīniat	dēfīniāmus	dēfīniātis	dēfīniant
	imperfect	dēfīnīrem	dēfīnīrēs	dēfīnīret	dēfīnīrēmus	dēfīnīrētis	dēfīnīrent
	perfect	dēfīnīverim	dēfīnīverīs	dēfīnīverit	dēfīnīverīmus	dēfīnīverītis	dēfīnīverint
	pluperfect	dēfīnīvissem	dēfīnīvissēs	dēfīnīvisset	dēfīnīvissēmus	dēfīnīvissētis	dēfīnīvissent
passive	present	dēfīniar	dēfīniāris, dēfīniāre	dēfīniātur	dēfīniāmur	dēfīniāminī	dēfīniantur
	imperfect	dēfīnīrer	dēfīnīrēris, dēfīnīrēre	dēfīnīrētur	dēfīnīrēmur	dēfīnīrēminī	dēfīnīrentur
	perfect	dēfīnītus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dēfīnītus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dēfīnī	—	—	dēfīnīte	—
	future	—	dēfīnītō	dēfīnītō	—	dēfīnītōte	dēfīniuntō
passive	present	—	dēfīnīre	—	—	dēfīnīminī	—
	future	—	dēfīnītor	dēfīnītor	—	—	dēfīniuntor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dēfīnīre	dēfīnīvisse	dēfīnītūrum esse	dēfīnīrī	dēfīnītum esse	dēfīnītum īrī
participles		dēfīniēns	—	dēfīnītūrus	—	dēfīnītus	dēfīniendus, dēfīniundus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dēfīniendī	dēfīniendō	dēfīniendum	dēfīniendō	dēfīnītum	dēfīnītū

Derived terms

• dēfīnienter
• dēfīnītē
• dēfīnītiō
• dēfīnītor
• dēfīnītrīx
• dēfīnītus
• dēfīnītīvus

Descendants

• Catalan: definir
• Dutch: definiëren
• English: define
• French: définir
• Friulian: definî
• German: definieren
• Galician: definir
• Interlingua: definir
• Italian: definire
• Lombard: definì
• Luxembourgish: definéieren
• Piedmontese: definì
• Portuguese: definir
• Romanian: defini
• Spanish: definir

References

• “definio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “definio”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• definio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎^[1], London: Macmillan and Co.
  • the empire reaches to the ends of the world: imperium orbis terrarum terminis definitur
    
  • to define a thing: rem (res) definire
    
  • anger is defined as a passionate desire for revenge: iracundiam sic (ita) definiunt, ut ulciscendi libidinem esse dicant or ut u. libido sit or iracundiam sic definiunt, ulc. libidinem