breviaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of breviō.
Participle
[edit]breviātūrus (feminine breviātūra, neuter breviātūrum); first/second-declension participle
- about to shorten
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | breviātūrus | breviātūra | breviātūrum | breviātūrī | breviātūrae | breviātūra | |
| genitive | breviātūrī | breviātūrae | breviātūrī | breviātūrōrum | breviātūrārum | breviātūrōrum | |
| dative | breviātūrō | breviātūrae | breviātūrō | breviātūrīs | |||
| accusative | breviātūrum | breviātūram | breviātūrum | breviātūrōs | breviātūrās | breviātūra | |
| ablative | breviātūrō | breviātūrā | breviātūrō | breviātūrīs | |||
| vocative | breviātūre | breviātūra | breviātūrum | breviātūrī | breviātūrae | breviātūra | |