Location via proxy:   [ UP ]  
[Report a bug]   [Manage cookies]                
Jump to content

nato

E Victionario
Solum nato Latine
ab hac subpagina tractatur.
Vide etiam s.v.
Nato.

natō

[+/-]

Appellatio pronuntiatusque

[+/-]
API: /ˈnatoː/(classice)
Syllabificatio phonetica: na·tō — morphologica: nat-o

Notatio

[+/-]
(Frequent.) pro Latine: (nāre)

Verbum temporale

[+/-]

nat|ō, -āre, -āvī, -ātum [1][2][3][4][5]

  1. (Intrans.) in aqua volvi et excurrere.
  2. (Trans., cum accusativo) natando decurrere, tranatare.

Coniugatio

[+/-]

Verbum finitum

­
Thema Vox activa
nat- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. natō natem   natābam natārem natābō  
II. sing. natās natēs natā! natābās natārēs natābis natātō!
III. sing. natat natet   natābat natāret natābit natātō!
I. plur. natāmus natēmus   natābāmus natārēmus natābimus  
II. plur. natātis natētis natāte! natābātis natārētis natābitis natātōte!
III. plur. natant natent   natābant natārent natābunt natantō!
Thema Vox passiva
nat- Tempus praesens imperfectum futurum
Persona indicativ. coniunct. imperat. indicativ. coniunct. indicativ. imperat.
I. sing. nator nater   natābar natārer natābor  
II. sing. natāris natēris natāre! natābāris natārēris natāberis natātor!
III. sing. natātur natētur   natābātur natārētur natābitur natātor!
I. plur. natāmur natēmur   natābāmur natārēmur natābimur  
II. plur. natāminī natēminī natāminī! natābāminī natārēminī natābiminī
III. plur. natantur natentur   natābantur natārentur natābuntur natantor!
Thema Vox activa
natāv- Tempus perfectum plusquam perfectum futurum
exactum
Persona indicativ. coniunct. indicativ. coniunct.
I. sing. natāvī natāverim natāveram natāvissem natāverō
II. sing. natāvistī natāveris natāverās natāvissēs natāveris
III. sing. natāvit natāverit natāverat natāvisset natāverit
I. plur. natāvimus natāverimus natāverāmus natāvissēmus natāverimus
II. plur. natāvistis natāveritis natāverātis natāvissētis natāveritis
III. plur. natāvērunt natāverint natāverant natāvissent natāverint

Verbum infinitum

Modus infinitivus participium
Tempus praesens perfectum futurum praesens perfectum futurum
Vox
activa
natāre natāvisse natātūrum,
-am, -um esse
natāns   natātūrus,
-a, -um­
Vox
passiva
natārī natātum,
-am, -um esse
natātum īrī   natātus,
-a, -um
 

Gerundium Gerundivum Supinum
natandī natandus, -a, -um natātum natātū

Dictiones collatae

[+/-]

Synonyma

Dictiones derivatae

[+/-]

Composita

Translationes

[+/-]
In aqua volvi et excurreredilatare ▼
In aqua volvi et excurrerecollabi ▲
Natando decurreredilatare ▼
Natando decurrerecollabi ▲

Discretiva

nato dictio est in variis linguis:

Dictiones similes

[+/-]

Formae affines

[+/-]

nātō

[+/-]
Proprietates grammaticales
[+/-]
Forma Persona Tempus Vox Modus Verbum
nātō secunda singularis futurum activa imperativus (nāre)
nātō tertia singularis futurum activa imperativus (nāre)
Forma Modus flexurae originis
nātō casus dativus singularis · genus masculinum participii nātus
nātō casus ablativus singularis · genus masculinum participii nātus
nātō casus dativus singularis · genus neutrum participii nātus
nātō casus ablativus singularis · genus neutrum participii nātus
nātō casus dativus singularis substantivi nātus
nātō casus ablativus singularis substantivi nātus
Appellatio pronuntiatusque
[+/-]
API: /ˈnaːtoː/(classice)
Syllabificatio phonetica: nā·tō — morphologica: nat-o

nato

[+/-]
Proprietates grammaticales
[+/-]
Forma Persona Tempus Vox Modus Verbum
nato
perfectum
participium natare
Appellatio pronuntiatusque
[+/-]
API: /ˈnato/
Syllabificatio phonetica: na·to — morphologica: nat-o
Formae aliae
[+/-]

Fontes

  1. 1.0 1.1 Aegidius [Egidio] Forcellini, Lexicon Totius Latinitatis (Editio Quarta: Bononiae, Patavii) Tom. III, p. 335 — “NĂTO, as, āvi, ātum, are, n. 1.”
  2. 2.0 2.1 Freund, Wilhelm (1806-1894). Grand dictionnaire de la langue latine … (Editio Prima: Paris, 1883-1929) Tom. II, p. 544 — “năto, āvī, ātum, 1. v. intens. n.”
  3. 3.0 3.1 Karl Ernst Georges, Ausführliches lateinisch-deutsches Handwörterbuch (Hannover 1913/1918) — nato, āvī, ātum, āre (Frequent. v. no, nāre) (tom. 2, p. 1100)
  4. 4.0 4.1 Langenscheidt, Online-Wörterbuch (Lexicon Latinum et Germanicum)natare
  5. 5.0 5.1 Olivetti, Dizionario Latino (Lexicon Latinum et Italicum)nato