2010. gads
gads
(Pāradresēts no 2010)
2010. (MMX) ir parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās piektdienā.
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija | |
| Laikapstākļi Latvijā | |
| Sports | |
| Kosmonautika |
| Gregora kalendārs | 2010 MMX |
| Ab urbe condita | 2763 |
| Armēņu kalendārs | 1459 ԹՎ ՌՆԾԹ |
| Asīriešu kalendārs | 6760 |
| Bahāju kalendārs | 166—167 |
| Bengāliešu kalendārs | 1417 |
| Berberu kalendārs | 2960 |
| Budistu kalendārs | 2554 |
| Birmiešu kalendārs | 1372 |
| Bizantiešu kalendārs | 7518—7519 |
| Ķīniešu kalendārs | 己丑年 (Zemes vērsis) 4706 vai 4646 — līdz — 庚寅年 (Metāla tīģeris) 4707 vai 4647 |
| Koptu kalendārs | 1726—1727 |
| Etiopu kalendārs | 2002—2003 |
| Ebreju kalendārs | 5770—5771 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2066—2067 |
| - Shaka Samvat | 1932—1933 |
| - Kali Juga | 5111—5112 |
| Holocēna kalendārs | 12010 |
| Igbo kalendārs | 1010—1011 |
| Irānas kalendārs | 1388—1389 |
| Islāma kalendārs | 1431—1432 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4343 |
| UNIX laiks | 1262304000—1293839999 |
Notikumi
labot šo sadaļuJanvāris
labot šo sadaļu- 1. janvāris:
- sākās Spānijas prezidentūra Eiropas Savienībā, pārņemot to no Zviedrijas;
- terorista pašnāvnieka sarīkotā bumbas sprādziemā Pakistānas ziemeļrietumos kādas volejbola spēles laikā bojā gāja 95 un ievainojumus guva vairāk kā 100 cilvēku;
- vairākās Latīņamerikas valstīs bezskaidras naudas norēķinos laista apgrozībā vienota naudas vienība SUCRE.
- Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (ASEAN) noslēdza brīvās tirdzniecības zonu ar Ķīnu.
- 4. janvāris — Apvienoto Arābu Emirātu pilsētā Dubaijā oficiāli tika atklāta augstākā celtne pasaulē — 824,55 metrus augstais Halīfa tornis.[1]
- 12. janvāris — 7,0 balles stipra zemestrīce satricināja Haiti, izpostot galvaspilsu Portoprensu;[2] bojā gāja vismaz 230 000 cilvēku.[3]
- 15. janvāris — bija novērojams daļējs Saules aptumsums.
Februāris
labot šo sadaļu- 7. februāris — Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja Viktors Janukovičs.
- 12.—28. februāris — Kanādas pilsētās Vankūverā un Vistlerā notika 2010. gada ziemas olimpiskās spēles.
- 18. februāris — valsts apvērsumā gāzts Nigēras prezidents Mamadū Tandža; viņa vietā par valsts vadītaju kļuva apvērsuma organizētajs Salū Džibo.
- 27. februāris — Klusajā okeānā pie Čīles krastiem notika 8,8 ballu spēcīga zemestrīce, kurā bojā gāja vismaz 708 cilvēki;[4] šī bija astotā spēcīgākā zemestrīce, kas jebkad reģistrēta un izraisīja cunami vilni, kas aptvēra visu Klusā okeāna teritoriju.
- 28. februāris — Atlantijas vētra "Sintija" Eiropas rietumos prasīja vismaz 62 cilvēku dzīvības,[5] izraisīja plūdus un atstāja bez elektroenerģijas vairāk nekā miljonu mājsaimniecību.[6]
Marts
labot šo sadaļu- 1. marts — par Urugvajas prezidentu kļuva Hosē Muhika.
- 11. marts — par Ukrainas premjerministru kļuva Mikola Azarovs.
- 23. marts — nogrimstot Dienvidkorejas karakuģim, gāja bojā 46 cilvēki; izmeklēšanā atklājās, ka to nogremdējusi Ziemeļkorejas torpēda.
- 29. marts — divu sieviešu izraisītos sprādzienos Maskavas metro bojā gāja 37 cilvēki.[7]
Aprīlis
labot šo sadaļu- 7. aprīlis — Kirgizstānas prezidents Kurmanbeks Bakijevs pameta Biškeku un valdība atkāpās pēc plašiem iedzīvotāju nemieriem; par pagaidu valdības vadītāju kļuva Roza Otunbajeva.
- 8. aprīlis — Prāgā ASV prezidents Baraks Obama un Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs parakstīja Stratēģisko ieroču samazināšanas līgumu.
- 10. aprīlis — Smoļenskas aviokatastrofa: pie Smoļenskas pilsētas Krievijā lidmašīnas Tu-154 katastrofā gāja bojā Polijas prezidents Lehs Kačiņskis un vēl 96 cilvēki.[8]
- 14. aprīlis:
- pastiprinājās Eijafjadlajegidla vulkāna izvirdums Islandē, kura pelnu mākoņu dēļ vairākās Eiropas valstīs uz laiku tika slēgta gaisa telpa;
- 7,1 ballu stiprā zemestrīcē Ķīnā gāja bojā 2039 cilvēki, bez vēsts pazuduši 195, ievainoti 12 315 un vairāk nekā 100 tūkstoši palikuši bez pajumtes.
- 18. aprīlis — Ziemeļkiprā notika prezidenta vēlēšanas.
- 20. aprīlis — Meksikas līča naftas izplūdums: pēc sprādziena uz naftas platformas Deepwater Horizon sākās lielākā naftas noplūde jūrā naftas ieguves vēsturē; eksplozijā gāja bojā 11 cilvēki.
- 27. aprīlis — Standard & Poor's samazināja Grieķijas kredītreitingu līdz "augstam riskam"; līdz ar to paplašinot Eiropas finanšu krīzi.
Maijs
labot šo sadaļu- 1. maijs—30. oktobris — Šanhajā, Ķīnā notika Expo pasaules izstāde.
- 2. maijs — Eirozona un Starptautiskais Valūtas fonds nolēma piešķirt 110 miljadrus EUR palīdzībai Grieķijai.
- 8. maijs — par Kostarikas prezidentu tika iecelta Laura Činčilla. Viņa ir pirmā sieviete, prezidente Kostarikā.
- 10. maijs — Filipīnās notika vispārējās vēlēšanas.
- 16. maijs — Dominikānā notika parlamenta vēlēšanas.
- 27. maijs — Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā uzvarēja Vācijas pārstāvētā Lēna Meiere-Landruta.
- 31. maijs — Izraēla uzbruka sešiem kuģiem, kas centās pārraut Gazas joslas blokādi, nogādājot humānās kravas; 9 cilvēki gāja bojā.
Jūnijs
labot šo sadaļu- 9. jūnijs — Nīderlandē notika vispārējās vēlēšanas.
- 11. jūnijs — Kirgizstānas pilsētā Ošā nemieri pārauga etniskos konfliktos starp kirgīziem un uzbekiem; bojā gāja vismaz 195 cilvēki.
- 11. jūnijs—11. jūlijs — Dienvidāfrikas Republikā notika 2010. gada FIFA Pasaules kauss futbolā.[9]
- 13. jūnijs — Japānas zondes Hayabusa kapsula nolaidās uz Zemes atgādājot asteroīda daļiņas.
- 26.—27. jūnijs — Toronto notika G20 samits.
- 28. jūnijs — par Burundi prezidentu uz otro termiņu tika ievēlēts Pjērs Nkurunziza.
- 30. jūnijs:
- par Vācijas prezidentu ievēlēts Kristians Vulfs.
- par Filipīnu prezidentu kļuva Benigmo Akino III.
Jūlijs
labot šo sadaļu- 1. jūlijs — sākās Beļģijas prezidentūras termiņš Eiropas Savienībā.
- 4. jūlijs — Polijas prezidenta ārkārtas vēlēšanās uzvarēja Broņislavs Komorovskis.
- 11. jūlijs — Klusā okeāna dienvidu daļā bija novērojams pilns saules aptumsums.
- 15. jūlijs — Meksikas līča naftas izplūdums: apturēta naftas noplūde no dziļūdens urbuma.
- 29. jūlijs — Pakistānas ziemeļos musonu lieti izraisīja plašus plūdus, vairāk nekā 1600 cilvēku gāja bojā, vairāk nekā miljons palika bez pajumtes.
Augusts
labot šo sadaļu- 6. augusts — karstuma viļņa ietvaros Baltkrievijā ar +38,5 °C tika uzstādīts jauns valsts karstuma rekords.
Septembris
labot šo sadaļu- 16. septembris — Afganistānā notika parlamenta vēlēšanas.
Oktobris
labot šo sadaļu- 2. oktobris — Latvijā notika 10. Saeimas vēlēšanas, kurās uzvarēja politiskā apvienība "Vienotība".
- 4. oktobris — Ungārijā alumīnija rūpnīcā tika pārrauts toksisko atkritumu baseina aizsprosts un applūda tuvākās apdzīvotās vietas; 9 cilvēki gāja bojā, 122 ievainoti.
- 10. oktobris:
- Nīderlandes Antiļas beidza pastāvēt.
- Kirgizstānā notika parlamenta vēlēšanas.
- 15. oktobris — izurbta pasaulē garākā dzelzceļa tuneļa Gotarda bāzes tuneļa pirmā eja.
- 31. oktobris — Brazīlijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja Dilma Rusefa.
Novembris
labot šo sadaļu- 7. novembris — Azerbaidžānā notika parlamenta vēlēšanas.
- 17. novembris — CERN pētniekiem pirmoreiz vēsturē izdevies "sagūstīt" antimatēriju: 38 antiūdeņraža atomi tika noturēti sešas sekundes.
- 21. novembris — Eirozonas valstis nolēma piešķirt glābšanas paketi Īrijai, lai novērstu tās finanšu krīzi.
- 23. novembris — Ziemeļkoreja apšaudīja Dienvidkorejas pierobežas salu, 4 cilvēki nogalināti.
- 28. novembris:
Decembris
labot šo sadaļu- 2. decembris — NASA paziņoja par baktērijas atklāšanu, kuras DNS fosfora vietā tiek izmantots arsēns.
- 18. decembris — Arābu pavasaris: Tunisijā sākās protesti pret valstī esošo bezdarbu un korupciju un citām nebūšanām.
- 19. decembris — Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja esošais prezidents Aleksandrs Lukašenko.
- 22. decembris — ASV Senāts ratificēja Stratēģisko ieroču samazināšanas līgumu ar Krieviju.
Miruši
labot šo sadaļuJanvāris
labot šo sadaļu.jpg)
- 12. janvāris — Zilda Arnsa (Zilda Arns), brazīliešu pediatre un humānās palīdzības darbiniece (dzimusi 1934. gadā)
- 22. janvāris — Džīna Simonsa (Jean Simmons), angļu aktrise (dzimusi 1929. gadā)
- 27. janvāris — Džeroms Deivids Selindžers (J. D. Salinger), ASV rakstnieks (dzimis 1919. gadā)
Februāris
labot šo sadaļu- 25. februāris — Vladislavs Galkins (Владислав Галкин), krievu aktieris (dzimis 1971. gadā)
Marts
labot šo sadaļu
- 4. marts — Vladislavs Ardzinba (Владислав Арӡынба), Abhāzijas prezidents (dzimis 1945. gadā)
- 13. marts — Žans Žozefs Sanfuršs (Jean-Joseph Sanfourche), Francijas gleznotājs un skulptors (dzimis 1929. gadā)
- 27. marts — Vasilijs Smislovs (Василий Смыслов), PSRS šahists, septītais pasaules čempions (dzimis 1921. gadā)
Aprīlis
labot šo sadaļu
- 5. aprīlis — Vitālijs Sevastjanovs (Виталий Иванович Севастьянов), PSRS kosmonauts (dzimis 1935. gadā)
- 10. aprīlis — Lehs Kačiņskis (Lech Aleksander Kaczyński), Polijas prezidents (dzimis 1949. gadā)
- 10. aprīlis — Rišards Kačorovskis (Ryszard Kaczorowski), poļu politiķis (dzimis 1919. gadā)
- 21. aprīlis — Huans Antonio Samarančs (Juan Antonio Samaranch Torelló), spāņu sporta funkcionārs (dzimis 1920. gadā)
Maijs
labot šo sadaļu- 29. maijs — Deniss Hopers (Dennis Hopper), amerikāņu aktieris (dzimis 1936. gadā)
Jūnijs
labot šo sadaļu
- 1. jūnijs — Andrejs Vozņesenskis (Андрей Вознесенский), krievu dzejnieks, rakstnieks (dzimis 1933.)
- 14. jūnijs — Leonīds Kizims (Кизим Денисович), ukraiņu izcelsmes PSRS kosmonauts (dzimis 1941.)
- 18. jūnijs — Žuze Saramagu (José Saramago), portugāļu rakstnieks (dzimis 1922.)
- 19. jūnijs — Manute Bols (Manute Bol), Sudānas (mūsdienu Dienvidsudānas) basketbolists (dzimis 1962.)
- 20. jūnijs — Roberto Rosato (Roberto Rosato), Itālijas futbolists (dzimis 1943.)
- 26. jūnijs — Aļģirds Brazausks (Algirdas Brazauskas), Lietuvas prezidents (dzimis 1932.)
Augusts
labot šo sadaļu
- 8. augusts — Patrīcija Nīla (Patricia Neal), ASV aktrise (dzimusi 1926. gadā)
- 14. augusts — Eibija Linkolna (Abbey Lincoln), ASV dziedātāja (dzimusi 1930. gadā)
- 22. augusts — Stjepans Bobeks (Стјепан Бобек), Dienvidslāvijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1923. gadā)
- 30. augusts — Fransisko Varaljo (Francisco Varallo), Argentīnas futbolists (dzimis 1910. gadā)
- 31. augusts — Lorāns Fiņons (Laurent Fignon), Francijas riteņbraucējs (dzimis 1960. gadā)
Septembris
labot šo sadaļu- 24. septembris — Genādijs Janajevs (Геннадий Янаев), PSRS politiķis (dzimis 1937. gadā)
- 28. septembris — Arturs Penns (Arthur Penn), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1922. gadā)
- 29. septembris:
- Tonijs Kērtiss (Tony Curtis), ASV aktieris (dzimis 1925. gadā)
- Žoržs Šarpaks (Georges Charpak), Francijas fiziķis (dzimis 1924. gadā)
Oktobris
labot šo sadaļu- 5. oktobris — Jānis Klovāns, Latvijas šaha lielmeistars (dzimis 1935. gadā)
- 12. oktobris — Henriks Gureckis (Henryk Górecki), poļu komponists (dzimis 1933. gadā)
- 14. oktobris — Benuā Mandelbrots (Benoît Mandelbrot), Francijas, ASV matemātiķis (dzimis 1924. gadā)
- 20. oktobris — Farūks Leghari (Farooq Leghari), Pakistānas prezidents (dzimis 1950. gadā)
- 27. oktobris — Nestors Kirhners (Néstor Kirchner), Argentīnas prezidents (dzimis 1940. gadā)
- 30. oktobris — Harijs Mulišs (Harry Mulisch), nīderlandiešu rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
Novembris
labot šo sadaļu
- 3. novembris — Viktors Černomirdins (Виктор Черномырдин), Krievijas politiķis (dzimis 1938. gadā)
- 10. novembris — Dino De Laurentiss (Dino De Laurentiis), itāļu kinoproducents un aktieris (dzimis 1919. gadā)
- 28. novembris — Leslijs Nīlsens (Leslie Nielsen), Kanādas, ASV aktieris (dzimis 1926. gadā)
- 29. novembris — Bella Ahmaduļina (Бе́лла Ахмаду́лина), krievu dzejniece, rakstniece, tulkotāja (dzimusi 1937. gadā)
Decembris
labot šo sadaļu
- 13. decembris — Ričards Holbruks (Richard Holbrooke), ASV diplomāts (dzimis 1941. gadā)
- 15. decembris — Bleiks Edvardss (Blake Edwards), amerikāņu kinorežisors, scenārists un aktieris (dzimis 1922. gadā)
- 21. decembris — Enco Bearcots (Enzo Bearzot), Itālijas futbolists un treneris (dzimis 1927. gadā)
Nobela prēmijas
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Dubaijā atklās pasaulē pirmo superdebesskrāpi, diena.lv, 04.01.2010.
- ↑ Zemestrīcē Haiti galvaspilsētā varētu būt simtiem bojāgājušo Arhivēts 2010. gada 17. janvārī, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv, 13.01.2010.
- ↑ Haiti raises earthquake death toll to 230,000 Arhivēts 2012. gada 15. aprīlī, Wayback Machine vietnē., msnbc.msn.com, 09.02.2010. (angliski)
- ↑ Death toll from Chile earthquake toll jumps to 708, bbc.co.uk, 28.02.2010. (angliski)
- ↑ Storm batters Europe, at least 55 dead, cnn.com
- ↑ Vētra Eiropā prasījusi jau 52 cilvēku dzīvības Arhivēts 2010. gada 2. martā, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv, 28.02.2010.
- ↑ Maskavas metro terorakta hronoloģija. Kā Krievija rīkosies tālāk? Arhivēts 2010. gada 1. aprīlī, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv, 29.03.2010.
- ↑ Krievijā lidmašīnas avārijā gājis bojā Polijas prezidents Arhivēts 2010. gada 12. aprīlī, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv, 10.04.2010.
- ↑ «FIFA.com - The Official Website of the FIFA World Cup™». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 20. novembrī. Skatīts: 2008. gada 3. novembrī. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 20. novembrī. Skatīts: 2008. gada 3. novembrī.
Kalendārs
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2010. gads |