Blūzs
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Blūzs" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Blūzs (angļu: blues no blue devils — 'melanholija, skumjas') ir mūzikas žanrs, kas sākotnēji 19. gadsimta otrajā pusē bija afroamerikāņu liriska solodziesma, bet vēlāk attīstījās par patstāvīgu mūzikas virzienu. Blūzs iespaidoja džeza un popmūzikas veidošanos, tā elementus dažkārt izmantoja arī 20. gadsimta akadēmiskās mūzikas komponisti.
| Blūzs | |
|---|---|
| Stila izcelsme |
afroamerikāņu tautas mūzika darba dziesmas spiričueli |
| Kultūras izcelsme | 19. gadsimta beigas, ASV dienvidi |
| Tipiski instrumenti | ģitāra, klavieres, mutes harmonikas, basģitāra, bungas, saksofons, balss, trompete, trombons |
| Popularitāte | plaši izplatīts kopš 20. gadsimta sākuma |
| Atvasinātas formas | blūgrāss, džezs, ritmblūzs, rokenrols |
Vēsture
labot šo sadaļuBlūzs parādījās 19. gadsimta otrajā pusē ASV. 20. gadsimta sākumā formējās tā saucamais klasiskais jeb pilsētas blūzs, kura formas pamatā bija 12 taktu periods ar harmoniska secīgumu kopīgo shēmu: pirmā 4 taktu frāze — T, otrā — S, trešā — D un T. Tāds periods atbilst trīsrindu dzejoļu pantam. Blūza skaņkārta, atšķirībā no mažora un minora skaņkārtām, ir diezgan nekonkrēta, tas ir, izmantotās notis nav iespējams viennozīmīgi iekļaut tanī vai izslēgt. Tomēr biežāk izmantotā intervālu attiecība ir 3/2 1 1/2 1/2 3/2 1. Sastopami arī hromatiskās gammas elementi. Blūzs sevišķi strauji attīstījās 20. gadsimta 50. gados.
Sākotnēji blūzs pārstāvēja tikai "melno" mūziku, ko izpilda melnādaini cilvēki citiem melnādainiem cilvēkiem. Tas bija izpildāms bandžo, ģitāras, vēlāk — klavieru vai instrumentālā ansambļa pavadījumā. Pēc tam blūzs apvienojās ar balto ieceļotāju (kantrī stilu, kurš, savukārt, aiziet ar sakņojumiem ķeltu mūzikā) un citos stilos, un pats dalījās vairākos skaidri noformētos zaros.
Blūza melodijai ir raksturīgs jautājuma — atbildes struktūra un blūzu saticības izmantošana. Liriskajos blūza tekstos rod atspulgu sociālas un rases apspiešanas tēmas. Blūza tapšanu kā virzienu sekmēja melnādainā komponista Viljama Hendija daiļrade ("Memfisas blūzs", 1912; "Sentluisas blūzs", 1914). Klasiskā sieviešu blūza izpildītājas bija Ma Raineja, Čipija Hila, Besija Smita un citas.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Blūzs.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)