Federika Brinjone
Federika Brinjone (itāļu: Federica Brignone; dzimusi 1990. gada 14. jūlijā Milānā) ir itāļu kalnu slēpotāja, 2020. gada Pasaules kausa kopvērtējuma uzvarētāja, vairāku olimpisko spēļu medaļu ieguvēja, 2023. gada pasaules čempione kombinācijā.
Federika Brinjone 2018. gadā
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||
Personas dati | ||||||||||||||||||||||||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Dzimusi | 1990. gada 14. jūlijā Milāna, Itālija | |||||||||||||||||||||||||||||||||
Augums | 168 cm | |||||||||||||||||||||||||||||||||
Mājaslapa | www | |||||||||||||||||||||||||||||||||
Profesionālā informācija | ||||||||||||||||||||||||||||||||||
Pārstāvētā valsts | Itālija | |||||||||||||||||||||||||||||||||
Sporta veids | kalnu slēpošana | |||||||||||||||||||||||||||||||||
Pasaules kausa informācija | ||||||||||||||||||||||||||||||||||
Debija PK posmos | 2007. gada 28. decembrī | |||||||||||||||||||||||||||||||||
Pasaules kausa tituli | 1 (2020) | |||||||||||||||||||||||||||||||||
PK distanču tituli | 3 (milzu slaloms: 2020; kombinācija: 2020; supergigants: 2022) | |||||||||||||||||||||||||||||||||
Olimpisko spēļu informācija | ||||||||||||||||||||||||||||||||||
Dalības reizes | 4 (2010, 2014, 2018, 2022) | |||||||||||||||||||||||||||||||||
Medaļas | 1 sudraba, 2 bronzas | |||||||||||||||||||||||||||||||||
Pasaules čempionāta informācija | ||||||||||||||||||||||||||||||||||
Dalības reizes | 6 | |||||||||||||||||||||||||||||||||
Medaļas | 1 zelta, 2 sudraba | |||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Viņas māte Marija Roza Kvario arī ir bijusi kalnu slēpotāja, piedalījusies divās ziemas olimpiskajās spēlēs, uzvarējusi četros Pasaules kausa posmos slalomā.[1]
Karjera
labot šo sadaļuPasaules kausa sacensībās debitēja 2007. gada 28. decembrī Līencā 17 gadu vecumā. 2009. gada Pasaules čempionātā junioriem izcīnīja zelta medaļu kombinācijā. 2009. gada novembrī Aspenā ieguva trešo vietu milzu slalomā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmos tikai savās piektajās sacenībās šajā līmenī.[2] 2010. gada Pasaules čempionātā junioriem izcīnīja sudraba medaļu milzu slalomā. Savās pirmajās ziemas olimpiskajās spēlēs 2010. gadā startēja tikai milzu slalomā un ieņēma 18. vietu.
Pasaules čempionātā pirmo reizi piedalījās 2011. gadā Garmišā-Partenkirhenē un milzu slalomā izcīnīja sudraba medaļu. 2012. gada decembrī viņai tika veikta labās potītes operācija, un viņa bija spiesta izlaist atlikušo sezonas daļu.
Pirmo uzvaru Pasaules kausa posmos izcīnīja 2015. gada 24. oktobrī Zeldenē milzu slalomā.[3] 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā izcīnīja bronzas medaļu milzu slalomā. 2018.—2019. gada Pasaules kausa sezonā uzvarēja kombinācijas ieskaitē, bet tā kā šajā disciplīnā tika aizvadītas tikai vienas sacensības, mazais kristāla globuss netika piešķirts. 2019.—2020. gada sezonā kļuva par Pasaules kausa kopvērtējuma uzvarētāju, kā arī uzvarēja milzu slaloma un kombinācijas ieskaitēs, iegūstot lielo un divus mazos kristāla globusus. Viņa kļuva par pirmo Itālijas sieviešu kalnu slēpotāju, kas ieguvusi Pasaules kausu.[4]
2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā ieguva divas medaļas — sudrabu milzu slalomā un bronzu kombinācijā. 2021.—2022. gada Pasaules kausa sezonā uzvarēja supergiganta disciplīnas kopvērtējumā. 2023. gada Pasaules čempionātā kļuva par pasaules čempioni, uzvarot kombinācijā.[5]
Rezultāti
labot šo sadaļuOlimpiskās spēles
labot šo sadaļuGads | Vieta | Slaloms | Milzu slaloms | Supergigants | Nobrauciens | Kombinācija | Komandu sacensības |
---|---|---|---|---|---|---|---|
2010 | Vankūvera | — | 18. | — | — | — | N/A |
2014 | Soči | DNF | DNF | — | — | 11. | |
2018 | Phjončhana | — | 3. | 6. | DNF | 8. | 5. |
2022 | Pekina | DNF | 2. | 7. | — | 3. | 8. |
Pasaules čempionāts
labot šo sadaļuGads | Vieta | Slaloms | Milzu slaloms | Supergigants | Nobrauciens | Kombinācija | Paralēlais m. sl. |
---|---|---|---|---|---|---|---|
2011 | Garmiša-Partenkirhene | DNF | 2. | — | — | — | N/A |
2015 | Bīverkrīka | 19. | DNF | — | — | — | |
2017 | Sanktmorica | 24. | 4. | 8. | — | 7. | |
2019 | Ore | — | 5. | 10. | — | 6. | |
2021 | Kortīna d'Ampeco | DNF | DNF | 10. | — | DNF | 6. |
2023 | Kurševela/Meribela | — | 2. | 8. | — | 1. | — |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «FEATURE - Like mother, like daughter for Brignone». reuters.com (angļu). 2018. gada 16. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 10. februārī. Skatīts: 2023. gada 10. februārī.
- ↑ «Alpine skiing-Hoelzl backs up title with World Cup win». reuters.com (angļu). 2009. gada 28. novembris. Skatīts: 2023. gada 10. februārī.
- ↑ «Federica Brignone, Italian skier, wins World Cup GS opener». cbc.ca (angļu). 2015. gada 24. oktobris. Skatīts: 2023. gada 10. februārī.
- ↑ «Federica Brignone makes Italian history!». fis-ski.com (angļu). 2020. gada 12. marts. Skatīts: 2023. gada 10. februārī.
- ↑ «Huge drama as Brignone grabs first World gold while Shiffrin falters at finale». fis-ski.com (angļu). 2023. gada 6. februāris. Skatīts: 2023. gada 10. februārī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Federika Brinjone.
- Oficiālā tīmekļa vietne
- Olympedia profils (angliski)
- Munzüger Sport profils (vāciski)
- FIS profils (kalnu slēpošana) (angliski)