Juhans III
Juhans III Vāsa (Johan III Vasa; 1537-1592), arī Jānis III Vasa,[1] bija Somijas hercogs, vēlāk Zviedrijas karalis no 1568. līdz 1592. gadam.
| Juhans III Vāsa Johan III Vasa | |
|---|---|
 | |
| Zviedrijas karalis | |
|
Amatā 1568. gada 30. septembris — 1592. gada 17. novembris | |
| Priekštecis | Ēriks XIV Vāsa |
| Pēctecis | Sigismunds III Vāsa |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1537. gada 20. decembris Stegeborgas pils (tagad - Esterjētlandes lēne) |
| Miršanas dati |
1592. gada 17. novembris Stokholma |
| Tautība | zviedrs |
| Dzīvesbiedrs(-e) |
Katrīna Jagailiete Gunilla Bielke |
| Paraksts |
 |
Kā Somijas hercogs Juhans 1556. -1563. gadā mēģināja izveidot neatkarīgu Somijas valsti ar zemēm arī Livonijas teritorijā. Tādēļ viņš sabiedrojās ar Lietuvas un Polijas valdnieku Sigismundu II Augustu un apprecēja viņa māsu Katrīnu. Viņa plāni cieta neveiksmi, Zviedrijas karalis Ēriks XIV viņu apvainoja valsts nodevībā un ieslodzīja cietumā.
Vēlāk viņam izdevās gāzt Ēriku XIV no troņa un pašam kļūt par Zviedrijas karali. Viņa valdīšanas laikā Zviedrija iesaistījās Livonijas karā par Livonijas ordeņa zemju mantojumu ar Krievijas caristi.
Pilns tituls
labot šo sadaļuLīdz kronēšanai 1569. gada 10. jūlijā hercogs Juhans lietoja šādu titulu:
"Mēs Juhans no Dieva žēlastības zviedru, gotu, vendu u.c. princis un Somijas hercogs." (zviedriski: Wij Johan medh Gudz Nade, Sweriges Gothes och Wendes &c. arffurste och Hertigh till Finland.) [2]
Pēc kronēšanas un Ingrijas un Livonijas ziemeļu daļas iekarošanas krievu—zviedru kara laikā karalis Juhans III 1586. gadā sevi titulēja kā:
"Mēs Juhans Trešais no Dieva žēlastības zviedru, gotu un vendu karalis, lielhercogs Somijā, Karēlijā, Votu piektdaļā un Ingrijā Krievijā un igauņu Livonijas hercogs." (zviedriski: Wij Jahan then Tridie medh Gudz nåde Sverigis, Göthes och Wendes Konung, Storfurste till Finland, Carelen, Wåtzski Petijn och Ingermanland i Rysland, och öffuer the Eester i Liffland Hertigh.) [2]
Juhans III lietoja vienīgi igauņu Livonijas hercoga titulu, turpretī Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieks Stefans Batorijs lietoja Livonijas lielhercoga titulu.
Dzīvesgājums
labot šo sadaļu
Juhans Vāsa dzimis 1537. gada 20. decembrī Stegeborgas pilī Zviedrijas karaļa Gustava I un viņa otrās sievas Margarētas Leijonhufvudas (Leijonhufvud) ģimenē. Viņam bija vecāks pusbrālis Ēriks no tēva pirmās laulības.
18 gadu vecumā 1556. gada 27. jūnijā Juhans no tēva saņēma mantojumā Somijas hercogisti un sāka valdīt Turku pilī. Vēlēdamies paplašināt savus valdījumus, viņš uzsāka sarunas ar finansiālās un politiskās grūtībās nonākušo Livonijas ordeni par 200 000 dālderu liela aizdevuma piešķiršanu apmaiņā pret teritorijām Igaunijā. Pēc tam, kad pēc tēva nāves 1560. gadā viņa pusbrālis Ēriks kļuva par Zviedrijas karali un 1561. gadā pēc Livonijas Konfederācijas iziršanas arī par Igaunijas hercogu, viņu attiecības krasi pasliktinājās.
1562. gada 4. oktobrī Juhans pret brāļa gribu apprecējās ar Lietuvas dižkunigaiša un Polijas karaļa Sigismunda II Augusta māsu Katrīnu. Pūrā viņš no Lietuvas un Polijas valdnieka saņēma astoņus pilsnovadus (Paidi, Helmi, Karksi, Tarvastu, Burtniekus, Trikātu, Ērģemi un Rūjienu) īsi pirms tam izveidotajā Livonijas Pārdaugavas hercogistē, kas bija personālūnijā ar Lietuvas dižkunigaitiju. Hercoga Juhana mērķis bija pievienot šīs zemes Somijas hercogistei un izveidot neatkarīgu valsti.[3] Zviedrijas karalis Ēriks XIV pieprasīja hercogam Juhanam atteikties no Vidzemes cietokšņiem. Tā kā Juhans vilcinājās šo prasību izpildīt, karalis Ēriks XIV viņu apvainoja valsts nodevībā un 1563. gadā karaļa karaspēks vairākas nedēļas aplenca Turku pili. Apmēram četrus gadus hercogs Juhans kopā ar savu sievu Katarīnu pavadīja ieslodzījumā Gripsholmas pilī.
1568. gadā hercogs Juhans kopā ar savu jaunāko brāli Kārli sacēlās pret karali Ēriku XIV un gāza viņu no troņa, pats kļūdams par Zviedrijas karali. Ārpolitikā karalis Juhans galveno uzmanību pievērsa bijušo Livonijas zemju iekarošanai Livonijas karā pret Krievijas caru Ivanu IV.
Karalis Juhans mira 1592. gada 17. novembrī Stokholmas karaļa pilī un tika apglabāts Upsālas Doma baznīcā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Juhans III.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas VII sējuma 13902-3 slejas. Rīga 1931.-1932.
- ↑ 2,0 2,1 Zviedrijas karaļu tituli
- ↑ Edgars Dunsdorfs, Arnolds Speke. Latvijas vēsture 1500-1600. Stokholma, 1964. 156 lpp.
Vāsas dinastijas valdnieks 
| ||||
|---|---|---|---|---|
| Priekštecis: vakants |
Somijas hercogs 1556. -1563. |
Pēctecis: Sigismunds III Vāsa | ||
| Priekštecis: Ēriks XIV Vāsa |
Zviedrijas karalis 1568. - 1592. |
Pēctecis: Juhans, Austrumgetlandes hercogs | ||