Mandžūrija

Mandžūrija ir vēsturiska un ģeogrāfiska teritorija Austrumāzijā, kas atrodas Ķīnas ziemeļaustrumos un ir bijusi nozīmīgs reģions Āzijas vēsturē. Reģions aptver trīs Ķīnas provinces — Liaoninu, Dzjiliņu un Heilundzjanu, kā arī daļu no Iekšējās Mongolijas un dažus apgabalus, kas atrodas Krievijā.

Mandžūrijas teritorija no 17. līdz 19. gadsimtam (ar tumši sarkanu apzīmēta pašlaik Ķīnai piederošā Mandžūrijas daļa)

Mandžūrija 1892. gada kartē

Mandžūrija jau sen bija apdzīvota dažādu etnisko grupu, tostarp tungusu, mongoļu un korejiešu ciltis. Vēlāk, Mandžūrija kļuva par iekšējo un ārējo varas konflikta zonu starp Ķīnu, Japānu un Krieviju.

Vēsture

Nosaukums cēlies 17. gs. sākumā, kad šeit dzīvojošie jurčeni sāka saukties par mandžūriem. 1644. gadā mandžūru Cjinu dinastija sagrāba varu Ķīnā. No 1895. līdz 1905. gadam, Krievijas invāzija Mandžūrijā noveda pie Krievijas politiskās un ekonomiskās kontroles izveidošanās reģionā. 1911. gadā, krītot Cjinu dinastijai, Mandžūrija kļuva par nestabilās Ķīnas Republikas daļu. 1931. gadā Mandžūriju okupēja Japānas impērijas karaspēks un 1932. gadā pasludināja Mandžukuo izveidošanu.

1945. gada augustā Mandžukuo iebruka PSRS karaspēks un Mandžūrijas operācijas laikā sakāva japāņus, Mandžūrija atgriezās Ķīnas sastāvā. Vēlāk šeit sākās izšķirošās Ķīnas pilsoņu kara kaujas.

Skatīt arī

• Mandžūrijas operācija

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mandžūrija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)