Megava

Megava, arī Mēguve (lietuviešu: Mėguva, lejasvācu: Megowen) ir senās Kursas zeme (latīņu: terra) pie Sventājas un Akmens upēm starp Baltijas jūru un Cekli, dienvidos robežojoties ar Pilsāta zemi, ziemeļos ar Duvzares zemi. Tagad tā ir Lietuvas Republikas sastāvdaļa, aizņemot Palangas pilsētu un daļu no Klaipēdas apriņķa (Kretingas rajonu). Megavā dzīvojošie kurši daudzu gadsimtu laikā saplūda ar vācu un žemaišu ieceļotājiem.

Megava latīņu: Terra Megowe 9. gadsimts – 1253 Location of zeme Senās Kursas karte 13. gadsimtā Pārvaldes centrs Palanga Reliģija baltu pagānisms Valdība militāra aristokrātija Vēsture  - Dibināta 9. gadsimts  - Sadalīja Livonijas ordenis un Kurzemes bīskapija 1253

Kursas dalīšanas dokumentos minētās Megavas kuršu pilis (Δ) tagadējās Lietuvas teritorijā (1253). Žemaišu apdzīvotā teritorija punktēta.

Megavas vietvārdu etimoloģija

• Palanga (pa-langa) kursiski nozīmē pie lankas ("pie purva akača"). ^{[nepieciešama atsauce]}
• Nemirseta (nemir-sata) kursiski nozīmē nemir-sēta ("purva sēta").
• Kretinga (Cretyn) nosaukums cēlies no kuršu kritus ('purvains").

Mitoloģija

Pēc populāras leģendas, 14. gadsimtā Megavā ir bijusi pagānu svētvieta pakalna piekājē. Skaistā vaidelote Biruta svētnīcā esot rūpējusies par dievišķās uguns uzturēšanu. Lietuvas dižkungs Ķēstutis esot viņu iekārojis un atjājis uz sava zirga, lai paņemtu sev par sievu. Biruta neesot piekritusi un atbildējusi, ka ir apsolījusi dieviem sargāt savu jaunavību līdz pat dzīves beigām. Ķestutis viņu paņēmis ar spēku un ar lielu godu aizvedis uz savu galvaspilsētu Traķos, kur ielūdzis savus brāļus uz lielām kāzām. Pēc Ķēstuta noslepkavošanas Biruta atgriezās Palangā un kalpoja dieviem līdz savai nāvei. Viņa apglabāta pakalnā, kas nes viņas vārdu.

Vēsture

Pie Sventājas arheoloģiskos izrakumos ir atklāta 5000 gadu veca apdzīvota vieta. Jau 10.—11. gadsimtā viena no kuršu apdzīvotajām vietām saucās Palanga. 1161. gadā Dānijas karaļa Valdemāra I karaspēks esot ieņēmis kuršu Palangas pili. Megava ir pirmo reizi pieminēta kā vieta, kurā atradusies dāņu pārraudzībā esošās Kursas bīskapa baznīca, dibināta jau 1161. gada 24. jūnijā, tomēr drošu ziņu par dāņu bīskapijas pastāvēšanu nav.

1230. gadā daļa kuršu ķēniņa Lamekina vadībā noslēdza līgumu ar Rīgas arhibīskapiju, Zobenbrāļu ordeni un Rīgas pilsētu, apņemoties pāriet kristietībā un pildīt vasaļu pienākumus. Iecerētajā neatkarīgas Kursas valsts dibināšanā sarežģījumus radīja Zobenbrāļu ordeņa strīds ar pāvesta vicelegātu Alnas Balduīnu. 1251. gadā arī Lietuvas dižkungs Mindaugs noslēdza miera līgumu ar Livonijas ordeni un pieņēma kristietību. Miera līgums paredzēja nodot ordenim vēl nekristītās Žemaitijas, Nadruvas un Dainavas daļas. 1253. gadā Mindaugs tika kronēts par Lietuvas karali.

Megava pēc Kursas sadalīšanas (1253—1392)

Livonijas ordenim (Livoniae pars) pakļautā Kursas (Curlandia) un Žemaitijas (Samogitia) teritorija (līdz 1422).

1252. gadā Megava minēta sakarā ar Livonijas ordeņa meistara vienošanos ar Kurzemes bīskapu par Mēmeles pils (tagadējā Klaipēda) statusu, kurā pieminētas vēl nesadalītās kuršu zemes Ceklis, Pilsāts, Megava, Duvzare un "Zeme starp Skrundu un Zemgali". 1253. gadā Kurzemes bīskaps Heinrihs Kuldīgas pilī noslēdza vienošanos ar Livonijas ordeni par vēl nekristīto kuršu zemju sadalīšanu. Sakarā ar šo lejasvācu valodā uzrakstīto līgumu, Kurzemes bīskapam pienācās viena trešdaļa no Megavas zemes, kurā atradās "Matwa un Govrene ar visu tam piederošo"; Livonijas ordenim savukārt pienācās divas trešdaļas no Megavas, kas ietvēra vietas sauktas par Palanghen, Maytenite, Kaukis, Dwiristen, Dupie, Nebarge, Laxdine un Aggenine.

Biruta un Ķēstutis romantiskā gleznā no Palangas Dzintara muzeja arhīviem.

Livonijas ordenis 1253. gadā pabeidza būvēt Mēmeles pili (Memelburg), lai no tās veiktu tam 1253. gada līgumā piešķirto pagānu zemju iekarošanu. 1259. gadā žemaiši uzvarēja ordeni kaujā pie Skodas. Livonijas ordeņa mēģinājums iekarot nekristītās kuršu zemes beidzās ar Durbes kauju 1260. gadā, kurā kurši no jau kristītajām Kursas zemēm kaujas laikā pameta ordeņa karaspēku un sabiedrojās ar žemaišiem un nekristītajiem kuršiem. Ordenis cieta ļoti smagu sagrāvi un uz laiku atteicās no turpmākiem iekarošanas plāniem. 1263. gadā Megavas kuršu karaspēks no Krētenes pilsnovada (latīņu: castellatura de Creten) uzbruka Klaipēdas pilij un nogalināja Kuldīgas komturu. 1392. gada 30. jūnijā Kurzemes bīskaps noslēdza līgumu ar Livonijas ordeņa mestru par novadu apmaiņu. Livonijas ordenis ieguva agrāk bīskapam pakļauto Megavas daļu uz dienvidiem no Sventājas upes apmaiņā pret Valtaiķu pilsnovadu agrākajā Bandavas zemē. 1422. gadā noslēgtajā Melno ezera līgumā starp Lietuvas dižkungu Vītautu Dižo (Ķēstuta un Birutas dēlu) un Livonijas ordeņa mestru ordenis oficiāli atteicās no Dienvidkursas, kas pārgāja Žemaitijas kunigaitijas pārvaldībā.

Palanga Lietuvas dižkunigaitijas īpašumā (1426—1795)

1426. gadā Vītauts Dižais apstiprināja jauno robežu starp ordeņa zemēm un Lietuvu. Palanga un Sventāja kļuva par vienīgajām lietuviešu ostām. 1554. gadā Palangā uzcēla katoļu baznīcu. 1685. gadā britu tirgotāji Sventājā nodibināja savus uzņēmumus. 1701. gadā Lielā Ziemeļu kara laikā zviedru armija izpostīja Sventājas ostu un aizbēra kuģubūvētavas ar akmeņiem. 1795. gadā pēc trešās Polijas—Lietuvas dalīšanas Palangas novads tiek Krievijas Impērijai.

Palangas novads Kurzemes guberņas sastāvā (1842—1921)

1842. gadā pēc krievu veiktās Lietuvas administratīvās reformas un pēc Kurzemes muižniecības lūguma Palangas novadu pievienoja Kurzemei. 1921. gadā pēc Latvijas un Lietuvas robežlīguma Palangas novadu no jauna pievienoja Lietuvai, dodot tai pieeju Baltijas jūrai.

Megavas robežas

Ziemeļos Megava robežojās ar Duvzari, bet austrumos ar Cekli, kuru veidoja līnija Kretinga—Impilte. Mūsdienās senajā Megavas zemē atrodas šādas apdzīvotas vietas: Palanga, Kretinga, Darbēni (Darbėnai), Lenkimi (Lenkimai), Vidmanti (Vydmantai).

Literatūra

• Vladas Žulkus. Kurland. Die Grenzen und die nördldlichen Landschaften in 8. – 13. Jahrhundert (2002). (vāciski, kopsavilkums lietuviski)
• Beāte Szillis-Kappelhoff. Die Kuren. Etnogrāfisks raksts par kuršiem Duvzares, Ceklis, Megavas, Pilsāts, Lamotinas zemēs (vāciski)
• V. Žulkus. Kuršiai Baltijos jūros erdvėje, 2004. (lietuviski)

Ārējās saites

• Vienošanās starp Kurzemes bīskapu Heinrihu un Vācu ordeni par vācu nepārņemto Kursas zemju sadalīšanu (latviski)
• Teiksma par Birutu Arhivēts 2016. gada 17. oktobrī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
• Raksts par Durbes kaujas cēloņiem un Sv.Jura pils atrašanās vietu Arhivēts 2007. gada 12. decembrī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
• Palangas pils rekonstrukcija Arhivēts 2010. gada 30. jūnijā, Wayback Machine vietnē. (lietuviski)