Vēžskorpioni
Vēžskorpioni (Eurypterida) ir merostomātu klases apakšklase. Šajā apakšklasē ir tikai paleozoja ēras fosilās formas. Vēžskorpioni bija vislielākie posmkāji — tie sasniedza līdz 2 m garumu.
Vēžskorpioni | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
Klase | Merostomāti (Merostomata) |
Apakšklase | Vēžskorpioni (Eurypterida) |
Iedalījums | |
Vēžskorpioni Vikikrātuvē |
Morfoloģija
labot šo sadaļuVēžskorpioniem, piemēram, eiripteram (Eurypterus), ķermenis sastāv no samērā nelielām, ar nedalītu vairogu pārklātām galvkrūtīm, kam ir pāris saliktu, pāris vienkāršu acu, seši pāri ekstremitāšu un garš 12 segmentu vēders, kas pakaļgalā kļūst šaurāks. Sešiem pirmajiem vēdera segmentiem ir pieci pāri lapveida kāju, kas tāpat kā zobenastēm pārsedz žaunas. Vēdera galā ir dzelkņveida vai plakans postanālais piedēklis. Heliceras spīļveida, un to posmu garums un skaits dažāds. Tāpat kā zobenastēm nākamie pieci kāju pāri ar žokļu izaugumiem.
Sistemātika
labot šo sadaļuVēžskorpioni ir zināmi virs 300 sugām, kas iedalās aptuveni 20 dzimtās un vairāk, kā 60 ģintīs. Vēžskorpioni ir atrasti arī Latvijas devona nogulumos (Gaujas svīta, Pļaviņu svīta, Salaspils svīta).
Apakšklase †Vēžskorpioni (Eurypteroidea)
- kārta †Stylonuroidea
- dzimta †Stylonuridae
- ģints †Stylonurus
- ģints †Drepanopterus
- ģints †Brachyopterus
- ģints †Ctenopterus
- ģints †Tarsopterella
- ģints †Melbournopterus
- ģints †Campulocephalus
- dzimta †Stylonuridae
- kārta †Eurypteroidea
- dzimta †Eurypteridae
- dzimta †Dolichopteridae
- dzimta †Erieopteridae
u.c.
(†) - izmirušu organismu grupa.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Eurypterida |