1982. gads
Izskats
Tūkstošgades: | |
Gadsimti: | |
Desmitgades: | |
Gadi: |
Latvija | |
Laikapstākļi Latvijā |
Gregora kalendārs | 1982 MCMLXXXII |
Ab urbe condita | 2735 |
Armēņu kalendārs | 1431 ԹՎ ՌՆԼԱ |
Asīriešu kalendārs | 6732 |
Bahāju kalendārs | 138—139 |
Bengāliešu kalendārs | 1389 |
Berberu kalendārs | 2932 |
Budistu kalendārs | 2526 |
Birmiešu kalendārs | 1344 |
Bizantiešu kalendārs | 7490—7491 |
Ķīniešu kalendārs | 辛酉年 (Metāla gailis) 4678 vai 4618 — līdz — 壬戌年 (Ūdens suns) 4679 vai 4619 |
Koptu kalendārs | 1698—1699 |
Etiopu kalendārs | 1974—1975 |
Ebreju kalendārs | 5742—5743 |
Hindu kalendāri | |
- Vikram Samvat | 2038—2039 |
- Shaka Samvat | 1904—1905 |
- Kali Juga | 5083—5084 |
Holocēna kalendārs | 11982 |
Igbo kalendārs | 982—983 |
Irānas kalendārs | 1360—1361 |
Islāma kalendārs | 1402—1403 |
Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
Korejas kalendārs | 4315 |
UNIX laiks | 378691200—410227199 |
1982. (MCMLXXXII) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās piektdienā.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 8. janvāris — kompānija AT&T piekrita sadalīšanai 22 apakšuzņēmumos.
- 26. janvāris — Mauno Koivisto tika ievēlēts par Somijas prezidentu.
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. februāris — Senegāla un Gambija izveidoja savstarpēju konfederāciju.
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. marts — Elizabete II Vindzora atvēra Barbican mākslas centru Londonā.
- 27. marts - 31. marts — notika Vjetnamas komunistiskās partijas 5. kongress.
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. aprīlis — sākās Argentīnas un Lielbritānijas konflikts par Folklenda Salām.
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 15. maijs — par Dienvidslāvijas 6. prezidentu kļuva Petars Stamboličs.
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 7. augusts — Itālijas premjerministrs Giovanni Spadolini atkāpās no amata.
- 15.—28. augusts — Kolumbijā notika Pasaules čempionāts basketbolā.
- 17. augusts — Vācijā oficiāli tirdzniecībā tika izdots pirmais kompaktdisks jeb CD.
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 13. oktobris — sākta Ford Sierra ražošana, kas aizstāja Ford Cortina modeli.
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. oktobris — Sony laida tirdzniecībā pirmo Kompaktdisku atskaņotāju (modelis CDP-101).
- 13. oktobris — Eiropā tika sākta Ford Sierra tirdzniecība, kas aizstāja Ford Cortina modeli.
- 20. oktobris — Lužņiku stadionā, Maskavā, skatītājiem pēc futbola spēles pametot tribīnes, pūlī tika nospiesti 66 cilvēki.[1]
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 30. novembris — ASV mūziķis Maikls Džeksons izdeva savu albumu Thriller, kas kļuva par viņa visu laiku visvairāk pārdoto ierakstu.
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 7. decembris — ASV Teksasas štatā pirmo reizi tika izpildīts nāvessods ar nāvējošas injekcijas palīdzību.
- 26. decembris — ASV žurnāls Time Magazine pirmo reizi nomināciju Man of the Year (gada cilvēks) piešķīra nevis dzīvam cilvēkam, bet gan personālajam datoram.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 6. janvāris — Edijs Redmeins (Eddie Redmayne), angļu aktieris un modelis
- 11. janvāris — Tonijs Allens (Anthony Allen), ASV basketbolists
- 13. janvāris — Dāvids Mellers (David Möller), vācu kamaniņu braucējs
- 17. janvāris — Dveins Veids (Dwyane Wade), ASV basketbolists
- 25. janvāris — Noemi (Noemi), itāliešu dziedātāja.
- 10. februāris — Džastins Getlins (Justin Gatlin), ASV vieglatlēts, sprinteris
- 2. marts — Henriks Lundkvists (Henrik Lundqvist), zviedru hokejists
- 28. marts — Luiss Tehada (Luis Tejada), Panamas futbolists (miris 2024. gadā)
- 31. marts — Hloja Žao (Chloé Zhao), ķīniešu kinorežisore un filmu veidotāja
- 3. aprīlis — Kobija Smaldersa (Cobie Smulders), Kanādas aktrise
- 5. aprīlis — Heilija Atvela (Hayley Atwell) angļu ASV aktrise
- 15. aprīlis — Sets Rogens (Seth Rogen), Kanādas, ASV komiķis, aktieris, režisors un scenārists
- 30. aprīlis — Kirstena Dansta (Kirsten Dunst), ASV aktrise
- 3. maijs — Rebeka Hola (Rebecca Hall), angļu aktrise
- 22. maijs — Apolo Ono (Apolo Ohno), ASV šorttrekists
- 29. maijs — Natālija Dobrinska (Наталя Добринська), Ukrainas daudzcīņniece
- 8. jūnijs — Nadežda Petrova (Надежда Петрова), krievu tenisiste
- 11. jūnijs — Daiena Taurazi (Diana Lurena Taurasi), ASV basketboliste
- 20. jūnijs — Example, britu dziedātājs un reperis
- 21. jūnijs — Princis Viljams (Prince William), Velsas princis
- 15. jūlijs — Aleksandrs Grebjonkins (Александр Сергеевич Гребёнкин), Krievijas kosmonauts, inženieris
- 24. jūlijs — Elizabete Mosa (Elisabeth Moss), ASV aktrise
- 13. augusts — Sebastians Stens (Sebastian Stan), rumāņu ASV aktieris
- 18. augusts — Magalija Lepina-Blondo (Magalie Lépine-Blondeau), Kanādas aktrise
- 31. augusts — Hosē Manuels Reina (José Manuel Reina), Spānijas futbolists, vārtsargs
- 13. oktobris — Jans Torps (Ian James Thorpe), Austrālijas peldētājs
- 14. oktobris — Bens Zaitlins (Benh Zeitlin), ASV kinorežisors, komponists un animators
- 3. novembris — Jevgeņijs Pļuščenko (Евгений Плющенко), krievu daiļslidotājs
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 25. janvāris — Mihails Suslovs (Михаил Андреевич Суслов), PSRS politiķis (dzimis 1902. gadā)
- 17. februāris — Lī Strasbergs (Lee Strasberg), ASV teātra pedagogs (dzimis 1901. gadā)
- 5. marts — Džons Beluši (John Belushi), amerikāņu aktieris un komiķis (dzimis 1949. gadā)
- 6. marts — Aina Renda (Ayn Rand), ASV rakstniece, filozofe (dzimusi 1905. gadā)
- 18. marts — Vasilijs Čuikovs (Василий Иванович Чуйков), PSRS maršals (dzimis 1900. gadā)
- 29. marts — Valters Halšteins (Walter Hallstein), vācu politiķis (dzimis 1901. gadā)
- 10. maijs — Pēteris Veiss (Peter Weiss), vācu dramaturgs (dzimis 1916. gadā)
- 12. augusts — Henrijs Fonda (Henry Fonda), ASV aktieris (dzimis 1905. gadā)
- 29. augusts — Ingrīda Bergmane (Ingrid Bergman), zviedru aktrise (dzimusi 1915. gadā)
- 31. augusts — Urho Kekonens (Urho Kekkonen), somu politiķis (dzimis 1900. gadā)
- 1. septembris — Vladislavs Gomulka (Władysław Gomułka), Polijas politiķis (dzimis 1905. gadā)
- 21. septembris — Ovaness Bagramjans (Иван Христофорович Баграмян), PSRS karavīrs (dzimis 1897. gadā)
- 5. novembris — Žaks Tatī (Jacques Tati), franču mīms, kinorežisors, aktieris un scenārists (dzimis 1907. gadā)
- 10. novembris — Leonīds Brežņevs (Леонид Ильич Брежнев), PSRS politiķis (dzimis 1906. gadā)
- 29. novembris — Hermanis Balks (Hermann Balck), vācu ģenerālis (dzimis 1897. gadā)
- 2. decembris — Džovanni Ferrāri (Giovanni Ferrari), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1907. gadā)
- 18. decembris — Hanss Ulrihs Rūdels (Hans-Ulrich Rudel), vācu karavīrs (dzimis 1916. gadā)
- 20. decembris — Arturs Rubinšteins (Arthur Rubinstein), ASV pianists (dzimis 1887. gadā)
- 27. decembris — Džons Svaigerts (John Swigert), ASV kosmonauts (dzimis 1931. gadā)
Nobela prēmijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 1982. gads |
Kalendārs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Šī diena vēsturē: Traģēdija Lužņiku stadionā Maskavā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-10-20.