Location via proxy:   [ UP ]  
[Report a bug]   [Manage cookies]                
Pāriet uz saturu

Erzuruma

Vikipēdijas lapa
Erzuruma
lielpilsēta
Erzurum
Erzurumas simbols ir Rumas sultanāta laiku Čiftiminarei medrese, kas redzama arī pilsētas ģerbonī.
Erzurumas simbols ir Rumas sultanāta laiku Čiftiminarei medrese, kas redzama arī pilsētas ģerbonī.
Erzuruma (Turcija)
Erzuruma
Erzuruma
Erzurumas atrašanās vieta
Koordinātas: 39°54′N 41°16′E / 39.9°N 41.27°E / 39.9; 41.27Koordinātas: 39°54′N 41°16′E / 39.9°N 41.27°E / 39.9; 41.27
Valsts Karogs: Turcija Turcija
Reģions Austrumu Anatolijas reģions
Ils Erzurumas ils
Iedzīvotāji (2018)
 • kopā 767 848
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Mājaslapa www.erzurum-bld.gov.tr
Erzuruma Vikikrātuvē

Nezināma vērtība "gwebsite"

Erzuruma (turku: Erzurum; agrāk grieķu: Θεοδοσιούπολις, Theodosiopolis) ir pilsēta Turcijas austrumos. Pilsētas nosaukums cēlies no persiešu Arz-u Rûm, „Romiešu zeme”,[1] bet pirms pilsētu ieņēma bizantieši, arābu valodā to sauca par Ḳālīḳalā, kas cēlies no armēņu Karno K'aghak.[2] Vēlāk pilsētu Romas impērijā un Bizantijā sauca par Teodosipoli (grieķu: Theodosiopolis), bet pašreizējo nosaukumu pilsēta ieguva pēc turku seldžuku uzvaras Manzikertas kaujā (1071).[2]

Pilsētā 2000. gadā dzīvoja 361.235 iedzīvotāju un tā ir Erzurumas ila galvaspilsēta. Pilsēta atrodas 1.757 m virs jūras līmeņa un tajā valda izteikts kontinentālais klimats: janvārī vidējā temperatūra ir -11 °C, bet zemākā var nokrist zem -30 °C ar ilglaicīgu snigšanu.

NATO pilsētai ir piešķīrusi kodu „Akmens” (angļu: The Rock), jo Erzuruma kalpoja kā galējais gaisa spēku punkts aizsardzībai Aukstā kara laikā. Pilsētas ģerbonī attēlots divgalvainais Seldžuku sultanāta ērglis, kas bija populārs simbols viduslaiku Anatolijā un Balkānos.

  1. «Erzurum The name comes from the Arabic, "Arzu r-Rum," meaning "Land of the Romans."». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 6. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 13. oktobrī.
  2. 2,0 2,1 Inalcik, Halil. "Erzurum". Encyclopedia of Islam. vol. ii. P. Bearman et al. (eds.) Leiden: Brill, 1965, p. 712.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]