Krokodilu kārta
| Krokodilu kārta Crocodilia | |
|---|---|
 Nīlas krokodils (Crocodylus niloticus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Rāpuļi (Reptilia) |
| Apakšklase | Diapsīdi (Diapsida) |
| Infraklase | Arhozaurveidīgie (Archosauromorpha) |
| Virskārta | Krokodilveidīgie (Crocodylomorpha) |
| Kārta | Krokodili (Crocodilia) |
| Iedalījums | |
| |
 Krokodilu kārta Vikikrātuvē | |
Krokodili (Crocodilia) ir lieli ūdenī dzīvojoši rāpuļi, kas dzīvo Āfrikā, Āzijā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un Austrālijā. Par krokodiliem uzskata vai nu tikai Crocodylidae dzimtas rāpuļus, vai arī visus Crocodilia kārtas pārstāvjus. Krokodili mēdz uzturēties saldūdenī (upēs, ezeros, pārmitrās zemēs, dažkārt arī iesāļā ūdenī). Dažas sugas, īpaši Austrālijas, Dienvidaustrumāzijas un Klusā okeāna salu sālsūdens krokodils, uzturas arī piekrastē. Krokodili pamatā medī mugurkaulniekus, piemēram, zivis, rāpuļus un zīdītājus, taču arī bezmugurkaulniekus, piemēram, mīkstmiešus un vēžveidīgos (atkarībā no sugas). Krokodilu izcelsme ir ārkārtīgi sena, un tiek uzskatīts, ka tie maz mainījušies kopš dinozauru laikiem.
Morfoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krokodili ir visaugstāk organizētie mūsdienās sastopamie rāpuļi. Augstā organizācija izpaužas galvenokārt asinsrites sistēmas uzbūvē: sirdī ir divi kambari. Bez tam galvaskausam ir labi attīstītas sekundārās aukslējas, un zobi atrodas atsevišķās alveolās. Taču reizē ar to krokodiliem saglabājušās daudzas visai primitīvas pazīmes, kā, piemēram, divi vaiga loki galvaskausā, vēdera ribas u.c. Bez tam ir vairākas specializācijas pazīmes sakarā ar dzīvi ūdenī: peldplēves uz pakaļkājām, vārstules, kas aizver nāsis un ausu atveres, aukslēju bura — īpaša kroka, kas atrodas mutes dobuma dziļumā pirms rīkles. Tā var noslēgties, un tad dzīvnieks, izcēlis no ūdens tikai nāsis, var elpot ūdenī ar atplestiem žokļiem.
Krokodila ķermeni sedz ragvielas vairodziņi un plātnītes, zem kurām atrodas lieli kaula vairodziņi.
Skelets
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Galvaskausā uzbūves visraksturīgākā īpatnība reizē ar diviem vaiga lokiem un nekustīgo kvadrāta kaulu (primitīvas pazīmes, kopīgas ar hatēriju) ir spēcīgā sekundāro aukslēju attīstība. Tās ir izveidojušās no starpžokļa, augšžokļa, aukslēju un spārnveida kaulu aukslēju izaugumiem, kuri saaug pa viduslīniju un sadala primāro mutes dobumu divos stāvos: apakšējā - sekundārajā mutes dobumā un augšējā - deguna-rīkles ejā, kurā no priekšas atveras primārās hoānas, bet aizmugurē tā saistīta ar rīkli caur sekundārajām hoānām.
Īpašu uzmanību pelna tas, ka mugurkaulam ir pilnīgi attīstīts jostas nodalījums (2—4 skriemeļi) un skriemeļu ķermeņi ir procēlas formas. Ribām ir divkārša galviņa, un tās augšējā daļa veido locītavu ar skriemeļa šķērsizaugumu, bet apakšējā — ar skriemeļa ķermeni. Tāpat kā hatērijai, ir kāšveidīgie izaugumi — processi uncinati. Plecu josla sastāv tikai no lāpstiņas un korakoīda. Iegurnī rāpuļiem ir ļoti plati zarnas kauli un liels slēdzējcaurums - foramen obturatum, kas izveidojies, saplūstot zarnas-klēpja caurumam ar slēdzējnerva caurumu. Liels slēdzējcaurums raksturīgs arī bruņurupučiem, taču vispār raksturīgs zīdītājiem.
Galvas smadzenes izceļas ar attīstītām smadzenītēm, kuras sastāv no vidējās un divām sānu daivām. Zobi atrodas tikai uz starpžokļa, augšžokļa un zobu kauliem. Visi tie ir vientipiski, koniski, aug atsevišķās alveolās (vienīgais gadījums starp mūsdienu rāpuļiem) un nolietojušies nomainās.
Iekšējie orgāni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Biezā, gaļīgā mēle ir nekustīgi piestiprināta pie mutes dobuma dibena. Kuņģis labi diferencēts un dalās 2 daļās: priekšējā - plānsienainā un pakaļējā - biezsienainā muskuļainā daļā.Krokodilam kuņģa skābe ir desmit reizes stiprāka nekā cilvēkam.[nepieciešama atsauce] Plaušas ļoti lielas, ar sarežģītu alveolāru uzbūvi. Asinsrites sistēmai raksturīgs tas, ka starp kambariem ir pilna šķērssiena un venozais sinuss reducējies; muguras aorta neizveidojas, abiem aortas lokiem saplūstot, bet ir labā aortas loka turpinājums, ar labo loku kreisais loks tikai anastomozē (savienojas). Urogenitālo orgānu uzbūvē jāatzīmē nepāra dzimumloceklis - penis ar dziļu garenisku rievu. Kloākas atvere ir gareniskas spraugas veidā.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krokodilu kārta (Crocodilia)
- krokodilu dzimta (Crocodylidae)
- krokodilu apakšdzimta (Crocodylinae)
- īstie krokodili (Crocodylus)
- struppurna krokodili (Osteolaemus)
- †Aldabrachampsus
- †Euthecodon
- †Rimasuchus
- †Voay
- †Mekosuchinae
- krokodilu apakšdzimta (Crocodylinae)
- aligatoru dzimta (Alligatoridae)
- gaviālu dzimta (Gavialidae)
- gaviāli (Gavialis)
- gaviālkrokodili (Tomistoma)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krokodilu kārta.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
|