Lužina aizsardzība
| "Lužina aizsardzība" | |
|---|---|
._=25E2=2580=2594_=25D0=259F=25D0=25B5=25D1=2580=25D0=25B5=25D0=25B4=25D0=25BD=25D1=258F=25D1=258F_=25D1=2581=25D1=2582=25D0=25BE=25D1=2580=25D0=25BE=25D0=25BD=25D0=25B0_=25D0=25BE=25D0=25B1=25D0=25BB=25D0=25BE=25D0=25B6=25D0=25BA=25D0=25B8.jpg) Pirmā izdevuma vāks | |
| Autors(-i) | Vladimirs Nabokovs |
| Valsts |
 Vācija |
| Valoda | Krievu |
| Žanrs(-i) | Romāns |
| Izdevējs | Berlīnes krievu izdevniecība Слово |
| Izdota | 1930 |
| Lappuses | 222 |
"Lužina aizsardzība" (krievu: Защита Лужина; angļu: The Luzhin Defence) ir krievu/amerikāņu rakstnieka Vladimira Nabokova romāns krievu valodā. Publicēts 1930. gadā Berlīnē. Angliski publicēts 1964. gadā. Latviski publicēts 1989. gadā izdevniecībā "Liesma".
Darbs pie romāna
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Viens no pazīstamākajiem Vladimira Nabokova romāniem, darbu pie kura rakstnieks sāka 1929. gada pavasarī Austrumpirenejos, bet pabeidzis tā paša gada augustā Berlīnē. Romāns sākotnēji tika publicēts 1929.—1930. gadā krievu emigrācijas žurnālā Современные записки, bet pēc tam atsevišķā grāmatā Berlīnes krievu izdevniecībā Слово.
Sižets
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sižeta pamatā ir Nabokova drauga, vācu aristokrāta Kurta fon Bardelebena dzīves stāsts, kas beidza savu dzīvi ar pašnāvību 1924. gadā. Tomēr tajā pašā laikā romāna galvenais varonis ir krievs, jo tiek detalizēti aprakstīta viņa bērnība, ģimnāzijas gadi un dzīve emigrācijā Berlīnē. Kā vienu no Aleksandra Lužina prototipiem Nabokova daiļrades pētnieki vienmēr ir minējuši 4. Pasaules čempionu šahā Aleksandru Aļehinu. Aleksandra Lužina galvenais sāncensis romānā ir Turati, kurā bieži tika saskatīts cits Pasaules čempions šahā — Hosē Rauls Kapablanka. Darba kulminācijā ir aprakstīta 1925. gada Bādenbādenē šaha turnīrā spēlētā partija starp Rihardu Rēti un Aleksandru Aļehinu, kurā krievu šahists ar izcilu kombināciju guva uzvaru.[1] Romānā ir izmantots Nabokova iecienītais literārais paņēmiens — lai gan galvenais varonis tiek aprakstīts no bērnības, tomēr viņa vārdu lasītājs uzzina tikai pašās beigās, kad Lužins ir jau miris. Romāns tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākiem literārajiem darbiem, kas veltīts šaha tematikai.
Ekranizācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Romānu 2000. gadā ekranizējusi nīderlandiešu režisore Marlēna Gorisa ar Džonu Turturo Aleksandra Lužina lomā un Emiliju Votsoni Lužina iemīļotās Natālijas Katkovas lomā. Filmā The Luzhin Defence Katkovas tēls daudzējādā ziņā bija atšķirīgs no romānā tēlotās Lužina sievas. Par savas lomas atveidi Emilija Votsone tika nominēta divām Lielbritānijas kino balvām.[2]