Meidstona

Meidstona
pilsēta
Maidstone
Ģerbonis
Meidstona Meidstona Meidstona
Koordinātas: 51°16′13″N 0°31′21″E
Valsts	Apvienotā Karaliste
Zeme	Anglija
Reģions	Dienvidaustrumanglija
Grāfiste	Kenta
Distrikts	Meidstona
Pirmoreiz minēta	975
Pilsētas statuss	1549
Platība
• pilsēta	22,29 km2
Augstums	10 m
Iedzīvotāji (2011)
• pilsēta	112 137
• blīvums	5 030,8/km²
Laika josla	GMT (UTC+0)
• Vasaras laiks (DST)	BST (UTC+1)
Pasta indekss	ME14–ME18
Meidstona Vikikrātuvē

Meidstona (angļu: Maidstone) ir pilsēta (town) Anglijā, Kentas grāfistē, Meidstonas distriktā, grāfistes un distrikta lielākā apdzīvotā vieta un administrtīvais centrs. Atrodas grāfistes ziemeļos Medvejas upes krastos 63 km no valsts galvaspilsētas Londonas centra.

Vēsture

Vēstures avotos pirmoreiz minēta anglosakšu hartijās ap 975. gadu kā Maegdan stane — ‘Jaunavu akmens’. Pastardienas grāmatā 1086. gadā minēta kā Meddestane, 1396. gadā — Maydenstan, bet mūsdienu nosaukums pirmoreiz lietots 1610. gadā. Mazpilsētas hartija Meidstonai pirmoreiz piešķirta 1549. gadā, bet jau 1551. gadā no jauna piešķirta ar boro statusu. 1619. gadā pilsētai piešķirts ģerbonis.

Anglijas pilsoņu kara laikā 1648. gadā notika Meidstonas kauja, kuras rezultātā parlamentārieši uzvarēja. Endrjū Brotons, kurš 1649. gadā bija Meidstonas mērs (un arī Augstākās tiesas ierēdnis), bija atbildīgs par nāvessoda pasludināšanu Čārlzam I, un šodien plāksne Meidstonas pilsētas centrā piemin Brotonu kā «mēru un karaļa slepkavu».

Pilsētas industrializācijas laikā šeit attīstījās papīra ražošana, akmens ieguve un dzērienu ražošana. Rūpnieks Džeimss Vatmans (James Whatman) ap 1740. gadu šeit izgudroja tā saukto pergamentpapīru vai «vatmani», kas bija nozīmīgs drukas attīstībai.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Meidstona.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)