Molibdēns: Atšķirības starp versijām

Molibdēns
42	; ; 1; 13; 18; 8; 2
	Mo; 95,95(1) g/mol
	[Kr]4d55s1
	; Kristālisks molibdēns un molibdēna monokristāla kubiņš; daļēji anodēts molibdēns
Oksidēšanas pakāpes	+6, +5, +4, +3, +2
Elektronegativitāte	2,16
Blīvums	10280 kg/m3
Kušanas temperatūra	2896 K (2623 °C)
Viršanas temperatūra	4912 K (4639 °C)

Pārlūkot vēsturi

← Vecāka versija

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

VizuālaisVikiteksts

Vienā rindā

Pašreizējā versija, 2021. gada 30. oktobris, plkst. 22.10

Molibdēns ir ķīmiskais elements ar simbolu Mo un atomskaitli 42. Molibdēnu galvenokārt iegūst, reducējot tā sulfīdu MoS₂ (molibdenītu). Molibdēnu pamatā lieto sakausējumos ar dzelzi. Savienojumos molibdēnam var būt oksidēšanas pakāpes +2, +3, +4, +5 un +6; visbiežāk molibdēns savienojumos ir sešvērtīgs.

Molibdēns mikrodaudzumos nepieciešams augu normālai attīstībai.

Vēsture

Molibdēnu 1778. gadā atklāja zviedru ķīmiķis Kārlis Vilhelms Šēle. Pirmo reizi to izolēja 1781. gadā cits zviedru ķīmiķis Peters Jakobs Hjelms (Peter Jacob Hjelm). Ķīmiskā elementa nosaukums ir radies no grieķu vārda μόλυβδος (mólybdos), kas nozīmē ‘svins’. Vārda izcelsme skaidrojama ar to, ka senajā Grieķijā molibdēna rūdu — molibdenītu — neprata atšķirt no svarīgākās svina rūdas — galenīta (PbS).

Atrašanās dabā

Dabā molibdēns nav sastopams tīrā veidā. Tas galvenokārt ir sastopams molibdenīta (MoS₂) minerālā. Komerciāli molibdēns tiek iegūts arī no vulfenīta un povellīta. Molibdēns ir 54. izplatītākais ķīmiskais elements Zemes garozā. Visvairāk molibdēna tiek iegūts Ķīnā, Amerikas Savienotajās Valstis, Čīlē, Peru un Meksikā.

Izotopi

Dabā ir sastopami septiņi molibdēna izotopi. Visizplatītākie ir molibdēns–98 (24,39% no kopējā daudzuma), molibdēns–96 (16,67%), molibdēns–95 (15,84%) un molibdēns–92 (14,53%).^[1] Atlikušie izotopi ir molibdēns–97 (9,60%), molibdēns–94 (9,15%) un nestabilais molibdēns–100 (9,82%), kura pussabrukšanas periods ir 7,2×10¹⁸ gadi.^[1] Ir zināmi vēl 28 mākslīgi iegūti radioizotopi, kuru masas skaitlis ir no 83 līdz 117.

Raksturojums

Fizikālās īpašības

Tīrā veidā molibdēns ir sudrabbalts metāls ar cietību 5,5 pēc Mosa skalas. Tā kušanas temperatūra ir 2623 °C, starp dabā sastopamiem elementiem tikai dažiem ir augstāka kušanas temperatūra. Molibdēns deg tikai temperatūrās virs 600 °C. Tam ir viens no zemākajiem termiskās izplešanās koeficientiem starp komerciāli lietotiem metāliem.

Izmantošana

Molibdēnu pamatā lieto sakausējumos ar dzelzi, lai iegūtu karstumizturīgus un nerūsējošus materiālus. Tā oksīdus un sulfīdus izmanto kā ķīmisko reakciju katalizatorus.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Isotopes of the Element Molybdenum» (angliski). Jefferson Lab. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 26. Februāris. Skatīts: 2014. gada 2. martā.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Molibdēns.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Ķīmisko elementu periodiskā tabula

H

He

Li

Be

B

C

N

O

F

Ne

Na

Mg

Al

Si

P

S

Cl

Ar

K

Ca

Sc

Ti

V

Cr

Mn

Fe

Co

Ni

Cu

Zn

Ga

Ge

As

Se

Br

Kr

Rb

Sr

Y

Zr

Nb

Mo

Tc

Ru

Rh

Pd

Ag

Cd

In

Sn

Sb

Te

I

Xe

Cs

Ba

La

Ce

Pr

Nd

Pm

Sm

Eu

Gd

Tb

Dy

Ho

Er

Tm

Yb

Lu

Hf

Ta

W

Re

Os

Ir

Pt

Au

Hg

Tl

Pb

Bi

Po

At

Rn

Fr

Ra

Ac

Th

Pa

U

Np

Pu

Am

Cm

Bk

Cf

Es

Fm

Md

No

Lr

Rf

Db

Sg

Bh

Hs

Mt

Ds

Rg

Cn

Nh

Fl

Mc

Lv

Ts

Og

Citi metāli

Citi nemetāli

[jlab-1] 1,0 ^1,1 «Isotopes of the Element Molybdenum» (angliski). Jefferson Lab. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 26. Februāris. Skatīts: 2014. gada 2. martā.

[1]

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
+{{Elementa infokaste
-<table border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 0.5em">
+|                 tips = pārejas metāls
-<td>Nosaukums, simbols, numurs</td>
+|      kārtas skaitlis = 42
-<td>Molibdēns, Mo, 42</td></tr>
+|             1. čaula = 2
-<td>[[Atommasa]]</td><td>95,94 g/mol</td></tr>
+|             2. čaula = 8
-<tr>
+|             3. čaula = 18
-<td>[[Blīvums]] </td>
+|             4. čaula = 13
-<td>10280 kg/m<sup>3</sup></td></tr>
+|             5. čaula = 1
-<tr>
+|              simbols = Mo
-<td>[[Kušanas temperatūra]] </td><td>2896 K (2623&nbsp;°C)</td></tr>
+|             atommasa = 95,95(1)
-<tr>
+|   valences elektroni = [Kr]4d<sup>5</sup>5s<sup>1</sup>
-<td>[[Vārīšanās temperatūra]] </td><td>4912 K (4639&nbsp;°C)</td></tr>
+|       tabulas attēls = [[Attēls:Mo-TableImage.svg|250px]]
-<tr>
+|               attēls = [[Attēls:Molybdenum crystaline fragment and 1cm3 cube.jpg|200px]]&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Attēls:Molybdenum.jpg|150px]]<br />Kristālisks molibdēns un molibdēna monokristāla kubiņš; daļēji anodēts molibdēns
-</table>
+|  oksidēšanas pakāpes = '''+6''', +5, +4, +3, +2
+|  elektronegativitāte = 2,16
+|              blīvums = 10280
+|  kušanas temperatūra = 2896 K (2623&nbsp;°C)
+| viršanas temperatūra = 4912 K (4639&nbsp;°C)
+}}
-'''Molibdēns''' ir [[Elementu periodiskā tabula|ķīmiskais elements]] ar simbolu Mo un atomskaitli 42. Molibdēnu galvenokārt iegūst, reducējot tā sulfīdu MoS<sub>2</sub>. Molibdēnu pamatā lieto sakausējumiem ar dzelzi. Savienojumos molibdēnam var būt vērtības +2, +3, +4, +5 un +6.
+'''Molibdēns''' ir [[ķīmiskais elements]] ar [[ķīmiskais simbols|simbolu]] '''Mo''' un [[atomskaitlis|atomskaitli]] 42. Molibdēnu galvenokārt iegūst, [[reducēšanās|reducējot]] tā [[molibdēna sulfīds|sulfīdu]] MoS<sub>2</sub> ([[molibdenīts|molibdenītu]]). Molibdēnu pamatā lieto [[sakausējums|sakausējumos]] ar dzelzi. Savienojumos molibdēnam var būt oksidēšanas pakāpes +2, +3, +4, +5 un +6; visbiežāk molibdēns savienojumos ir sešvērtīgs.
+Molibdēns mikrodaudzumos nepieciešams [[augi|augu]] normālai attīstībai.
+== Vēsture ==
+Molibdēnu 1778. gadā atklāja zviedru ķīmiķis [[Kārlis Vilhelms Šēle]]. Pirmo reizi to izolēja 1781. gadā cits zviedru ķīmiķis [[Peters Jakobs Hjelms]] (''Peter Jacob Hjelm''). Ķīmiskā elementa nosaukums ir radies no [[grieķu valoda|grieķu vārda]] {{gree|μόλυβδος}} (''mólybdos''), kas nozīmē ‘[[svins]]’. Vārda izcelsme skaidrojama ar to, ka [[senā Grieķija|senajā Grieķijā]] molibdēna rūdu — molibdenītu — neprata atšķirt no svarīgākās svina rūdas — [[galenīts|galenīta]] (PbS).
+== Atrašanās dabā ==
+Dabā molibdēns nav sastopams tīrā veidā. Tas galvenokārt ir sastopams [[molibdenīts|molibdenīta]] (Mo[[sērs|S]]<sub>2</sub>) minerālā. Komerciāli molibdēns tiek iegūts arī no [[vulfenīts|vulfenīta]] un [[povellīts|povellīta]]. Molibdēns ir 54. izplatītākais ķīmiskais elements [[Zemes garoza|Zemes garozā]]. Visvairāk molibdēna tiek iegūts [[Ķīna|Ķīnā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstis]], [[Čīle|Čīlē]], [[Peru]] un [[Meksika|Meksikā]].
+=== Izotopi ===
+Dabā ir sastopami septiņi molibdēna [[izotops|izotopi]]. Visizplatītākie ir molibdēns–98 (24,39% no kopējā daudzuma), molibdēns–96 (16,67%), molibdēns–95 (15,84%) un molibdēns–92 (14,53%).<ref name="jlab"/> Atlikušie izotopi ir molibdēns–97 (9,60%), molibdēns–94 (9,15%) un nestabilais molibdēns–100 (9,82%), kura [[pussabrukšanas periods]] ir 7,2{{E|18}} gadi.<ref name="jlab"/> Ir zināmi vēl 28 mākslīgi iegūti radioizotopi, kuru [[masas skaitlis]] ir no 83 līdz 117.
+== Raksturojums ==
+=== Fizikālās īpašības ===
+Tīrā veidā molibdēns ir sudrabbalts [[metāls]] ar cietību 5,5 pēc Mosa skalas. Tā [[kušanas temperatūra]] ir 2623&nbsp;°C, starp dabā sastopamiem elementiem tikai dažiem ir augstāka kušanas temperatūra. Molibdēns deg tikai temperatūrās virs 600&nbsp;°C. Tam ir viens no zemākajiem termiskās izplešanās koeficientiem starp komerciāli lietotiem metāliem.
+== Izmantošana ==
+Molibdēnu pamatā lieto [[sakausējums|sakausējumos]] ar dzelzi, lai iegūtu karstumizturīgus un nerūsējošus materiālus. Tā [[oksīdi|oksīdus]] un [[sulfīdi|sulfīdus]] izmanto kā ķīmisko reakciju [[katalizators|katalizatorus]].
+== Atsauces ==
+{{atsauces|refs=
+<ref name="jlab">{{tīmekļa atsauce | url= http://education.jlab.org/itselemental/iso042.html | title= Isotopes of the Element Molybdenum | publisher= Jefferson Lab | accessdate= 2014. gada 2. martā | language= angliski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20140226235719/http://education.jlab.org/itselemental/iso042.html | archivedate= 2014. gada 26. Februāris }}</ref>
+}}
+== Ārējās saites ==
+{{sisterlinks-inline}}
+{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
 {{ķīmija-aizmetnis}}
 {{Periodiskā sistēma}}
+{{autoritatīvā vadība}}
 [[Kategorija:Ķīmiskie elementi]]
 [[Kategorija:Pārejas metāli]]
-[[af:Molibdeen]]
-[[ar:موليبدنوم]]
-[[az:Molibden]]
-[[be:Малібдэн]]
-[[bg:Молибден]]
-[[bn:মলিবডেনাম]]
-[[bs:Molibden]]
-[[ca:Molibdè]]
-[[co:Molibdenu]]
-[[cs:Molybden]]
-[[cv:Молибден]]
-[[cy:Molybdenwm]]
-[[da:Molybdæn]]
-[[de:Molybdän]]
-[[dv:މޮލިބްޑިނަމް]]
-[[el:Μολυβδαίνιο]]
-[[en:Molybdenum]]
-[[eo:Molibdeno]]
-[[es:Molibdeno]]
-[[et:Molübdeen]]
-[[eu:Molibdeno]]
-[[fa:مولیبدن]]
-[[fi:Molybdeeni]]
-[[fr:Molybdène]]
-[[fur:Molibden]]
-[[ga:Molaibdéineam]]
-[[gv:Molybdenum]]
-[[hak:Muk]]
-[[he:מוליבדן]]
-[[hi:मोलिब्डेनम]]
-[[hr:Molibden]]
-[[hu:Molibdén]]
-[[hy:Մոլիբդեն]]
-[[id:Molibdenum]]
-[[io:Molibdo]]
-[[is:Mólýbden]]
-[[it:Molibdeno]]
-[[ja:モリブデン]]
-[[jbo:mlibdena]]
-[[jv:Molibden]]
-[[kn:ಮಾಲಿಬ್ಡಿನಮ್]]
-[[ko:몰리브데넘]]
-[[ku:Molîbdên]]
-[[la:Molybdenum]]
-[[lb:Molybdän]]
-[[lij:Molibden]]
-[[lt:Molibdenas]]
-[[ml:മൊളിബ്ഡിനം]]
-[[mn:Молибден]]
-[[mr:मॉलिब्डेनम]]
-[[ms:Molibdenum]]
-[[nl:Molybdeen]]
-[[nn:Molybden]]
-[[no:Molybden]]
-[[oc:Molibdèn]]
-[[pl:Molibden]]
-[[pnb:مولیبیڈینم]]
-[[pt:Molibdênio]]
-[[qu:Molibdenu]]
-[[ro:Molibden]]
-[[ru:Молибден]]
-[[scn:Molibdenu]]
-[[sh:Molibden]]
-[[simple:Molybdenum]]
-[[sk:Molybdén]]
-[[sl:Molibden]]
-[[sr:Молибден]]
-[[stq:Molybdän]]
-[[sv:Molybden]]
-[[sw:Molibdeni]]
-[[ta:மாலிப்டினம்]]
-[[th:โมลิบดีนัม]]
-[[tr:Molibden]]
-[[ug:مولبېدىن]]
-[[uk:Молібден]]
-[[uz:Molibden]]
-[[vi:Molypden]]
-[[war:Molybdenum]]
-[[xal:Молибдениүм]]
-[[yo:Molybdenum]]
-[[zh:钼]]
-[[zh-yue:鉬]]