Molibdēns

Molibdēns
42	; ; 1; 13; 18; 8; 2
	Mo; 95,95(1) g/mol
	[Kr]4d55s1
	; Kristālisks molibdēns un molibdēna monokristāla kubiņš; daļēji anodēts molibdēns
Oksidēšanas pakāpes	+6, +5, +4, +3, +2
Elektronegativitāte	2,16
Blīvums	10280 kg/m3
Kušanas temperatūra	2896 K (2623 °C)
Viršanas temperatūra	4912 K (4639 °C)

Molibdēns ir ķīmiskais elements ar simbolu Mo un atomskaitli 42. Molibdēnu galvenokārt iegūst, reducējot tā sulfīdu MoS₂ (molibdenītu). Molibdēnu pamatā lieto sakausējumos ar dzelzi. Savienojumos molibdēnam var būt oksidēšanas pakāpes +2, +3, +4, +5 un +6; visbiežāk molibdēns savienojumos ir sešvērtīgs.

Molibdēns mikrodaudzumos nepieciešams augu normālai attīstībai.

Vēsture

Molibdēnu 1778. gadā atklāja zviedru ķīmiķis Kārlis Vilhelms Šēle. Pirmo reizi to izolēja 1781. gadā cits zviedru ķīmiķis Peters Jakobs Hjelms (Peter Jacob Hjelm). Ķīmiskā elementa nosaukums ir radies no grieķu vārda μόλυβδος (mólybdos), kas nozīmē ‘svins’. Vārda izcelsme skaidrojama ar to, ka senajā Grieķijā molibdēna rūdu — molibdenītu — neprata atšķirt no svarīgākās svina rūdas — galenīta (PbS).

Atrašanās dabā

Dabā molibdēns nav sastopams tīrā veidā. Tas galvenokārt ir sastopams molibdenīta (MoS₂) minerālā. Komerciāli molibdēns tiek iegūts arī no vulfenīta un povellīta. Molibdēns ir 54. izplatītākais ķīmiskais elements Zemes garozā. Visvairāk molibdēna tiek iegūts Ķīnā, Amerikas Savienotajās Valstis, Čīlē, Peru un Meksikā.

Izotopi

Dabā ir sastopami septiņi molibdēna izotopi. Visizplatītākie ir molibdēns–98 (24,39% no kopējā daudzuma), molibdēns–96 (16,67%), molibdēns–95 (15,84%) un molibdēns–92 (14,53%).^[1] Atlikušie izotopi ir molibdēns–97 (9,60%), molibdēns–94 (9,15%) un nestabilais molibdēns–100 (9,82%), kura pussabrukšanas periods ir 7,2×10¹⁸ gadi.^[1] Ir zināmi vēl 28 mākslīgi iegūti radioizotopi, kuru masas skaitlis ir no 83 līdz 117.

Raksturojums

Fizikālās īpašības

Tīrā veidā molibdēns ir sudrabbalts metāls ar cietību 5,5 pēc Mosa skalas. Tā kušanas temperatūra ir 2623 °C, starp dabā sastopamiem elementiem tikai dažiem ir augstāka kušanas temperatūra. Molibdēns deg tikai temperatūrās virs 600 °C. Tam ir viens no zemākajiem termiskās izplešanās koeficientiem starp komerciāli lietotiem metāliem.

Izmantošana

Molibdēnu pamatā lieto sakausējumos ar dzelzi, lai iegūtu karstumizturīgus un nerūsējošus materiālus. Tā oksīdus un sulfīdus izmanto kā ķīmisko reakciju katalizatorus.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Isotopes of the Element Molybdenum» (angliski). Jefferson Lab. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 26. Februāris. Skatīts: 2014. gada 2. martā.