Sanktpēterburga: Atšķirības starp versijām
→Vēsture: papildināts |
|||
| 182. rindiņa: | 182. rindiņa: | ||
|Feb high C = -3.0 |
|Feb high C = -3.0 |
||
|Mar high C = 2.0 |
|Mar high C = 2.0 |
||
|Apr high C = 9. |
|Apr high C = 9.1 |
||
|May high C = 16.0 |
|May high C = 16.0 |
||
|Jun high C = 20.0 |
|Jun high C = 20.0 |
||
| 208. rindiņa: | 208. rindiņa: | ||
|Feb low C = -8.5 |
|Feb low C = -8.5 |
||
|Mar low C = -4.2 |
|Mar low C = -4.2 |
||
|Apr low C = 1. |
|Apr low C = 1.1 |
||
|May low C = 7.0 |
|May low C = 7.0 |
||
|Jun low C = 11.7 |
|Jun low C = 11.7 |
||
| 273. rindiņa: | 273. rindiņa: | ||
|Feb humidity = 84 |
|Feb humidity = 84 |
||
|Mar humidity = 79 |
|Mar humidity = 79 |
||
|Apr humidity = |
|Apr humidity = 66 |
||
|May humidity = 65 |
|May humidity = 65 |
||
|Jun humidity = 69 |
|Jun humidity = 69 |
||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 5. decembris, plkst. 21.22
- Šis raksts ir par pilsētu Krievijā. Par pilsētu ASV skatīt rakstu Sentpītersbērga.
| Sanktpēterburga Санкт-Петербург | |||
|---|---|---|---|
 | |||
| |||
  Sanktpēterburga | |||
| Koordinātas: 59°57′N 30°19′E / 59.950°N 30.317°EKoordinātas: 59°57′N 30°19′E / 59.950°N 30.317°E | |||
| Valsts |
 Krievija | ||
| Federācijas subjekts | Federālas nozīmes pilsēta | ||
| Federālais apgabals | Ziemeļrietumu federālais apgabals | ||
| Dibināta | 1703. gadā | ||
| Citi nosaukumi |
| ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 1 439 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2024) | |||
| • kopā | 5 597 763 | ||
| • blīvums | 3 369,5/km² | ||
| Laika josla | MSD (UTC+4) | ||
 Sanktpēterburga Vikikrātuvē | |||
.svg)
Sanktpēterburga (krievu: Санкт-Петербург) ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī. Federālā apgabala un Ļeņingradas apgabala centrs. Otra lielākā (aiz Maskavas) Krievijas pilsēta. Liels rūpniecības, kultūras un tūrisma centrs.
No 1712. gada Sanktpēterburga bija Krievijas caristes, no 1721. gada līdz 1918. gadam Krievijas impērijas galvaspilsēta. Šajā laikā latviski biežāk tika saukta par Pēterpili. No 1914. līdz 1924. gadam pilsētas nosaukums bija Petrograda (Петрогра́д), no 1924. līdz 1991. gadam — Ļeņingrada (Ленингра́д). No 1721. gada līdz pat Oktobra revolūcijai bija Krievijas impērijas politiskais un kultūras centrs un cara galma rezidences vieta. Sanktpēterburgas politiskā ietekmes atkal palielinājās pēc Vladimira Putina ievēlēšanas par Krievijas Federācijas prezidentu.
Ievērojamākās vietas
Sanktpēterburga tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām Krievijas pilsētām. Pilsētai savdabību piešķir daudzie kanāli, tilti un tiltiņi. Poētiski dēvēta par Ziemeļu Palmiru, Pēterburga tiek uzskatīta par Krievijas viseiropeiskāko pilsētu gan arhitektūras, gan iedzīvotāju mentalitātes dēļ. Pilsētas centrs ir UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
- Pils laukums ar Ziemas pili — bijusī Krievijas impērijas valdnieku ziemas rezidence, tagad lielākais Krievijas mākslas muzejs — Ermitāža
- Pētera Pāvila cietoksnis — Krievijas imperatoru kapa vietas
- Pētera I piemineklis (Vara jātnieks) — Sanktpēterburgas simbols
- Marijas teātris
- Ņevas prospekts — centrālā iela
- Īzaka katedrāle
- Paceļamie tilti pār Ņevu
- Pēterburgas pilis
- Pēterburgas metro
Vēsture
Krievijas cars Pēteris I, kas Lielā Ziemeļu kara rezultātā ieguva Krievijai pieeju pie Baltijas jūras, 1703. gadā pavēlēja pārdēvēt Nīenas pilsētu zviedriem atņemtajās Ingrijas teritorijās savā vārdā. Jau 1712. gadā Sanktpēterburga kļuva par Krievijas galvaspilsētu. Pēteris I ataicināja Eiropas arhitektus un inženierus, kas piedalījās jaunās galvaspilsētas celtniecībā.
1825. gadā Senāta laukumā notika Dekabristu sacelšanās. 1881. gadā Sanktpēterburgā atentātā tika nogalināts Krievijas imperators Aleksandrs II. 1905. gada revolūcijas notikumi sākās Sanktpēterburgā, kad 9. janvārī tika apšauta strādnieku demonstrācija (Asiņainā svētdiena).
Sākoties Pirmajam pasaules karam, lai izvairītos no vecā vāciskā nosaukuma, pilsētu pārdēvēja par Petrogradu. Kad, sākoties 1917. gada Februāra revolūcijai, imperators Nikolajs II Pleskavā atsacījās no troņa, Ziemas pils Petrogradā kļuva par Pagaidu valdības rezidenci, kuru 1917. gada 25. oktobrī gāza Ļeņinam lojālie spēki, kas bija Krievijas pilsoņu kara sākums.
1918. gada 5. martā, pamatojoties uz to, ka balto spēki ir tuvu Sanktpēterburgai, Padomju Krievijas galvaspilsētu pārcēla uz Maskavu. 1924. gada 24. janvārī par godu Ļeņinam pilsētu pārdēvē par Ļeņingradu. 1934. gada 1. decembrī Ļeņingradā notika boļševiku darbinieka Kirova slepkavība, kas bija signāls Staļina terora sākšanai. 2. pasaules kara laikā pilsēta no 1941. gada 8. septembra līdz 1944. gada 18. janvārim bija blokādē. Pilsētā valdīja bads; pēc dažādām aplēsēm no bada mira 0,5 līdz 1,5 miljoniem pilsētas iedzīvotāju.
1991. gadā Ļeņingradas iedzīvotāji referendumā nolēma, ka pilsētai jāatgūst vēsturiskais nosaukums.
Sports
Sanktpēterburgā norisinājās 2000. gada Pasaules čempionāts hokejā, kura vajadzībām tika uzbūvēta Sanktpēterburgas Ledus pils. Tagad tajā savas mājas spēles aizvada Kontinentālās hokeja līgas klubs Sanktpēterburgas SKA.
Sanktpēterburgā dzimuši
- Krievijas imperatori un augstmaņi - Pēteris II (Пётр II, 1715-1730), Ivans VI (Иван VI, 1740-1764), Pāvils I (Павел I, 1754-1801), Aleksandrs I (Александр I, 1777-1825), Aleksandrs III (Александр III, 1845 - 1894), Felikss Jusupovs (Юсупов, 1887-1967), Olga Aleksandrovna (Ольга Александровна, 1882-1960), Pavle Karadžordževičs (Карађорђевић, 1893-1976),
- karavadoņi - Mihails Kutuzovs (Кутузов, 1745—1813), Mihails Skobeļevs (Скобелев, 1843—1882)
- mākslinieki - Džordžs Balančins (George Balanchine, 1904-1983), Aleksandrs Benuā (Бенуа, 1870-1960), Ivans Biļibins (Билибин, 1876-1942), Kārlis Brilovs (Брюллов, 1799-1852), Kārlis Faberžē (Фаберже, 1846-1920), Saša Gitrī (Sacha Guitry, 1885-1957), Anna Pavlova (Павлова, 1881-1931), Vasilijs Poļenovs (Поленов, 1844-1927), Nikolajs Rērihs (Рёрих, 1874-1947), Aleksandrs Rodčenko (Родченко, 1891-1956), Gaļina Ulanova (Уланова, 1910-1998)
- mūziķi - Aleksandrs Borodins (Бородин, 1833-1887), , Aleksandrs Glazunovs (Глазунов, 1865-1936), Dmitrijs Kabaļevskis (Кабалевский, 1904—1987), Dmitrijs Šostakovičs (Шостакович, 1906-1975), Georgs Otss (Ots, 1920-1975), Viktors Cojs (Цой, 1962-1990)
- politiķi un sabiedriski darbinieki - Sergejs Ivanovs (Иванов, 1953), Nikolajs Ježovs (Ежов, 1895-1940), Kirils I (Кирилл, 1946), Aleksandrs Kolčaks (Колчак, 1874-1920), Aleksandra Kolontaja (Коллонтай, 1872-1952), Aleksejs Kosigins (Косыгин, 1904-1980), Nadežda Krupska (Крупская, 1869-1939), Vladimirs Putins (Путин, 1952),
- rakstnieki un dzejnieki - Aleksandrs Bloks (Блок, 1880—1921), Josifs Brodskis (Бродский, 1940—1996), Kornejs Čukovskis (Чуковский, 1882-1969), Dmitrijs Merežkovskis (Мережковский, 1866-1941), Vladimirs Nabokovs (Набоков, 1899-1977), Lū Salome (Lou Salomé, 1861-1937), Viktors Šklovskis (Шкловский, 1893-1984), Konstantīns Simonovs (Симонов, 1915-1979), Edīte Sēdergrāna (Södergran, 1892-1923), Aleksejs Tolstojs (Толстой, 1817-1875)
- zinātnieki un izgudrotāji - Georgs Kantors (Cantor, 1845-1918), Aleksandrs Frīdmans (Фридман, 1888-1925), Iļja Franks (1908-1990), Ļevs Gumiļevs (Гумилёв, 1912-1992), Leonīds Kantorovičs (Канторович, 1912-1986), Vladimirs Kepens (Köppen, 1846-1940), Jurijs Lotmans (Lotman, 1922-1993), Georgijs Ostrogorskis (Острогорски, 1902-1976), Grigorijs Pereļmans (Перельман, 1966), Vladimirs Props (Пропп, 1895-1970), Aina Renda (Ayn Rand, 1905-1982), Ļevs Termens (Термен, 1896-1993), Vladimirs Vernadskis (Вернадский, 1863-1945)
Lai arī daudzi izcili krievu kultūras pārstāvji (Anna Ahmatova, Pēteris Čaikovskis, Fjodors Dostojevskis, Aleksandrs Puškins kā daži no tiem) nav dzimuši Sanktpēterburgā, tomēr šo cilvēku dzīve cieši saistīta ar pilsētu.
Iedzīvotāji
|
|
|
|
|
Sanktpēterburgas klimats
| Sanktpēterburgas meteoroloģiskie dati | |||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Gads |
| Augstākā temperatūra °C (°F) | 8.7 (47.7) |
10.2 (50.4) |
14.9 (58.8) |
25.3 (77.5) |
32.0 (89.6) |
34.6 (94.3) |
35.3 (95.5) |
37.1 (98.8) |
30.4 (86.7) |
21.0 (69.8) |
12.3 (54.1) |
10.9 (51.6) |
37.1 (98.8) |
| Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) | −3.0 (26.6) |
−3.0 (26.6) |
2.0 (35.6) |
9.1 (48.4) |
16.0 (60.8) |
20.0 (68) |
23.0 (73.4) |
20.8 (69.4) |
15.0 (59) |
8.6 (47.5) |
2.0 (35.6) |
−1.5 (29.3) |
9.1 (48.4) |
| Dienas vidējā temperatūra °C (°F) | −5.5 (22.1) |
−5.8 (21.6) |
−1.3 (29.7) |
5.1 (41.2) |
11.3 (52.3) |
15.7 (60.3) |
18.8 (65.8) |
16.9 (62.4) |
11.6 (52.9) |
6.2 (43.2) |
0.1 (32.2) |
−3.7 (25.3) |
5.8 (42.4) |
| Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) | −8.0 (17.6) |
−8.5 (16.7) |
−4.2 (24.4) |
1.1 (34) |
7.0 (44.6) |
11.7 (53.1) |
15.0 (59) |
13.4 (56.1) |
8.8 (47.8) |
4.0 (39.2) |
−1.8 (28.8) |
−6.1 (21) |
2.7 (36.9) |
| Zemākā temperatūra °C (°F) | −35.9 (−32.6) |
−35.2 (−31.4) |
−29.9 (−21.8) |
−21.8 (−7.2) |
−6.6 (20.1) |
0.1 (32.2) |
4.9 (40.8) |
1.3 (34.3) |
−3.1 (26.4) |
−12.9 (8.8) |
−22.2 (−8) |
−34.4 (−29.9) |
−35.9 (−32.6) |
| Nokrišņu daudzums mm (collas) | 44 (1.73) |
33 (1.3) |
37 (1.46) |
31 (1.22) |
46 (1.81) |
71 (2.8) |
79 (3.11) |
83 (3.27) |
64 (2.52) |
68 (2.68) |
55 (2.17) |
51 (2.01) |
661 (26.02) |
| Vidējais lietaino dienu skaits | 9 | 7 | 10 | 13 | 16 | 18 | 17 | 17 | 20 | 20 | 16 | 10 | 173 |
| Vidējais sniegaino dienu skaits | 25 | 23 | 16 | 8 | 1 | 0.1 | 0 | 0 | 0.1 | 5 | 16 | 23 | 117 |
| % gaisa mitrums | 86 | 84 | 79 | 66 | 65 | 69 | 71 | 76 | 80 | 83 | 86 | 87 | 78 |
| Vidējais saulaino stundu skaits | 21.7 | 53.7 | 124.0 | 180.0 | 260.4 | 276.0 | 266.6 | 213.9 | 129.0 | 71.3 | 24.0 | 12.4 | 1 633 |
Ārējās saites
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sanktpēterburga.
- Mājaslapa (krieviski)
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|