Tules sala
- Šis raksts ir par salu Dienvidsendviču salās. Par antīko leģendu zemi skatīt rakstu Tule.
Tules sala | |
---|---|
Salas satelītaina | |
Ģeogrāfija | |
Izvietojums | Atlantijas okeāns |
Koordinātas | 59°27′0″S 27°18′0″W / 59.45000°S 27.30000°WKoordinātas: 59°27′0″S 27°18′0″W / 59.45000°S 27.30000°W |
Arhipelāgs | Dienvidsendviču salas |
Salu skaits | 5 |
Platība | 14 km² |
Garums | 7 km |
Augstākais kalns |
Larsena kalns 710 m |
Administrācija | |
Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas | |
Demogrāfija | |
Iedzīvotāji | 0 |
Tules sala Vikikrātuvē |
Tules sala (angļu: Thule Island) vai Morela sala (angļu: Morrell Island) ir neapdzīvota vulkāniska sala Dienvidsendviču salu arhipelāgā Atlantijas okeāna dienvidos. Administratīvi sala ietilpst Apvienotās Karalistes valdījumā Dienviddžordžijā un Dienvidsendviču Salās. Izvietojies arhipelāga dienvidrietumos Dienvidu Tules salu grupā, Sanlesmesa šaurums un Duglasa šaurums to atdala no Kuka salas austrumos. Sala ir daļēji erodējis stratovulkāns, salas centrā ir ap 60 m dziļš krāteris.[1]
Salu 1775. gadā atklāja britu jūrasbraucēja Džeimsa Kuka ekspedīcija, pie kam Dienvidu Tules salu grupa tika atzīmēta kopā, jo nebija iespējams veikt to sīkāku izpēti. Salu atsevišķo statusu 1819. gadā precizēja Krievijas ekspedīcija jūrasbraucēja Fabiāna fon Belinshauzena vadībā, Tules salas nosaukumu atvasinot no salu grupas nosaukuma. 1823. gada februārī salas piekrasti apsekoja amerikāņu jūrasbraucējs un roņu mednieks Bendžamins Morels ar kuģi Wasp, kuram par godu dots otrais salas nosaukums.
No 1955. gada janvāra līdz 1956. gada sākumam salā darbojās argentīniešu vasaras polārstacija Tenjente Eskivela, bet no 1976. gada līdz 1982. gadam — vissezonu stacija Korveta Urugvaja.
Attēlu galerija
-
Polārstacija Teniente Esquivel 1955. gadā
-
Polārstacija Teniente Esquivel skatā no aizmugures
-
Polārstacija Corbeta Uruguay 1981. gadā
-
Bāka Puntahjūsonā (Punta Hewison) 1976. gadā