2011. gada tautas skaitīšana Latvijā

2011. gada tautas skaitīšana Latvijā bija viena no regulārajām Latvijas tautskaitēm ar mērķi iegūt detalizētus visaptverošus datus par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, viņu ģimenēm un mājokļiem. 2011. gada tautas skaitīšanas trijos posmos tika iegūta informācija par 1 880 000 personām. Pēc papildus datubāzu analīzes par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem tika atzīti vēl 188 000 personu, kuras neizdevās sastapt klātienē vai piereģistrēt internetā. Tādējādi aplēstais Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaits pirmajā tautskaites dienā 2011. gada 1. martā bija 2 068 000.

Pilnībā 2011. gada tautas skaitīšanas kopsavilkuma datubāze kļuva pieejama 2014. gada martā.

Galvenie rezultāti

• Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaits 2011. gada 1. martā bija 2,068 miljoni. Kopš 2000. gada tautas skaitīšanas tas bija samazinājies par 13% jeb aptuveni 309 000 cilvēku;
• Laikposmā kopš 2000. gada tautas skaitīšanas iedzīvotāju skaits 0—14 gadu vecumā bija samazinājies par 138 tūkstošiem (par 32,2%), bet darbspējas vecuma grupā (15—61 gads) — par 185 tūkstošiem (par 12,3%);
• Latviešu īpatsvars kopš 2000. gada tautas skaitīšanas bija pieaudzis no 57,7% līdz 62,1%, bet pārējo skaitliski lielāko tautību īpatsvars bija samazinājies;
• Latvijas pilsoņu proporcija valsts iedzīvotāju kopskaitā laikposmā kopš 2000. gada tautas skaitīšanas bija palielinājusies no 74,5% līdz 83,8%;
• Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā 15-74 gadu vecumā bija 63,3%, bet darba meklētāju/bezdarbnieku īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā bija 17,7%;
• Iedzīvotāju īpatsvars ar augstāko izglītību 15 un vairāk gadu vecumā bija pieaudzis no 13,9% līdz 23,0%.

Metode

Tautas skaitīšanu veica trijos posmos. No 2011. gada 1. līdz 12. martam iedzīvotāji bija aicināti aizpildīt tautas skaitīšanas anketas tiešsaistes režīmā internetā. Šādi ieguva datus par 30% no kopējā iedzīvotāju skaita un 17% no kopējā mājokļu skaita. No 2011. gada 17. marta līdz 31. maijam tautas skaitītāji apmeklēja iedzīvotājus viņu dzīvesvietās (bija izveidoti 1960 tautas skaitīšanas iecirkņi 37 tautas skaitīšanas reģionos), iegūstot datus par 83% no tautskaitē iekļautajām personām un par 97% no iekļautajiem mājokļiem. No 2011. gada 1. līdz 10. jūnijam tiem iedzīvotājiem, kas nebija piedalījušies pirmajā un otrajā tautas skaitīšanas posmā, tika dota papildus iespēja aizpildīt tautas skaitīšanas anketas internetā.

Nesaskaitītās personas

Dažādu iemeslu dēļ tautas skaitīšanas laikā nebija iespējams iegūt informāciju pilnīgi par visām Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistrā reģistrētajām personām. Tādēļ, lai noskaidrotu, vai nesaskaitītās personas ir (nav) uzskatāmas par Latvijas Republikas teritorijas pastāvīgiem iedzīvotājiem 2011. gada 1. martā, tika izmantota valsts administratīvo reģistru informācija.

Nesaskaitītās personas atzina par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, ja dati par tām laikaposmā no 2010. gada 1. marta līdz 2011. gada 28. februārim bija atrodami šādās datubāzēs:

1. ja personas 0—17 gadu vecumā bija fiksētas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) valsts pensiju saņēmēju, Veselības norēķinu centra (VNC), pašvaldību vai Izglītības un zinātnes ministrijas datubāzēs;
2. ja personas 18—61 gada vecumā vismaz divus mēnešus bija fiksētas Valsts ieņēmumu dienesta darba ņēmēju datubāzē vai vismaz divas reizes Veselības norēķinu centra datubāzē, vai vismaz vienu reizi kādā no pārējiem izmantotiem reģistriem vai administratīvo VID pašnodarbināto personu datubāzēm, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datubāzē, VSAA datubāzē vai pašvaldību datubāzēs;
3. ja personas vairāk nekā 62 gadu vecumā bija fiksētas VSAA pensiju vai sociālo pakalpojumu, VNC vai pašvaldību datubāzēs.